Izcila personība Latvijas sportā. Alfonam Jēgeram – 100 2
Pirmdien, 9. decembrī aprit 100 gadi kopš hokejista un futbolista, trenera un funkcionāra Alfona Jēgera dzimšanas.
Piedāvājam Ēvalda Grabovska sagatavoto materiālu par Alfona Jēgera dzīves gaitām.
“Alfona tēvs Fricis Jager – Čehoslovākijas pilsonis, māte – latviete. Agrā bērnība – Sarkandaugava, stādnieku ģimenes šaurais dzīvoklītis, ielas neaptveramie plašumi un iespējas – visam sākums. Jauni plašumi no 11 gadiem, jo ģimene pārceļas uz dzīvi pie Grīziņkalna, vispirms uz Lauku ielu, vēlāk uz Zvaigžņu ielu, mācījās 33. pamatskolā. Iespējas futbolam un hokeja pamatu apgūšanai neierobežotas, vajag tikai gribēt.
Hokejs tiek spēlēts skolas līmenī, bet futbols padodas labāk un tam tiek veltīts vairāk laika. Sports laba lieta, bet ir arī jāradinās pie darba, jo ģimenei vajadzēja palīdzēt. 1931. gadā māte nolīgst 12gadus veco Alfonu vasarā par ganu, tas pats nākamajā un aiznākamajā vasarā. Sportot laika daudz neatliek, tomēr 1937. gadā jau tiek ievērots un iesaistīts arodorganizāciju sporta klubā. Rīgas jauniešu meisrarsacīkstēs ar 17 gūtiem vārtiem kļūst par rezultatīvāko spēlētāju, pie reizes vēl kļūstot par Rīgas čempionu galda tenisā un turpina spēlēt klubā, 1938. gadā kļūstot par Latvijas čempionu. 1939. gadā Latvijas izlases sastāvā aizvada savu vienīgo starptautisko spēli ar Igaunijas Tartu “Olimpiju”.
1940. gadā iesaistās jaundibinātajā “Dinamo” biedrības futbola komandā. Aizsākoties vācu okupācijas laikam, nonāk konfliktā ar likumu, kā rezultātā nokļūst Štuthofas koncentrācijas nometnē, izdzīvo pēc smagas saslimšanas un, karam beidzoties, pēc atbrīvošanas atgriežas Rīgā un atsāk nodarboties ar iemīļotajiem sporta veidiem, pievienojot tiem vēl basketbolu. Alfons no jauna iesaistās “Dinamo” sistēmā, futbolu spēlē kopā ar H.Mellupu un H.Vītoliņu. Viņu meistarību apliecina Mellupa gūtie 20, bet Jēgera gūtie 14 vārti no kopējiem 49 komandas gūtajiem vārtiem, startējot trešās grupas centrālās zonas sacensībās PSRS čempionātā un izcīnot tur pirmo vietu.
Jau gadiem tika praktizēts vasarās spēlēt futbolu, bet ziemā hokeju un,ja meistarība atļāva, spēlēt meistarkomandu līmenī. Alfons Jēgers bija pēdējais, kas to spēja apvienot, un no 1946. gada spēlēja hokeju “Dinamo” meistarkomandā, kā arī Rīgas “Daugavas” futbola meistarkomandā, rādot lielisku sniegumu, bija “Daugavas” kapteinis 1950.g. – 1952.g., 1951.g. labākais vārtu guvējs PSRS.
Hokejista karjera “Dinamo” meistarkomandā aizsākta 1946g.un pārtraukta 1957g. jau Rīgas “Daugavā”. Kopā desmit sezonas, izņemot 1951./52.
Veiksmīgākā no sezonām bija 1949./50. gadā, kad ripa pretinieka vārtos tika raidīta 23 reizes. Kā meistarības novērtējums hokejā 1950. gadā viņam tiek piešķirts sporta meistara tituls, bet 1951. gadā futbolā viņš saņem augstāko iespējamo – Nopelniem bagātā sporta meistara titulu.
Turpmākais ir trenera darba posms “Darba rezervēs” – tiek gatavotas rezerves “Daugavas” futbola meistarkomandai un zināšanas tiek nodotas jaunatnei. Padomu netrūkst kā futbolā, tā dzīvē.
Izmaiņas ienes Viktora Tihonova stāšanās pie “Dinamo” hokeja meistarkomandas vadības – viņš lūdz Alfonu, ņemot vērā autoritāti, pieredzi, zināšanas un sakarus, palīdzēt kārtot administratīvos jautājumus. Alfons pieņem izaicinājumu un rezumējot var droši apgalvot, ka hokeja atdzimšanā un augšupejā ir liels Alfona Jēgera ieguldījums. Viņa autoritāte komandā bija neapstrīdama, darba spējas ļāva ar visu tikt galā, pozitīva un nozīmīga bija viņa loma starp spēlētājiem un vadību. Pilnībā atbalstot Tihonova revolūciju hokejā, kļūstot par viņa sabiedroto, konsekventi turpinot uzsākto arī pēc viņa atgriešanās Maskavā, vairāk kā desmit darba gadi hokeja lauciņā vērtējami kā ļoti nozīmīgi.
Ar Vladimira Jurzinova stāšanos “Dinamo” galvenā trenera amatā iestājās laiks, kad toni praktiski noteica uzpleči, kādus Alfons Jēgers nekad nav nēsājis un netaisījās to darīt. Visu cieņu.
Arī man ir bijusi tā iespēja strādāt ar viņu kopā pēc Viktora Tihonova atgriešanās Maskavā. Tas bija laiks, kad vajadzēja “Dinamo” kuģi noturēt uz pareizā kursa un Alfona plecs un pieredze bija man ļoti noderīga, par ko esmu pateicīgs.
Ar sportam veltīto mūžu, sasniegumiem sportā, māku saprasties ar cilvēkiem Alfons Jēgers pelnīti uzskatāms par vienu no tā laika izcilākajām personībām Latvijas sportā.
Alfons Jēgers mūžībā devās 1998. gadā 78 gadu vecumā.”
Ar patiesu cieņu Latvijas sporta leģendai Ēvalds Grabovskis.
