Artjoms Bidenko
Artjoms Bidenko
Publicitātes foto

Ierobežot Kremļa TV – tāpat kā aizliegt cigarešu reklāmu 0

Cik liels ir kaitējums, ko Ukrainai nodara viltus ziņas? Saruna ar Ukrainas Informācijas politikas ministrijas valsts sekretāru ARTJOMU BIDENKO.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Ja nav tevis, nav arī manis…” – juriste un deputāte Ieva Brante piedzīvo kārtējo smago zaudējumu 76
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas tur nāk laukā, tie ir murgi!” Pēteris Apinis par Veselības ministriju 98
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu 43
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Apmēram divdesmit valstīs ir izveidotas īpašas ministrijas, kas nodarbojas ar informācijas jautājumiem, tomēr tā nav vispārpieņemta prakse. Kāpēc šāda ministrija vajadzīga Ukrainai?

A. Bidenko: Es tomēr uzreiz atzīmēšu, ka tādas ministrijas ir arī attīstītās demokrātijās, piemēram, Lielbritānijā, ASV, Francijā un citās. Vēsturiski šādas iestādes bieži veidojušās kara laikā, un tām bijuši savi uzdevumi, taču vēlāk tās pārveidojušās un turpina darbu joprojām. Tā kā Ukraina faktiski atrodas kara stāvoklī ar Krieviju, arī mums ir ministrija, kas koordinē darbību informācijas jomā un risina ar to saistītās problēmas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmskara Latvijā bija Sabiedrisko lietu ministrija, kura citstarp nodarbojās ar mediju jautājumiem. Taču grūti iedomāties, ka mūsdienās to varētu atjaunot. Visticamāk, šāda ideja saņemtu kritiku, ka valsts grib nodarboties ar propagandu vai cenzūru, droši vien atcerētos arī slaveno Džeimsa Orvela romānu “1984” un tur attēloto “Patiesības ministriju”. Vai Ukrainā bija šādas diskusijas?

Jā, bija asas diskusijas, un valdība saņēma kritiku par šo ideju. Ministrijas nosaukumam drīzāk vajadzētu būt Stratēģisko komunikāciju ministrija, tad tas precīzāk atspoguļotu lietas būtību.

Mēs nenodarbojamies ar propagandu vai pretpropagandu,

mēs nodarbojamies ar dažādu valsts iestāžu darbības koordinēšanu, kā arī veidojam informācijas politiku kara apstākļos.

Ministrijas formāts ir būtisks, lai lēmumi tiktu pieņemti ātri un šos jautājumus varētu risināt augstākajā līmenī. Taču termins “stratēģiskā komunikācija” ne visiem ir saprotams, tāpēc palika pie varianta – Informācijas politikas ministrija. Mēs ļoti skaidri pateicām – šī nebūs cenzūras ministrija. Ir pagājuši četri gadi, un šobrīd ikviens var pārliecināties, ka mēs ar cenzūru nenodarbojamies.

Kādas ir galvenās problēmas informācijas jomā?

Galvenā problēma ir Krievijas informatīvā dominance. Tas patiesībā ilgu laiku bija raksturīgs visām jomām – tāpat Krievija ilgu laiku dominēja arī Ukrainas ekonomikā, kultūras dzīvē un tamlīdzīgi. Neskatoties uz to, ka tiek īstenoti dažādi pretpasākumi, piemēram, valodas kvotas, propagandas kanālu aizliegums un citi, šī problēma joprojām ir aktuāla. Vispirms tā ir cīņa cilvēku galvā – daudzi nepārbauda faktus, uzticas viltus ziņām un baumām, kuras Krievija izplata. Otra problēma ir saistīta ar iedzīvotāju medijpratību.

Cik liels šobrīd ir kaitējums, ko nodara viltus ziņas?

Šī problēma bija ļoti būtiska 2014. un 2015. gadā. Tajā laikā bija milzīgs daudzums viltus ziņu par Ukrainu. Tolaik te vēl ļoti aktīvi darbojās Krievijas televīzijas, kas izplatīja šādus stāstus un pat ārvalstu televīzijas vēl “uzķērās” uz bēdīgi slavenā stāsta par krustā piesisto puisīti.

Bija daudz muļķību – stāsti par to, ka par krievu slepkavību ukraiņiem tiek piešķirti vergi un tā tālāk.

Ap 2016. gadu viltus ziņu daudzums pakāpeniski samazinājās.

Žurnālisti un sabiedrība kopumā iemācījās pārbaudīt faktus. Nāca apjausma, ka pasaulē ir iestājies pēcpatiesības (“post-truth”) laikmets. Es neuzskatu, ka viltus ziņas šobrīd Ukrainai ir liela problēma. Tādas, protams, parādās, taču to “dzīves ilgums” nav garāks par pāris stundām, jo tās tiek diezgan ātri atmaskotas.

Lielāka problēma ir viltus eksperti un viltus organizācijas. Tā vairāk ir problēma ārzemēs, nevis Ukrainā.

Krievija finansē ļoti daudz sabiedrisko organizāciju un ekspertu, kuri diezgan maigi, bet pakāpeniski veido Krievijai nepieciešamo darbakārtību. Nesen, piemēram, EDSO pārstāvis apšaubīja Krievijas militārpersonu klātbūtni Austrumukrainā, sakot, ka militārās formas var nopirkt veikalā. Tā ir tipiska viltus informācija. Tankus laikam arī veikalā var nopirkt?

Kāda, jūsuprāt, ir recepte veiksmīgai cīņai ar viltus ziņām?

Pirmkārt, izglītība – cilvēkiem jāmācās lietot medijus. Ir jābūt kritiskiem, regulāri jāuzdod sev jautājums – kāpēc man to stāsta, ko grib pateikt? Jāizmanto vairāki mediji, jāsalīdzina informācija. It īpaši tas attiecas uz amatpersonām, tāpēc rīkojam dažādus seminārus un apmācības. Protams, arī citiem, īpaši jaunatnei, ir vajadzīgas šīs zināšanas. Es to sauktu par “mediju higiēnu”.

Otrkārt, tā ir cīņa ar konkrētām viltus ziņām. Tam ir vajadzīgi speciālisti, kas māk atrast viltus ziņas, saprast, ka tie ir meli, un ātri atmaskot, sniedzot patieso informāciju. Valstij ir jāspēj operatīvi sniegt oficiālo informāciju, kurai cilvēki var uzticēties. Vislabāk, ja šis vēstījums tiek nodots tiešraidē un to dara oficiāla amatpersona.

2014. un 2015. gadā Ukrainas valdībai bija vāji resursi, lai cīnītos pret viltus ziņām.

Tāpēc tika izvēlēta cita pieeja – atbalsts sabiedriskajām organizācijām, kas nodarbojas ar viltus ziņu atmaskošanu. Piemēram, “InformNapalm”, “StopFake” un citām. Palīdzējām, kā varējām, šogad jau varējām atļauties piešķirt finansējumu. Valstij veidot pašai savas institūcijas, kas cīnās ar viltus ziņām, būtu diezgan grūti, taču sabiedriskās organizācijas ar šo darbu tiek galā veiksmīgi.

Citēšu Eiropas Savienības vēstnieka Ukrainā Hugo Mingarelli nesenus izteikumus: “Ukrainas tēls Rietumeiropā neatbilst tam, kas patiesībā notiek valstī. Lielā mērā tas noticis dezinfomācijas aktivitāšu dēļ.” Kāds būtu jūsu komentārs?

Tā tas ir, Mingarelli kungs dzīvo Ukrainā un redz patieso ainu. To, ka Ukraina ir valsts, kas pakāpeniski atveseļojas, ka Kijevā un daudzās citās pilsētās ir droši, te nav nekādu nekārtību un draudu, bet

karadarbība notiek nelielā teritorijā – tur armija aizstāv gan Ukrainu, gan Eiropu no teroristiem, kuri ir sagrābuši mūsu zemi.

Taču Rietumu presē bieži šī aina tikusi pasniegta citādi. Tur par komentētājiem nereti tiek izmantoti dažādi viltus eksperti, kuri kritizē Ukrainu un nepārtraukti izsaka pārmetumus, stāsta par nacistiem, politisko nestabilitāti un tamlīdzīgi.

Tātad tā ir Rietumu mediju kritika?

Rietumu mediji tam vienkārši nebija gatavi. Viņi sāka interesēties par Ukrainu un izmantoja to informāciju, kas bija vieglāk pieejama. Tagad daudzi jau ir sapratuši, no kurienes tam visam aug kājas.

Kas tiek darīts, lai Rietumu mediji iegūtu pilnvērtīgu, neizkropļotu ainu par Ukrainā notiekošo?

Viens no mūsu ministrijas uzdevumiem ir stāstīt par to ārzemēs. Mums ir zīmols “Ukraine NOW” (“Ukraina tagad”), kuru mēs popularizējam. Esam braukuši uz Londonu, Ņujorku, Toronto un citur, lai informētu par Ukrainā notiekošo. Tāpat strādājam ar ārvalstu medijiem, stāstām arī par viltus ziņām, kas tiek izplatītas par Ukrainu.

Protams, mēs nevaram uzspiest Rietumu medijiem darbakārtību, varam tikai piedāvāt informāciju, skaidrot un atbildēt uz jautājumiem.

Bija viens gadījums, kas izraisīja jautājumus un diskusijas Rietumos pēc tam, kad tika izplatīta informācija par žurnālista Arkādija Babčenko nāvi, kam daudzi noticēja un jau paguva uzrakstīt komentārus, taču izrādījās, ka tā bija specdienestu operācija. Vai jums nācās skaidrot ārvalstu žurnālistiem, kāpēc tas bija vajadzīgs?

Es domāju, nebūtu korekti, ja es to tagad komentētu. Tā ir specdienestu kompetence, un viņi savu skaidrojumu jau ir snieguši. Ir arī paša Babčenko komentārs, un viņš uzskata, ka šīs darbības izglābušas viņam dzīvību. Tā ka te nav ko piebilst.

Ukraina ir aizliegusi Krievijas televīzijas…

Nav aizliegta Krievijas televīziju skatīšanās, bet ir aizliegta translācija. Ja kāds ļoti vēlas, protams, var uzstādīt satelītantenu vai skatīties internetā.

Un kādas bija šā lēmuma sekas? Vai tas tika kritizēts?

Kritika bija, pārsvarā, protams, no prokrievisko organizāciju un mediju puses. Viņi arī tagad apgalvo, ka cilvēki turpinot skatīties šos kanālus un Ukrainas vara ar aizliegumu neko neesot panākusi. Taču patiesībā efekts ir, un ļoti pozitīvs, taču sekas tam varēs just tikai pēc laika. Te var atcerēties, ka iebildumi bija arī 1996. gadā, kad TV seriālus sāka tulkot ukraiņu valodā, un 2004. gadā, kad tika noteikts, ka kinoteātros visām filmām jābūt tulkojumam ukraiņu valodā.

Daudzi tolaik teica – kam tas vajadzīgs? Taču tagad mēs redzam, ka efekts ir bijis pozitīvs, cilvēki labāk apguvuši ukraiņu valodu. Tomēr, runājot par Krievijas televīzijām, jāsaprot, ka tie ir propagandas kanāli, nevis objektīvs informācijas avots. Ap 60% informācijas tur tiek pasniegts izkropļoti, tendenciozi un pat atklāti naidīgi. Kāpēc tas jāskatās?

Latvijā ir līdzīga diskusija…

Jo situācija ir līdzīga, arī Baltiju Krievija uztver kā savu vēsturisko teritoriju, un šis vēstījums regulāri nāk no televīzijas kanāliem.

Taču katru reizi, kad atskan ierosinājums aizliegt Krievijas propagandas kanālu translāciju, uzreiz uzrodas spēcīga opozīcija ne vien prokrieviskajā spārnā, bet arī starp liberālo uzskatu pārstāvjiem, kuri iebilst: “Aizliegumi nav risinājums.”

Es gan teiktu, ka tas nav aizliegums, bet ierobežojumi. Manuprāt, te var vilkt paralēles ar tabakas reklāmas ierobežojumiem.

Cigarešu reklāmas aizliegums nepanāks to, ka cilvēki uzreiz pārtrauks smēķēt.

Tie, kas ir atkarīgi, droši vien to turpinās darīt. Taču ir pētījumi, kas pierāda, ka valstīs, kur aizliedz tabakas reklāmu, pēc 5, 10 vai 15 gadiem pusaudžu skaits, kas sāk smēķēt, samazinās. Ar propagandu ir tas pats stāsts. Diez vai mēs atradināsim no Krievijas televīzijām vectētiņus un vecmāmiņas, taču mazbērniem tas vairs nebūs acu priekšā un viņi drīz atradināsies. Tikai vajadzīgs laiks!

Jūsu ministrija īsteno informatīvo kampaņu “Krima – tā ir Ukraina”. Pastāstiet nedaudz par to!

Ir vairākas programmas, kas paredzētas Krimas un Donbasa reintegrācijai. Tas tiek darīts, lai sabiedrībā saglabātos valsts vienotības apziņa. Ir daudzi, kas uzskata, ka Krima Ukrainai nav vajadzīga, tāpat Donbass nav vajadzīgs. Mēs uzskatām, ka tā ir nepareiza pozīcija.

Šajos reģionos dzīvo tādi paši ukraiņi kā Kijevā, Viņņicā vai Ļvivā.

Viņi ir kļuvuši par apstākļu ķīlniekiem, taču mums pret viņiem jāizturas kā pret brāļiem un māsām. Viņiem ir jāpalīdz, un reiz pienāks brīdis, kad mēs atgūsim šīs teritorijas.

Jūsu mērķis ir to ik pa laikam atgādināt?

Jā. Un te var atcerēties, ka Krievijai jau kopš 1991. gada bija ļoti aktīva propagandas kampaņa “Sevastopole – krievu slavas pilsēta”. Kas tā par slavu? Regulāri zaudēja karos. Tas vairāk bija mīts, pie kura tika ilgstoši strādāts, lai uzspiestu uzskatu, ka šī teritorija saistīta ar Krieviju. Bet tatāri tur ir daudz ilgāk, kāpēc tad tā nav Krimas tatāru slavas zeme?

Nesen bija traģisks notikums, kad kāds skolnieks Kerčā nošāva savus klasesbiedrus. Taču daudzi pamanīja, ka Rietumu mediji un pat politiķi par Krimu runā kā par Krievijas teritoriju. Vai tas liecina, ka Rietumi jau sāk pieņemt šo faktu?

SAISTĪTIE RAKSTI

Mēs saprotam, kāpēc tas notika – lai vienkāršotu komunikāciju. Taču Ukrainā, stāstot par šiem notikumiem, lieto formulējumu “Krievijas sagrābtajā Ukrainas teritorijā”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Ja nav tevis, nav arī manis…” – juriste un deputāte Ieva Brante piedzīvo kārtējo smago zaudējumu 76
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas tur nāk laukā, tie ir murgi!” Pēteris Apinis par Veselības ministriju 98
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu 43
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 70
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 281
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO. Latvijā atgriežas olimpiskie čempioni 3×3 basketbolā 17
4 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Nepareizās krāsas pildspalva aptur eksportu… Problēmu Ziemeļīrijā pēc breksita ir daudz 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā sākta 12 līdz 17 gadus vecu pusaudžu vakcinācija ar “Moderna” 53
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas tur nāk laukā, tie ir murgi!” Pēteris Apinis par Veselības ministriju 98
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
VID masveidā pamet IT speciālisti: brīdina, ka tas var ietekmēt EDS darbu
21:46
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Vācija atšķirībā no Francijas nav noteikusi obligāto vakcinēšanos 1
20:48
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur reģistrēts vislielākais Covid-19 inficēto skaits 5
20:10
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kombaina šoferim Smiltenes pusē vairākas reizes izdodas satikt pasakaini skaistu briedi 26
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nakts otrajā pusē vējš pakāpeniski pierims. Laika prognoze sestdienai 4
6 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Tas ir milzīgs pagodinājums!” Harijs Vītoliņš atvaļinājumā laikā tika pie piedāvājuma, no kura nevar atteikties 4
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Vadītāju gribējis tikai pabaidīt.” Prokuratūra izplata paziņojumu par Liepājas tramvaja vadītāja slepkavības apstākļiem 8
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts: Septembrī būs jārēķinās ar nopietnu saslimstības pieaugumu 116
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Turpina pieaugt Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits 56
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Ja nav tevis, nav arī manis…” – juriste un deputāte Ieva Brante piedzīvo kārtējo smago zaudējumu 76
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Esmu vīlies!” Pēc kritiena vannas istabā Tokijas olimpiskās spēles beigušās Austrālijas basketbolistam Beinsam 2
9 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO. Latvijā atgriežas olimpiskie čempioni 3×3 basketbolā 17
4 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Ilmārs Stūriška: Olimpisko čempionu pelnrušķītes stāsts 2
5 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Pludmales volejbols ir brīnišķīga spēle!” Pļaviņa un Toča brīnišķīgā spēle un uzvara 3
7 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Ilze Kuzmina: Valsts nauda faktiski ir nomesta zemē atbirēju apmācībai 42
14 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Bērnība bija ļoti grūta, daudzus gadus pavadīju pie logopēda, mācoties runāt.” Saruna ar Nauri Miezi 19
13 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
izaudzēt izcilu ražu dārzā nepārpūloties: dārzniece atklāj savu pieredzi
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu 43
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tomass Mārkls paziņo: viņš vērsīsies ar prasību tiesā pret savu meitu Meganu un znotu princi Hariju, lai viņam beidzot ļautu satikt savus mazbērnus 15
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pat tu esi gatavs visu maksāt, nevari saprast, kas ir jādara.” Uzņēmēja par nodokļu sistēmas nepilnībām 31
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 103
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc tas nabaga skolotājs ir “jānošpricē”? Petraviča par ieceri noteikt obligāto vakcināciju pedagogiem 178
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 70
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam spiesti paaugstināt.” Rīdziniekiem no 1. septembra būtiski pieaugs maksa par siltumenerģiju 73
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 281
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav pagājis vēl mēnesis, bet mēs saprotam – labi nebūs…” Egle par izmaiņām nodokļos 47
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Noslēdza daudzmiljonu darījumus, pēc tam atteicās no pienākumiem karaliskajā ģimenē: princis Harijs un Megana plānoja savu “neatkarību” jau pirms kāzām? 20
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Visam pieeju ar vieglu smaidu, kam paredzēts mirt, tas nomirs, kam jādzīvo, tas dzīvos,” Maestro Raimonds Pauls par uzkurināto tautu 99
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Režisore Aija Strazdiņa laulības ostā iestūrējusi otro reizi: “Ir jāļauj vīrietim būt. Sievietes gudrība ir saprast, ka mēs visu varam, bet ne vienmēr visu vajag.” 11
Intervija 1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Gardēžu sapnis: 3 izcili jāņogu deserti – vienkāršas receptes pagatavošanai mājās 2
1 diena