Starp bēgļiem un labuma meklētājiem 6
Nav šaubu, ka migrantu vidū nudien ir daudz tādu, kuriem dzīve savā dzimtenē ir kļuvusi neiespējama. Tāpēc citām valstīm ir pienākums viņiem palīdzēt. To nosaka gan ētiskie apsvērumi, gan ANO Bēgļu konvencija. Turklāt, ja cilvēks uz Eiropu bēg drošības apsvērumu dēļ, tas nenozīmē, ka tam ir jābūt vienīgajam viņa motīvam. Tomēr tikpat nepareizi, kā apgalvot, ka visi iebraucēji ir labumu meklētāji, ir arī uzskatīt, ka tie visi ir bēgļi un ka durvis ir jāver pēc iespējas plašāk vaļā, pirms neesam pārliecinājušies par viņu motīviem. Imigranti ir dažādi, tāpēc krīzi risinot ir jādomā ne tikai par bēgļu izmitināšanu un iekļaušanu sabiedrībā, bet arī par Eiropas ārējo robežu stiprināšanu un nelegālo migrantu efektīvāku izraidīšanu.
Kad patvēruma valstī ierodas bēglis, viņš ir priecīgs par to, ka viņam vairs nav jāuztraucas par savu drošību. Bet, kad noskatītajā valstī ierodas ekonomiskais migrants, viņš pieprasa labumus. Šo atšķirību parādīja nesenais incidents Zviedrijā: kad autobuss ar migrantiem apstājās Līmedsforšenas ciemā, kur tiem bija sagādāts patvērums, vairāki no viņiem atteicās izkāpt, jo tur esot pārāk auksti un vieta esot pārāk izolēta. Viņi pieprasīja, lai viņus ved uz kādu labāku vietu. Migrantam ir vienalga, ka Zviedrijā starp Eiropas valstīm jau tā ir viens no augstākajiem patvēruma meklētāju īpatsvariem pret pārējiem valsts iedzīvotājiem un ka izmitināšanas vietu trūkst. Līdzīgi gadījumi, kad migranti vēlas doties tikai uz konkrētu noskatīto vietu, ir bijuši arī Vācijā. Un pēc tam pamēģiniet savā sabiedrībā integrēt cilvēkus, kuri domā, ka viņiem mītnes zemē uzreiz pienākas viss iecerētais.
Un tomēr Vācija turpina rādīt citiem priekšzīmi iebraucēju uzņemšanā – tā ir populārākais bēgošo galamērķis. Tās kanclere Angela Merkele uzskata, ka imigrantu plūsmu nedrīkst ierobežot, un nav pieļaujams, ka valdība nosaka, cik daudz patvēruma meklētāju ir par daudz. Vēl pirms neilga laika Vācijas varasiestādes prognozēja, ka šogad valsti varētu sasniegt 800 tūkstoši migrantu, bet nu jau reālistiskākas aplēses pietuvojas 1,5 miljoniem. Krāšņs piemērs tam, ko šāds pieplūdums nozīmē, ir Sumtes ciemats Lejassaksijā. Tur mīt 102 cilvēki, bet varasiestādes tur mēģinās izmitināt 750 iebraucēju. Šajā vietā nemaz nav piemērotas infrastruktūras tik liela cilvēku skaita uzturēšanai, bet nav arī daudz citu vietu, kur iebraucējus izmitināt.
Citu valstu valdības gan nevairās uzsvērt, ka to iespējas uzņemt iebraucējus nav bezizmēra. Zviedrija paziņojusi, ka uz laiku atjauno valsts robežu kontroli, lai samazinātu migrantu plūsmu. Dānija, kurai jau tagad ir stingra migrācijas politika, nupat izziņojusi papildus soļus, kas vērsti, lai atturētu migrantus no laimes meklēšanas šinī valstī – tai skaitā samazinot pabalstus.
