Kad “Revertas” pārstāvji ieradās īpašumā Aveņu ielā 47, lai pārņemtu to savā valdījumā, tur priekšā atradās pieci Alda Masteiko dēli, kuriem katram viņš bija izīrējis īpašumu par vienu latu mēnesī.
Kad “Revertas” pārstāvji ieradās īpašumā Aveņu ielā 47, lai pārņemtu to savā valdījumā, tur priekšā atradās pieci Alda Masteiko dēli, kuriem katram viņš bija izīrējis īpašumu par vienu latu mēnesī.
Foto – Artis Drēziņš

Īres krāpniecībai sola galu 9

Aldis Masteiko Jelgavā pazīstams kā aktīvs cilvēks nekustamo īpašumu jomā. Ar dažādu slavu daudzu gadu garumā. Šobrīd viņš kopā ar saviem pieciem dēliem Artūru, Māri, Dāvi, Jāni un Pēteri tiesājas ar akciju sabiedrību “Reverta”, kas vēlas dēlus izlikt no 300 m2 lielās privātmājas Jelgavā, Aveņu ielā 47. Masteiko ģimene uzskata, ka “Revertas” vēlme ir nelikumīga, savukārt “Reverta” ir pārliecināta, ka Masteiko gadījums ir klasisks īres krāpniecības paraugs.

LE
LETA
Ziņas
Sāktas represijas pret pedagogiem: par atteikšanos vakcinēties direktori draud uzteikt viņiem darbu 201
14 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena nebūs pārāk piemērota sarunām! Horoskopi 14.aprīlim
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliskās ģimenes biogrāfs: prinča Harija “atmaksas stunda” ir klāt – viņam būs jāstāv pie vectēva prinča Filipa kapa 37
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Pirmā instance – Jelgavas tiesa – lēma par labu “Revertai”, arī Zemgales apgabaltiesa 19. septembrī pasludināja spriedumu, kurā nostājās “Revertas” pusē. 5. septembrī apmeklēju apgabaltiesas sēdi, tikos ar “Revertas” pārstāvjiem. Diemžēl Artūrs un Māris Masteiko, kuri bija ieradušies tiesā un pārstāvēja arī pārējos ģimenes locekļus, un viņu jurists Arnolds Leikarts ar mani runāt atteicās. Kāda tad ir konkrētās lietas būtība?

1998. gadā Aldis Masteiko paņēmis kredītu “Parex” bankā, ieķīlājot savu privātmāju. Kredītu nav izdevies pienācīgi maksāt un 2008. gadā “Parex” panāca tiesas lēmumu, ka Masteiko no īpašuma izliekami un ka tas pienākas bankai. Ātrāk gan pienāca pašas bankas krahs. Tomēr 2012. gadā savas tiesības uz šo īpašumu turpināja īstenot “Parex” mantiniece “Reverta”.

CITI ŠOBRĪD LASA

2014. gadā īpašumu pēc tiesas izpildītāja lēmuma “Reverta” ierakstīja uz sava vārda zemesgrāmatā, bet, kad tā paša gada decembrī uzņēmuma pārstāvji ieradās īpašumā Aveņu ielā 47, lai pārņemtu to savā valdījumā, tur priekšā atradās valdītāji jeb lietotāji: pieci Alda Masteiko dēli, kuriem katram viņš bija izīrējis īpašumu par vienu latu mēnesī uz dažādiem daudzu gadu termiņiem. Tiesas izpildītājs tikai noplātījis rokas: parādnieka Alda Masteiko īpašumā nav, tur ir tikai īrnieki, pret kuriem nevar vērsties, tos izlikt, iekams īres līgumi nav atzīti par nelikumīgiem.

“Revertas” vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs Rolands Neilands gan tiesai, gan man norāda, ka šis gadījums ir spilgts fiktīvo īres līgumu piemērs, kādi Latvijā bijuši un ir vairāki. To galvenais, visbiežāk vienīgais, nolūks: maksimāli ilgi izmantot īpašumu, par to nemaksājot kredītu. Konkrētajā gadījumā to, ka īres līgumi ir krāpnieciski, norādot gan niecīgās summas, gan tas, ka ar katru no dēliem līgums slēgts dienā, kad tie kļuvuši pilngadīgi, gan arī līgumā ar “Parex” bijis noteikts, ka īpašumu nedrīkst izīrēt.

“Revertas” pārstāvis tiesā uzsvēra, ka Masteiko dēli prettiesiski aiztur īpašumu, neļaujot to realizēt un gūt no tā peļņu, tāpēc īres līgumi uzskatāmi par fiktīviem, Masteiko dēli izliekami un no viņiem piedzenami 7016 eiro kā zaudējums, ko cietusi “Reverta”, laikus netiekot klāt savam īpašumam.

Masteiko aizstāvības pozīcija tiesā ir vienkārša. No Alda Masteiko puses nekādas nelabticības vai krāpniecības neesot bijis. Par izīrēšanas aizliegumu viņš zinājis, taču domājis, ka tas neattiecas uz cilvēkiem, kas ierakstīti mājasgrāmatā. Likums nenosakot, cik lielai jābūt īres maksai – šajā gadījumā maza tā esot tāpēc, ka dēli apmaksājot komunālos pakalpojumus un ieguldot savus līdzekļus un darbu īpašuma uzturēšanā. Īres līguma noslēgšana ar dēliem, sasniedzot pilngadību, esot vērtējama kā ģimenes tradīcija – dāvana dēliem.

Dēli tiesai sacīja, ka labprāt samestos un īpašumu atpirktu par 60 000 – 65 000 eiro. “Revertas” pārstāvis atbildēja, ka labprāt pārdotu, bet par tirgus vērtību – 80 000 eiro.

 

Vienmēr triumfē taisnība, bet…

“Revertai” ir bijuši vairāki līdzīgi civilprocesi, un visi tie ir uzvarēti. Nepieciešams bijis tikai laiks: divi līdz pieci gadi tiesvedības.

Papētot anonimizētos tiesas spriedumus, var redzēt rezultātus. Tā tiesa lēmusi atzīt par spēkā neesošu īres līgumu par kādu Rīgas dzīvokli starp divām personām, un abām jāsedz “Revertai” zaudējumi 22 280 eiro. Tāpat divos citos līdzīgos gadījumos starp izīrētāju, īrnieku un SIA “NIF Dzīvojamie īpašumi” (“Revertas” meitas sabiedrība) tiesa atzinusi īres līgumus par fiktīviem un likusi izvākties no dzīvokļiem īrētājiem un visām ar tiem saistītām personām. Man neizdevās atrast nevienu gadījumu, kad tiesa lietā par acīmredzami fiktīvu īres līgumu būtu nostājusies izīrētāja pusē.

Tad kāpēc cilvēki izšķiras par šādām fiktīvām darbībām, zinot, ka tiesā zaudēs?

“Kā jau kolēģis sacīja, tā ir iespēja vēl kādus gadus, nemaksājot kredītu, dzīvokli vai māju izmantot gan pašam un ģimenei, gan nododot to radiem, paziņām vai kādām citām personām. Vēl kādiem tā liek darīt atriebība, jo daudziem bankas, kredītdevēji pēc definīcijas ir sliktie. Treškārt, kādam varbūt ir cerība, ka dzīvē kaut kas mainīsies, varbūt ar banku izdosies kaut ko sarunāt par summu zem tirgus vērtības – pēc būtības tā ir šantāža, kam mēs nepakļaujamies, arī par citiem neesmu dzirdējis, kaut gan nevar izslēgt, ka kāda banka iziet uz kompromisiem, jo gadiem uzturēt īpašumu, kas nes zaudējumus, ne visi var atļauties, arī tiesāšanās prasa izdevumus,” spriež “Revertas” Drošības direkcijas vadītājs Uldis Dzenītis.

Pēc bankas lūguma uzsākta un šobrīd notiek tiesvedība piecos kriminālprocesos par īrnieka un izīrētāja krāpniecību, piebilst U. Dzenītis. Piemēram, gadījumā ar dzīvokli Kauguros, kad Uldis Bukavs savu mājokli līdz mūža beigām izīrējis Ervīnam Paučim par 20 latiem mēnesī. Tāpat kriminālprocess ir par tā paša Bukava izīrēto dzīvokli Rīgā, Zaļenieku ielā, tam pašam Paučim. Noslēgts beztermiņa līgums līdz īrnieka vai viņa ģimenes locekļa mūža beigām. Īrētājs saņēmis īres maksu par 93 mēnešiem 4500 latus, taču nekādi finanšu dokumenti to neapstiprina.

Dažos gadījumos prokuratūra tomēr atsakās uzsākt kriminālprocesu, piemēram, par īpašumu Lapmežciema pagastā, kad Sergejs Kirjanovs 560 m2 māju Slocenes ielā 7 par 25 latiem mēnesī izīrējis uz desmit gadiem savai bijušajai sievai Tatjanai Kirjanovai, kaut gan bez “Parex” atļaujas to nedrīkstēja darīt. Ir aizdomas, ka līgums slēgts ar atpakaļejošu datumu, tas noslēgts uz netipiski garu laiku par tirgus cenai neatbilstošu maksu.

 

Kur ir problēma?

R. Neilands izpētījis, ka fiktīvie īres līgumi nav nekas jauns: Latvijā tikuši lietoti arī starpkaru periodā, kad ekonomiskās krīzes laikā namīpašniekiem radušās problēmas ar kredītmaksājumiem. Ekonomiskā krīze šo parādību veicināja arī šajos laikos: fiktīvie īres līgumi masveidā sāka uzpeldēt, sākot ar 2008. gadu.

“Visādi brīnumi parādījās. Gan līgumi uz 99 gadiem, gan klaidonis ar īres līgumu, kas uzrakstīts uz rūtiņu lapas, gan tipveida līgumi ar vienām un tām pašām kļūdām – izrādījās pat, ka ir juristi, kas uzmeklēja cilvēkus pēc viņu īpašumu izsoļu sludinājumiem “Latvijas Vēstnesī” un samācīja viņus slēgt fiktīvus līgumus ar atpakaļejošu datumu, lai tādējādi kādu laiku saglabātu īpašumus,” skaidro R. Neilands. Nepilnības vai pretruna ir tajā, ka Civillikums nosaka, ka īres līgumam jābūt ierakstītam zemesgrāmatā, bet likums “Par dzīvojamo telpu īri” to neparedz, pēc būtības īres līgums var būt jebkāds un tam nav jābūt nekur reģistrētam.

“Par laimi, līdz šim tiesa vienmēr ir sapratusi, kas ir kas, bet diemžēl garās tiesvedības dēļ cieš ne tikai kreditori, bet arī valsts negūto nodokļu ieņēmumu veidā. Var gadīties, ka cieš arī trešās personas. Bija reāls gadījums, kad jauna ģimene ar maziem bērniem bankā aizņēmās naudu un nopirka dzīvokli, bet tas izrādījās apgrūtināts ar fiktīvu īres līgumu. Ģimene dzīvoklī netika, tiesājās, lai dabūtu no dzīvokļa ārā fiktīvo īrnieku un pārējos, kas tur dzīvo, tiesā noteikti uzvarēs, bet pa visu šo tiesvedības laiku turpina maksāt bankai kredītu par dzīvokli, ko nelieto. Tas nozīmē, ka faktiski jebkurš, kas pērk dzīvokli vai māju, var nonākt situācijā, ka uzrodas kāds ar fiktīvu īres līgumu,” turpina R. Neilands.

 

Nesmaidiet! Var atnākt īrnieks…

“Teorētiski var pat gadīties un, iespējams, kaut kas līdzīgs arī noticis, ka jūs laimīgi dzīvojat savā no kāda nopirktā mājoklī vairākus gadus un pēkšņi kāds ienāk pa durvīm, ieraušas vienā istabā un novicina jums gar degunu īres līgumu. Jūs, protams, izsaucat policiju, bet tā saka: jums ir civiltiesisks strīds, ejiet uz tiesu. Un jums ir izvēle: gadiem tiesāties un paciest krāpnieku vai no viņa atpirkties…” šausmu ainu uzbur U. Dzenītis.

Bet ja nu es tādu īres krāpnieku ar spēku izmetu ārā?

“Varat mēģināt. Tikai riskējat, ka krāpnieks var vērsties policijā, ka pret viņu lietota vardarbība paša mājoklī. Un tā jau ir kriminālatbildība,” baida U. Dzenītis.

R. Neilands zina teikt, ka attīstītajās Rietumeiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, pirkuma līgums ir stiprāks par fiktīvu īres līgumu un policija stundas laikā uz vietas tiek skaidrībā, kam tiesības uzturēties mājoklī. Diemžēl Latvijas pretrunīgās normas liedz policijai atrisināt ne tikai civilstrīdus, bet policija nesteidzas ierosināt kriminālprocesus gadījumos, kad ļaunprātīga krāpšana un dokumentu viltošana ir acīmredzama.

 

Top jauns likums

Gan R. Neilands, gan U. Dzenītis uzskata, ka fiktīvos īres līgumus var izskaust tikai norma, kas nosaka, ka jaunajam īpašniekam saistoši ir tikai zemesgrāmatā ierakstīti īres līgumi, kas ir publiski pieejama informācija, kā arī norma, ka, ja īpašumam ir kredīts, tad īres līgumu zemesgrāmatā var ierakstīt tikai ar kredītdevēja atļauju.

2013. gadā Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunu Dzīvojamās telpu īres likumprojektu, kas citu izmaiņu starpā paredzēja arī obligāto īres līguma ierakstu zemesgrāmatā. Pret to gan galvenokārt iestājušies denacionalizēto namu īrnieki, sak, mūs atdos nam­īpašnieku un policijas patvaļai.

“Skaidrs, ka Dzīvojamo telpu īres likums ir novecojis, tāpēc pie jauna likuma sākām darbu 2010. gadā un 2013. gadā valdībā to prezentējām. Dabūjām iebildumus uz 150 lappusēm… Visskaļākie iebildumi bija no vecajiem īrniekiem, kuriem tad nāktos sakārtot savu statusu. Bet ne jau viņi ir tie krāpnieki. Krāpnieki ir tie, kas izmanto nesakārtotās normas. Mēs apzināmies, ka jebkurš jauns likums būs prasīgāks, nelabvēlīgāks pret īrniekiem. Jā, savā veidā sprādzienbīstama situācija, bet normas ir jāsakārto, tajā skaitā viens no galvenajiem jautājumiem – par īres līgumu reģistrēšanu. Pēc tām 150 lappusēm iebildumu darba grupa iepauzēja, bet šā gada sākumā atsākām darbu pie likumprojekta,” stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders.

Arī viņš ir pārliecināts, ka īres līgumi reģistrējami zemesgrāmatā, kas ir reģistrs ar publisku ticamību un kas jāņem vērā tiesai. Reģistrēšanai būtu pakļauti visi īres līgumi – gan veci, gan jauni. Tā varētu notikt piecus gadus, būtu bezmaksas un ar atvieglotu procedūru. Tas atrisinātu problēmu: ja līgums ir zemesgrāmatā, tad tas ir derīgs, ja nav – nav derīgs.

Vislielākās pretenzijas pret jauno kārtību varētu būt denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrībai “Ausma”, prognozē M. Auders. “Ausmas” valdes loceklis jurists Klementijs Rancāns pretošanos vismaz jautājumā par īres līgumu reģistrēšanu noliedz. Viņaprāt, reģistrēšanai jābūt, bet nevis zemesgrāmatā, kas radīšot lielu nesaprašanu un rindas, bet gan Ieņēmumu dienestā, kas garantēs arī to, ka tiek maksāti nodokļi.

Savukārt Saeimas deputāts, krimināltiesību eks­perts Andrejs Judins tad, kad likumprojekts nonāks Saeimā, iestāsies, lai reģistrācija notiktu pašvaldībās un tās varētu iegūt zināmu daļu no ienākuma nodokļa. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens deputātam esot solījis, ka darbs pie jaunā likumprojekta varētu tikt pabeigts vēlā rudenī. Un tad caur valdību uz Saeimu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Sāktas represijas pret pedagogiem: par atteikšanos vakcinēties direktori draud uzteikt viņiem darbu 201
14 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena nebūs pārāk piemērota sarunām! Horoskopi 14.aprīlim
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliskās ģimenes biogrāfs: prinča Harija “atmaksas stunda” ir klāt – viņam būs jāstāv pie vectēva prinča Filipa kapa 37
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Viljams atklājis, kāda būs viņa un Keitas Midltones rīcība tagad, kad viņa vectētiņš ir devies mūžībā 4
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņš ir pārāk, pārāk piesardzīgs!” Māris Gulbis par Ugu Dumpi un pārspīlēto situāciju 39
17 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Slepkavība Purvciemā: Policija noskaidrojusi nošautā cilvēka personību un izvērsusi plašus uzbrucēju meklēšanas pasākumus
6 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Šajā situācijā tas izskatās pēc politiskā daltonisma.” Circene par Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanu epidēmijas laikā 11
1 stunda
PR
Praktiski.lv
Ziņas
VIDEO. Latvijas mežos šobrīd zied skaists, bet ļoti indīgs augs: pētnieki atklājuši, ka tam piemīt pretvēža efektivitāte
4 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Uzlikts arests! Suecas kanālu nobloķējušā kuģa sāga turpinās
25 minūtes
PR
Praktiski.lv
Ziņas
VIDEO. Latvijas mežos šobrīd zied skaists, bet ļoti indīgs augs: pētnieki atklājuši, ka tam piemīt pretvēža efektivitāte
11:35
LE
LETA
Ziņas
Slepkavība Purvciemā: Policija noskaidrojusi nošautā cilvēka personību un izvērsusi plašus uzbrucēju meklēšanas pasākumus
11:33
ML
Māra Libeka
Veselam
Vakcinācijas biroja maks kļūs liesāks. Par cik eiro saruks Juhņēvičas alga?
11:30
ML
Māra Libeka
Veselam
Simtiem vakcinēties gribētāju, pat ar “AstraZeneca”, bet atved tikai vienu vakcīnas pudelīti 31
4 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Kases čeki ne tikai tērē resursus, bet arī apdraud cilvēku veselību. Kad tiksim vaļā no kaitīgajiem čekiem uz indīgā papīra? 28
4 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ventspilī izglābj akā iekritušu suni, bet dzīvnieks nokļūst patversmē: suņa liktenis neskaidrs – saimnieki atteikušies vai nav atraduši savu mīluli?
20 minūtes
LE
LETA
Ziņas
KNAB skaidro, vai izdevās pierādīt “ABLV Bank” vadības iesaisti korupcijā un Rimšēviča kaitniecību 4
2 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Trīs dienas pēc automehāniķa vizītes bez pēdām pazūd “BMW X5” 2
4 stundas
DJ
Diāna Jance
Ziņas
Diāna Jance: Vai gadījumā netiek plānots tā saucamo vakcinācijas biroju atkal pārtapināt par Dziesmu svētku biroju? 7
4 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Govij “štepseli izraut nevar”! Notikusi šķiešanās ar naudu vai pamatots zemnieku atbalsts krīzē? 7
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Stāsti
Ietaupījuši tūkstoš miljardus “ceļojumu” eiro, bet kļuvuši par miljons tonnām smagāki! Kad sērga būs savaldīta, vai ceļosim citādi? 1
1 stunda
DJ
Diāna Jance
Ziņas
Kā e-grāmatas kļuva par pandēmijas veiksmes stāstu kaimiņos? Ar jauno pētījumu iepazīstina lietuviešu pētnieks Arūns Gudinavičs
1 stunda
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Aiz produktivitātes slēpjas pārguris darbaspēks. Ko vēl atklāj pētījums par attālināto darbu? 1
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā veikta unikāla operācija
49 minūtes
LE
LETA
Veselam
Sāks skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par Vakcinācijas projekta biroja likvidēšanu 10
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šodien būs slapjš sniegs. Cik auksts laiks gaidāms trešdien?
3 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Krievija uzsākusi plašu un enerģisku savas sabiedrības zombēšanu un nogatavināšanu liela mēroga iebrukumam 33
4 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pārbrauca pāri un tajā brīdī sajuta, ka kaut kas nav riktīgi!” Kādu sodu saņēma kravas auto šoferis, kurš notrieca pensionāri? 18
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Ja ir apdraudējums pārējiem, tad tas obligātuma princips ir sabiedrības interesēs!” Circene par vakcinēšanas pret Covid-19 brīvprātību un obligātumu 138
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Viljams atklājis, kāda būs viņa un Keitas Midltones rīcība tagad, kad viņa vectētiņš ir devies mūžībā 4
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Rodas sajūta, ka veselības ministrs manipulē ar premjeru!” Sociologs par necaurspīdīgo un korporatīvo sistēmu 78
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Daudzi būtu gatavi strādāt par “nemotivējošajiem” 2400 eiro!” Sociologs par Langes izteicieniem 35
21 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Sīpola vietnieks – puravs: 4 gardu ēdienu receptes ar puraviem
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
VM skaidro, vai Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem plānots izmaksāt prēmijas 26
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātāja Samanta Tīna negaidīti atklājusi, ka pārslimojusi vēzi 6
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Vai esam gatavi tam, ka lūši ienāks mūsu pagalmos un saplosīs mūsu suņus, kaķus un vistas?”: patversmes vadītāja par lūšu medību aizliegumu 54
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magone sāk mācīt Žanim latviešu valodu: “Situācija ir tāda, ka valodu viņš nezina, darbu viņam neviens nedod…” 17
1 diena