Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ar tupeņiem šogad – kā pa celmiem. Ieskats Eiropas kartupeļu tirgū 0

Ilgstošs sausums šovasar pieturējās faktiski visās Eiropas valstīs, tādējādi kartupeļu ražas ir mazākas, nekā tika plānots. Kopumā piecās vadošajās kartupeļu audzētājvalstīs tiek prognozēta kopraža 20–22 milj. tonnu.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Eiropas ziemeļrietumu valstīs ražas ir būtiski zemākas ekstremāli sausā laika dēļ. Francija, Vācija, Holande, Beļģija un Anglija prognozē būtiski zemāku ražu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Salīdzinājumā ar pēdējo piecu gadu vidējo līmeni raža ir zemāka par 20–30%.

Reģionos, kur vietējā administrācija neatļāva laistīt (Beļģijā un Holandē vietām bija ierobežojumi laistīšanai, jo vienkārši pietrūka saldūdens), tiek gaidīti ļoti lieli ražas zudumi. Apmēram 50% kartupeļu stādījumu šajos reģionos ir atkarīgi no laistīšanas. Francijā kartupeļu ražība laistāmos laukos ir par 13 t/ha augstāka nekā nelaistāmos. Šogad kartupeļu platības Francijā ir palielinājušās par 6% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, citās valstīs platību pieaugums bija mazāks. Lielākoties tas notika uz pārstrādes kartupeļu rēķina.

CITI ŠOBRĪD LASA

Holandē prognozē 20% ražas samazinājumu
Provizoriskie kartupeļu rakumi augusta vidū (33. kalendāra nedēļā) liecināja par vidējo ražību 36,4 t/ha (2017. gada analoģiskā laikā tā bija 46,4 t/ha), tātad vidējā raža šogad varētu būt par 20% zemāka nekā pērn un par 16% zemāka nekā vidēji piecos gados. Ražība ļoti variē pa laukiem no mazāk par 10 t/ha līdz 60 t/ha. To skaidro ar sausu pavasari un lietavām vasaras pašā sākumā.

Arī kvalitāte raisa bažas. Lietus, kas uzlija vasaras beigās, nāca par vēlu, lai glābtu ražu. Tupeņu, kuri lielāki par 50 mm, īpatsvars ražā ir tikai 52% (pērn bija 72%). Tādējādi kartupeļu audzētāji šogad prognozē labākas cenas. Lielākā daļa ražas tiek pārstrādāta frī kartupeļos. Augusta beigās ražotāju cena (bez PVN) bija ap 0,30 eiro/kg, bet septembra vidū tā bija 0,30–0,31 eiro/kg.

Beļģijā – rekordzema raža
Populārāko šķirņu ‘Bintje’ un ‘Fontane’ raža ir ļoti zema. Beļģijas kartupeļu audzētāji cieš zaudējumus klimatisko apstākļu dēļ jau piecus gadus pēc kārtas, bet iepriekšējos gados raža bija vismaz atsevišķās valsts vietās. Šogad tā nav.

Augusta beigās ražotāju cenas bija ap 0,25 eiro/kg un ražotāji prognozēja, ka šādā līmenī tās saglabāsies līdz 2019. gada jūnijam. Iespējams, septembrī, oktobrī būs daudz gribētāju pārdot savu ražu par šo cenu, un tas varētu radīt spriedzi tirgū.

Pasliktinājās arī kartupeļu kvalitāte. Vēlīnais lietus izraisīja atkārtotu augšanu, bet šādi kartupeļi parasti sliktāk glabājas. Tas nozīmē, ka labo kartupeļu deficīts būs vēl lielāks. Nozares pārstāvji šaubās, ka pārstrādātājiem pietiks izejvielas līdz nākamā gada jūnijam. Pirms diviem gadiem situācija ar pašu ražu bija līdzīga, bet iztrūkumu kompensēja imports no Vācijas un Polijas. Šogad izskatās, ka alternatīvas nebūs, tāpēc pārstrādes uzņēmumi intensīvi iepirka kartupeļus jau septembrī.

Francija eksportē uz dienvidvalstīm, Vācija gādā par vietējo tirgu

Francijā sausums arī izraisīja būtisku ražas kritumu, tomēr audzētāji priecājas par labu pieprasījumu un prognozē, ka tas saglabāsies līdz pašām sezonas beigām. Kartupeļu cenas 37. kalendāra nedēļā bija 0,27–0,30 eiro/kg pārstrādes kartupeļiem (35 mm+) un 0,25–0,40 eiro/kg galda kartupeļiem. Septembra sākumā sākās jau pirmie eksporta darījumi ar Dienvideiropas valstīm.

Reklāma
Reklāma

Vācijā sausums izraisīja būtisku ražas samazinājumu galvenajos kartupeļu audzēšanas reģionos. Pēc kartupeļu audzētāju organizācijas BOGK datiem, ražas samazinājums nacionālajā līmenī sasniedz 25%, bet gaidāmās kopražas apjomi varētu sasniegt 8,25–8,75 milj. tonnu.

Tāpat kā citās valstīs, arī Vācijā ir lielas atšķirības starp reģioniem, piemēram, Tīringenē ir zaudēti 50% ražas, toties Bavārijā raža ir tikai nedaudz zem vidējā līmeņa. Neraugoties uz zemāku ražu, septembra vidū tirgū dominēja vietējie kartupeļi ļoti plašā šķirņu izvēlē. Papildus standarta šķirnēm ‘Anabelle’ un ‘Marabel’ vairumtirdzniecībā tika piedāvātas arī šķirnes ‘Columba’ un ‘Elfe’.

Diemžēl šogad Vācijā pietrūkst lielā kalibra kartupeļu. Cenas 37. kalendāra nedēļā vairumtirgos bija 0,26–0,28 eiro/kg atkarībā no mīkstuma blīvuma (cieti vārāmie bija dārgāki), bet saimniecībās zemnieki tirgoja 25 kg maisu vidēji par 11–12 eiro.

Arī Austrijā kartupeļu ražība šogad ir ievērojami zemāka nekā pirms gada. Audzēšanas reģionos kartupeļu cena septembra sākumā bija 0,18 eiro/kg, bet lielāko kalibru cenas svarstījās starp 0,15 un 0,18 eiro/kg. Savukārt citos reģionos (tālāk no audzētājiem) cenas bija augstākas – 0,20–0,22 eiro/kg.

Spānijā un Itālijā kavējās stādīšana
Spānijā galvenais kartupeļu audzēšanas reģions ir Kastīlijas–Leonas province, kur tiek izaudzēti 40% visas kopražas. Šogad arī šeit raža ir būtiski mazāka un kartupeļi sīkāki nekā parasti. Galvenās problēmas sagādāja pārmērīgi mitrs laiks pavasarī, tāpēc kartupeļu stādīšana aizkavējās līdz pat maijam. Vēlāk mijās sausums, vētras un lietavas, izraisot sēnīšu infekciju izplatību. Tomēr cenas septembrī turējās ražotājus apmierinošā līmenī galvenokārt zemākas ražas dēļ.

Jauna raža Spānijā parasti sākas jau aprīlī Mursijas un Andalūzijas provincēs, vēlāk pievienojas citas provinces, kur ražu novāc līdz novembrim un tad vāc otrā stādījuma kartupeļus. Faktiski tikai ziemas periodā spāņi importē kartupeļus no Izraēlas, Francijas un Marokas.

Līdzīgi ir arī Itālijā, kur laika apstākļi tāpat aizkavēja kartupeļu stādīšanu par 15–30 dienām. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu raža ir zemāka, bet vairumcenas septembra sākumā bija 0,27–0,30 eiro/kg, kas ir augstākas nekā 2017. gada septembrī. Tika prognozēts, ka cenas būs stabilas un, iespējams, pat nedaudz paaugstināsies sezonas beigās lielāku uzglabāšanas izmaksu dēļ.

Emīlijas–Romanjas provincē (tas ir otrais pēc lieluma kartupeļu audzēšanas reģions Itālijā) vēlīno šķirņu raža ir laba un pat kompensē agrīno šķirņu ražas samazinājumu. Kopumā audzētāji runā par labu ražu, neraugoties uz laika apstākļu untumiem.


Polijā ražība laba, Latvijā – kvalitātes problēmas

Lai gan Polijā kartupeļu ražība ir labāka, tiek prognozēts kopražas samazinājums, jo platības šogad ir samazinājušas par 10% (proti, par 30 tūkst. ha) – līdz aptuveni 300 tūkst. ha. Laika apstākļi Polijā bija labāki nekā Rietumeiropā, tomēr kopražu prognozē ap 8,5 milj. t, kas ir par 10–15% zemāka nekā pērn. Septembra sākumā vairumcenas variēja starp 0,11 un 0,30 eiro/kg atkarībā no šķirnes, kvalitātes un reģiona.

Latvijā kartupeļu ražas ir ļoti dažādas. Tas atkarīgs ne tikai no reģiona, bet no lauka un pat no vietas uz lauka (kalniņā var būt tukšs, bet lejiņā – normāli vai pat labi). Pēc Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētājas Aigas Kraukles vārdiem, ir grūti pateikt, vai samazinājums ir par 10 vai 15%, bet kartupeļu raža ir mazāka.

Arī čipsiem šogad pieņem sīkākus tupeņus nekā parasti. Pārtikas kartupeļiem ir kvalitātes problēmas ar kraupi, tāpat ar maijvaboļu kāpuru bojājumiem. Vērojami tukšumi serdē, puve sausuma dēļ, jo arī pareizi mēslotos laukos augi nespēja uzņemt barības elementus.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.