Idejas patiešām lido gaisā 0
Savukārt militārists, ar kura gadījumu iesākas šis materiāls, savu metodi aprakstījis šādi: “No ļoti rūpīgas kartes vērošanas es nogurstu tik ļoti, ka acis sāk asarot. Taču pēc mirkļa karte it kā “atdzīvojas” – atsevišķi tās iecirkņi sāk it kā peldēt, pārbīdās, uzzīmēto tuksnešu un kalnu reljefu fonā parādās caurspīdīgi enerģētiskie sabiezējumi, tie pulsē, kustas… Un tad es zinu – tās ir bruņotu cilvēku koncentrēšanās vietas. Es redzu, uz kurieni viņi virzās. Ar kaut kādu sesto maņu es saprotu, cik liels ir šo kolektīvu skaitliskais sastāvs, kā viņi bruņoti, kad notiks plānotais uzbrukums… Mazliet pārskaņojot savas smadzenes, redzu arī to, vai tuvumā ir kādas mūsu apakšvienības, vai tās būs spējīgas turēties pretim sagaidāmajai akcijai…”
Šajā gadījumā notiek gluži apzināta informācijas nolasīšana. Taču visbiežāk tādas pieslēgšanās notiek spontāni, un cilvēks to vispār neapzinās: viņam šķiet, ka viņš ir vienīgais savas idejas autors. Vēsturē zināma gūzma piemēru, kad viens un tas pats risinājums radies dažādiem cilvēkiem dažādās pasaules malās, turklāt tas noticis vienlaikus. Tas izraisījis daudz dažādu konfliktu – gan zinātnē, gan, visbiežāk, mūzikā, kad iesākas runas par tā dēvēto plaģiātu, lai gan ir droši zināms, ka attiecīgie autori viens par otra daiļradi nemaz nav dzirdējuši.
Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir savulaik labi zināmais divu radio izgudrotāju konflikts, kad viens otru nepamatotās aizdomās par ideju nozagšanu turēja Aleksandrs Popovs un Giljelmo Markoni. Savukārt tālruņa izgudrotājs Aleksandrs Bells 1876. gadā, izrādās, vispār savus konkurentus bija pamanījies apsteigt tikai par… dažām stundām. Saprotams, ka tik neilgā laikā patiešām nav iespējams “nozagt” šāda mēroga sarežģītu un pilnīgi novatorisku izgudrojumu – tas vienkārši visu laiku lidinājies gaisā. Tieši tāpat paralēli un teju vai vienlaikus “izgudroja” arī tvaika lokomotīvi, telegrāfu, reaktīvo dzinēju, atomreaktoru.
Taču tā var būt arī neapzināta nākotnes notikumu “noskatīšanās”. Vai arī īpaša iekļūšana kāda cita rūpīgi izplānotās iecerēs. Kāds gaišreģis, kurš iesaistīts noziedznieku atklāšanā, stāstījis par gadījumu, kad viņam izdevies pārsteidzoši skaidri “noskatīties” bankas aplaupīšanu, saskatīt noziedznieka ārieni un vēl arī atklāt viņa atrašanās vietu. Ir bijuši daudzi līdzīgi gadījumi, taču šīs situācijas unikalitāte ir tā, ka aplaupīšana nemaz vēl nebija notikusi, jo tā bija ieplānota tikai nākamajā dienā! Noziedznieks to bija ilgi un rūpīgi plānojis, vairākas reizes apmeklējis attiecīgo banku, daudzkārt domās izspēlējis visas operācijas detaļas…
