Foto: Dainis Bušmanis

Iedzīvotāji sarosījušies un aktīvi pērk valsts krājobligācijas – kāds tam ir iemels? 36

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Kokteilis
VIDEO. “Nākamais apkaunojums aiz Galkina!” Laima Vaikule koncertā dzied ukraiņu valodā, kas nokaitinājis krievvalodīgos
Traģēdija: iet bojā pusotru gadu veca meitenīte, jo tēvs viņu aizmirsis automašīnā
Lasīt citas ziņas

Marta beigās un aprīļa pirmajās dienās Latvijas iedzīvotāju pieprasījums pēc krājobligācijām ir sasniedzis augstāko līmeni, informē Valsts kase.

Kopš 30. marta iedzīvotāji ir iegādājušies krājobligācijas aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, savukārt 3. aprīlī ir sasniegts lielākais līdz šim novērotais noguldījumu apmērs krāj­obligācijās vienas dienas laikā – 1,8 miljoni eiro. Vispieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet ir novērota interese arī pēc garāka termiņa – piecu un 10 gadu krājobligācijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas iedzīvotāju interese ieguldīt līdzekļus krāj­obligācijās ir būtiski pieaugusi kopš 2022. gada vidus līdz ar procentu likmju kāpumu finanšu tirgos. Dažu mēnešu laikā iedzīvotāju ieguldījumu apjoms šajā finanšu instrumentā trīskāršojies – vēl šā gada sākumā iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apmērs bija tuvu 15 miljoniem eiro, bet šobrīd ieguldījumu apmērs šajā valsts nodrošinātajā ieguldījumu instrumentā ir pārsniedzis 46 miljonus eiro un turpina augt.

Salīdzinājumam, 2021. gada beigās valsts bija pārdevusi krājobligācijas tikai par 5,49 miljoniem eiro. Dati liecina, ka šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, bet trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma grupā virs 55 gadiem.

Īpaši brīnīties par šiem rezultātiem nav pamata, jo, neskatoties uz to, ka komercbankas pēc ilgstoša perioda, kad depozītu likmes bija tuvu nullei, šobrīd sākušas tās kūtri paaugstināt un šobrīd piedāvā caurmērā 1–1,2% lielas likmes, valsts piedāvā vismaz trīs četras reizes ienesīgāku noguldījumu veidu. Proti, pagājušajā nedēļā krājobligāciju fiksētā gada procentu likme 12 mēnešiem ir 3,65%, pieciem gadiem – arī 3,65%, bet 10 gadiem – 4%.

Jāpiebilst, ka krājobligāciju procentu likmes Valsts kase nosaka reizi nedēļā, atbilstoši aktuālajai finanšu situācijai, publicējot oficiālo informāciju vietnē “www.krajobligacijas.lv“.

Valsts piedāvāto krāj­obligāciju popularitāti veicina vēl divi faktori – iedzīvotāju priekšstats par valsti kā drošāku finanšu partneri nekā komercbankas, kā arī tas, ka saņemtie procenti no ieguldījumiem valsts krājobligācijās netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet depozītu procenti – tiek. Taču, tieši tāpat kā ar depozītiem, ja ieguldītājs vēlas ieguldīto summu izņemt pirms termiņa, procenti tiek zaudēti.

Krājobligācijas ir pieejamas iegādei jebkurā diennakts laikā tiešsaistē minētajā vietnē, un tās var iegādāties tikai fiziskas personas. Tuvākajā nākotnē plānots modernizēt krājobligāciju iegādes vietni, lai tās lietošana mobilajās ierīcēs būtu ērtāka. Plānots arī paplašināt krājobligāciju pieejamo termiņu klāstu un pilnveidot krājobligāciju iegādes nosacījumus.

Valstij ir visai apjomīgi nākotnes plāni aizņēmumiem no iedzīvotājiem. Tā finanšu ministrs Arvils Ašeradens nesen izteicies, ka “šogad Latvijai jāpārfinansē valsts saistības par diviem miljardiem eiro, un būtu ļoti labi, ja ceturto daļu – 500 miljonus eiro – izdotos pārfinansēt iekšējā tirgū”.

Reklāma
Reklāma

Patlaban iedzīvotāju noguldījumi bankās sasniedz desmit miljardus eiro, tāpēc 500 miljonu eiro ieguldīšana valsts finanšu instrumentos ar garantētu peļņu neesot nemaz tik nereāls mērķis. “Valsts agresīvi konkurēs ar komercbankām par noguldījumiem, un cerams, ka šī konkurence spiedīs komercbankas celt noguldījumu procentlikmes,” ministrs teica.

Pārdoto krājobligāciju apjoma audzēšanai valsts paredzējusi ļoti aktīvu reklāmas kampaņu, mobilās lietotnes izveidi, kas ļautu krājobligācijas iegādāties no tālruņa, kā arī vairākus uzlabojumus sistēmā, piemēram, atļaujot savstarpējo tirdzniecību ar ­krājobligācijām. ­

Jāpiebilst, ka krājobligācijas ir Latvijas valsts vērtspapīra veids – uz plašu iedzīvotāju loku orientēta droša ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīva jau pastāvošajiem finanšu iestāžu piedāvājumiem. Pirmo reizi tādas tika piedāvātas iedzīvotājiem jau 2014. gadā.

Ar krājobligācijām iedzīvotājs aizdod naudu valstij – iegulda brīvos finanšu resursus likvīdos un pasaulē par vienu no visdrošākajiem finanšu instrumentiem atzītajos valsts vērtspapīros, bet pretī saņem iespēju uzkrāt un saņemt procentu ienākumus. Krājobligācija ir līdzīga banku depozītiem un savā ziņā var tikt uzskatīta par noguldījumu Valsts kasē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.