Skats no Gustava Kluča darbu izstādes “Kāda eksperimenta anatomija”
Skats no Gustava Kluča darbu izstādes “Kāda eksperimenta anatomija”
Foto – Timurs Subhankulovs

Gustavs Klucis. Eksperiments. 0

Līdz 26. oktobrim LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” apskatāma Gustava Kluča darbu izstāde “Kāda eksperimenta anatomija”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Katram no mums ir sava ticība, ar to saprotot ne tikai reliģisku piederību, bet ļoti plašu dzīves uztveres sistēmu, kas palīdz izskaidrot apkārt notiekošo un pieņemt lēmumus. Mēs ticam, ka ir vērtības, kuras nepieciešams aizsargāt, un ir ļaunums, ar kuru jācīnās. Un pārsvarā mēs arī ticam, ka rīkojamies pareizi, ja vien kādas sāpes mūsu sirdī neliecina par pretējo. Bet ko darīt, ja esam kļūdījušies un ticējuši tam, ko varbūt vajadzēja iznīcināt? Kļūda ir iespējama, bet tā ir eksperimenta neatņemama sastāvdaļa. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē “Arsenāls” atklātā izstāde “Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” stāsta par to, kāpēc ticība un uzdrīkstēšanās mākslā tomēr stāv pāri pieļautajām kļūdām.

Vairāku latviešu mākslinieku vārdi vēsturiski tika cieši saistīti ar tiem procesiem, kas norisinājās Krievijas mākslā pēc boļševiku apvērsuma, bet tieši Gustava Kluča figūra savā ziņā ir simbols mūsu mākslinieku pienesumam tādā unikālā mākslas parādībā kā krievu avangards. Šī izstāde ir lielākā un pilnīgākā Gustava Kluča darbu retrospektīva Latvijā, un var teikt, ka astoņas tematiskās daļas, kas izseko līdzi mākslinieka eksperimentiem no pirmajiem kubo-futūristiskiem darbiem caur konstruktīvistisku fotomontāžu un aģitācijas plakātu lielummāniju līdz liriskiem akvareļiem un latviešu nacionālo tērpu studijām dzīves pēdējos gados, katram skatītājam atklās mākslinieku atšķirīgi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viena no galvenajām Kluča īpatnībām, kas pārsteidz neatkarīgi no tā, kura perioda darbus jūs izvēlētos apskatīt, ir viņa simtprocentīgi priecīgā saskaņa ar režīmu. Padomju avangarda kodeksā opozicionārais viedoklis neeksistēja, bet daudzi mākslinieki tomēr laiku pa laikam piedzīvoja šaubu momentus vai cīnījās ar garīgo diskomfortu. Šķiet, ka ar Kluci nekas tamlīdzīgs nav gadījies. Kā latviešu sarkanais strēlnieks un godīgs lielinieks, kas sargāja Kremli 1918. gadā (kur, pēc leģendas, viņa nodarbošanos ar mākslu “svētījis” pats Ļeņins), Klucis bija atzīts un pildīja oficiālus pasūtījumus gandrīz līdz pašam arestam un nošaušanai 1938. gadā.

Skatoties uz Kluča dzīves gājumu, sanāk gandrīz ideāla avangardistiska biogrāfija. Pirms Pirmā pasaules kara tradicionālas mākslas izglītības pamatus apguvis Vilhelma Purvīša vadītajā Rīgas pilsētas mākslas skolā, kā arī Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības Zīmēšanas skolā Petrogradā. Pēc tam īss mācīšanās periods UNOVIS (Jaunās mākslas apliecinātāju grupa) Kazimira Maļeviča darbnīcā, tālāk mākslas augstskolā VHUTEMAS (Valsts augstākās mākslinieciski tehniskās darbnīcas), kur viņš vēlāk kļūst par krāsu mācību pasniedzēju. Izstādījās kopā ar kinētiskas mākslas pionieriem brāļiem Pevzneriem, uzturēja labas attiecības ar savu sāncensi Aleksandru Rodčenko, draudzējās ar dzejnieku Alekseju Kručonihu un piedalījās radošās apvienības LEF (Mākslas kreisā fronte) darbībā. Klucis savā mākslā prata savienot divas savstarpēji konkurējošas avangarda skolas – supremātisma un konstruktīvisma – un bija viens no retajiem, kurš varēja atļauties neizvēlēties tikai vienu.

Tāpat kā viņa vecākie biedri, Klucis nodarbojās ar visu – ar utopisku pilsētu projektu izstrādāšanu un mēbeļu dizainu, kompozīcijas likumsakarību teorētiskiem pētījumiem un apģērba modelēšanu, svētku dekorācijām un grāmatu ilustrācijām un, protams, ar plakātu veidošanu, kas kļuva par visas Kluča daiļrades visatpazīstamāko daļu. Tagad, raugoties uz viņa paveikto aģitācijas plakātu sfērā, šķiet neizprotami, kā mākslinieks varēja būt tik naivs un akls savā ticībā padomju eksperimentam. Bet dabas likumi darbojas nevainojami, un jāatceras, ka aiz romantiķiem, kas sapņo uzcelt utopisku valsti, vienmēr atnāk tirāni un diktatori.

Izstādē apskatāms arī liels skaits skiču, plānu un visu veidu sagataves materiālu, kas ļauj izjust to nenormāli straujo tempu, kurā mākslinieks strādājis, lai izmēģinātu visus virzienus un tādējādi atbrīvotos no pagātnes nastas un rastu jaunas formas nākotnei.

Ideoloģijas teritorija, kurā mākslinieks ienācis, lai radītu savus izcilākos darbus, pamazām transformējas aģitācijas ierocī, bet cik grafiski eleganti Klucis “pastaigājas” brīvās abstrakcijas laukos, samaisot kopā gan ideoloģijas elementus, gan revolūcijas tēlus ar supremātisku kompozīciju figūrām.

Reklāma
Reklāma

Fotogrāfija, kas no sākuma tikai paplašināja modernistu glezniecības izteik­smes līdzekļu arsenālu, Gustava Kluča rokās ieguva līdz šim neredzētu izteiksmes spēku. Ar fotomontāžas paņēmieniem viņš ne tikai iemācījās atstāt uz skatītāju tūkstoškārt stiprāku iespaidu, bet pārvarēja arī supremātisma un konstruktīvisma principus, kopā ar tekstu radot jaunas starpžanru izteiksmes formas.

Pēc četrām izstādē pavadītajām stundām sajutu gan emocionālu šausmu, gan pacēlumu brīžus, un tas nebija tikai tāpēc, ka man pavērās iespēja dziļi ieskatīties šā neparastā mākslinieka dvēselē, bet tāpēc, ka es ieraudzīju šo nežēlīgo un fascinējošo laiku ar Gustava Kluča acīm.

GUSTAVS KLUCIS


Dzimis 1895. gada 4. (16). janvārī Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā. Mācījies Valmieras skolotāju seminārā (1912 – 1913) un Rīgas pilsētas mākslas skolā (1912 – 1915).

Iesaukts Krievijas impērijas armijā. Brīvprātīgi iestājies Latviešu strēlnieku pulku apvienotajā rotā kā ložmetējnieks. Apsargājis Smoļniju.

Piedalās latviešu strēlnieku gleznotāju darbu izstādē Maskavā, Kremļa Vozņesenskas klostera telpās (1918. g. septembris). Absolvējis VHUTEMAS glezniecības fakultāti ar kvalifikāciju “gleznotājs meistars” (1918 – 1921). Radošo apvienību UNOVIS, INHUK, LEF biedrs (1921 – 1925); viens no avangarda mākslinieku apvienības “Oktobris” (1928 – 1932) dibinātājiem.

Iesaistījies Latviešu kultūras un izglītības biedrības “Prometejs” mākslas sekcijas darbā (1935 – 1937).

Pamatojoties uz safabricētu apsūdzību, arestēts (1938. g. 17. janvāris).

Nošauts Maskavas Butovas poligonā (1938. g. 26. februāris).

vārds apmeklētājiem

Jana Pudāne, studente: “Ļoti grafiska izstāde. Zinu, ka tāds pats moto kā gleznotājam – “Visu zemju proletārieši, savienojieties!” – bija arī kādreizējam laikrakstam “Cīņa”. Klucis meistarīgi pratis sevi pierādīt gan grafikā, gan ainavu/portretu makslā.”

Arnis Tabins, ierēdnis: “Kluča darbi liek atcerēties padomju laikus, kurus iezīmē gan priekšvēlēšanu plakāti, gan darbi, kuros attēlotas Ļeņina un Staļina ģīmetnes. Klucis ir bijis specifisks, bet talantīgs mākslinieks. Katrā viņa darbā saskatāmi ideoloģiski motīvi.”

Anete Keitere, skolotāja: “Vispirms uzrunā gleznotāja daudzveidība – no grafikas/telpiskām konstrukcijām līdz darbiem ar eļļu un akvareli. Nesen sanāca paceļot pa Parīzi. Pārsteidz, cik precīzi Klucis spējis atainot Parīzes Dievmātes katedrāli un Sēnas krastmalu.”

IEVA GRŽIBOVSKA