Pabalsti, piemaksas… 51
Finanšu un Ekonomikas ministrija ir iekārojamākās ministrijas atalgojuma ziņā valsts pārvaldē. Ieskatoties februāra atalgojuma sarakstos, skaidri redzam, ka gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā vairāki desmiti ierēdņu pelna virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Līdzīga situācija ir arī Ārlietu ministrijā, taču tur neviena ierēdņa alga nesasniedz 3000 eiro, bet divās iepriekš minētajās, arī Kultūras ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) šāda alga nav retums. Te gan jāpiebilst, ka IZM pelnošākie ierēdņi ikdienā uzturas un strādā Briselē, un tas nozīmē, ka viņiem kā atašejiem tiek maksāts arī pabalsts. IZM ir arī viena no nedaudzajām ministrijām, kas norāda, kādas piemaksas veiktas ierēdņiem.
IZM pārstāves Liena Grošteina un Iveta Zariņa pastāstīja, ka ierēdņu algu nosaka kvalifikācijas pakāpe, ko veido divi komponenti – darbinieka darba izpildes novērtējums un profesionālā pieredze, kas ir būtiska iestādes funkciju veikšanai. Atlīdzībā ietilpst darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājuma nauda. Bet darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un Atlīdzības likumā noteikto izdevumu segšana.
Šādu skaidrojumu sniedza arī Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane. Viņa arī papildināja, ka valsts institūciju amatpersonu mēnešalgas apmērs nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 2900 eiro. Taču visās ministrijās, izņemot Veselības ministriju, vismaz februārī pelnošākais ierēdnis uz rokas saņēmis (alga kopā ar piemaksām) vairāk nekā Ministru prezidente, un tas liek aizdomāties par šā likuma jēgu.
Runājot par ministriju ierēdņu algām, jāatgādina kāda nianse – neviena ministrija neatšifrē, kā veidojas atlīdzība katram darbiniekam, – cik liela ir piemaksa, naudas balva vai prēmija. Tikai dažas ministrijas norādījušas, kuriem darbiniekiem izmaksāts atvaļinājuma pabalsts. Un tāpēc ir grūti saprast, cik liela pamatalga ir katram darbiniekam. M. Straupmane pastāstīja, ka maksimālā ierēdņa alga pirms nodokļu nomaksas var būt 2441 eiro un Finanšu ministrijas politika paredzot, ka ministrijas darbinieki vidēji saņem atalgojumu 80% apmērā no likumā noteiktās pieļaujamās atalgojuma summas. Atlikušo daļu ministrija novirzot “atslēgas darbinieku” motivācijai, lai kaut daļēji spētu konkurēt ar privāto finanšu sektoru, apdrošināšanas sektoru vai starptautiskajām institūcijām, kur atalgojums esot krietni lielāks. M. Straupmane pie reizes norāda, ka pat ar lielākajām algām starp visām ministrijām Finanšu ministrijas darbinieku mainība ir ļoti augsta – vidēji 14 – 15%, lai gan normālā situācijā personāla mainība esot 6 – 7%. Tas parāda, cik lielas algas ir ārpus valsts sektora strādājošajiem un cik grūti valsts institūcijām ir piesaistīt un saglabāt labākos sava aroda profesionāļus. Finanšu ministrijas pārstāve arī norādīja, ka martā pelnošākajiem ministrijas darbiniekiem būšot mazākas algas, jo februārī šiem cilvēkiem tika izmaksāta gan atvaļinājuma nauda, gan gadskārtējā novērtēšanas prēmija.
