Infrastruktūras neesamība, galvenais šķērslis atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti 0
Darba tirgus gatavība cilvēkiem ar invaliditāti bieži vien atduras pret infrastruktūras jautājumu
Darba tirgus gatavība cilvēkiem ar invaliditāti bieži vien atduras pret infrastruktūras jautājumu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.
Problēmas jauniešiem ar invaliditāti
“Darba devēji savā kolektīvā labprātāk redz cilvēkus, kuriem jau ir darba pieredze, kas ir problemātiski jauniešiem ar invaliditāti. Šī iemesla dēļ Eiropas Solidaritātes korpusa darba projekti var būt lieliska iespēja, lai nodrošinātu jauniešiem pirmo darba vietu. Otra iespēja ir brīvprātīgā darba projekti, kuru laikā arī tiek attīstītas prasmes, kuras pēc tam var prezentēt darba devējam,” sacīja Reisele.
Runājot par konkrētiem piemēriem, Reisele minēja “RB Cafe”, kurā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām. “RB Cafe” bija vieni no pirmajiem, kuri iesniedza darba projektu, dodot darbu jauniešiem ar invaliditāti. Arī kafejnīcas idejas autors un īpašnieks uzsvēra, ka apzinās, ka šī kafejnīca būs tilts jauniešiem uz darba tirgu.
Jautāta, kā kopumā darba devēji skatās uz jauniešiem ar ierobežotām iespējām, kuri ir piedalījušies JSPA projektos un vai tas tiek uzskatīts par ieguvumu, Reisele pauda viedokli, ka ikviens novērtē starptautisku pieredzi.
“Strādāt Latvijā ir viens, bet, ja esi bijis brīvprātīgajā darbā kādā citā valstī, tas nozīmē, ka esi saskāries arī ar citiem izaicinājumiem un spējis pielāgoties citai videi, sacīja Reisele.
Galvenais šķērslis – infrastruktūra
Jautāta, kāda kopumā ir darba tirgus gatavība cilvēkiem ar invaliditāti, Reisele sacīja, ka pašlaik tas lielā mērā atduras pret infrastruktūras jautājumu.
“Vienlaikus, kā jau minēju, uzlabojumi ir. Es ceru, ka arī “RB Cafe” stāsts dos stimulu citiem sociālajiem uzņēmumiem,” skaidroja Reisele.
Jautāta, vai tiesa, ka uzņēmēji tomēr nav īpaši gatavi ieguldīt, piemēram, infrastruktūras pielāgošanā, Reisele norādīja, ka lielā mērā tas ir stāsts par informācijas burbuli.
“Ļoti svarīgi, par kādām vērtībām uzņēmumā kopumā runā un kāda ir uzņēmumu stratēģija. Vienlaikus publiskajā telpā arvien vairāk tiek runāts par dažādības pieņemšanu, toleranci un cieņu,” piebilda Reisele.
