Izdota grāmata "Šuša - Azerbaidžānas pērle"

Izdota latviski: Šuša – Azerbaidžānas pērle 3

Vladimirs REŠETOVS

Ziemassvētku vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika nupat latviešu valodā izdotās grāmatas “Šuša – Azerbaidžānas pērle” prezentācija Azerbaidžānas Republikas valsts prezidenta pasludinātā “Šušas pilsētas gada” ietvaros. Šis pirmais kopīgais projekts ir Latvijas un Azerbaidžānas zinātnieku – vēstures zinātņu doktora, profesora Kaspara Kļaviņa, politikas zinātņu doktora, profesora Eļčina Ahmadova un politikas zinātņu doktores Nigaras Sultanovas – sadarbības rezultāts.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Armands Puče: Kamēr premjere Līgo vakarā stāstīja, kā tumsa saplūst ar gaismu, patiesībā būtu vajadzīga vispārēja iespringšana
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
“Zemenes maksā labu naudu…” Sieviete piedzīvojusi vilšanos un mudina būt acīgiem, iegādājoties zemenes no ielu tirgotājiem
Lasīt citas ziņas

Bagātīgi ilustrētā grāmata ar izteiksmīgi krāsainu vāku ar Karabahas paklāja “Bahmanli” ornamentiem iespiesta Rīgas izdevniecībā “Domas spēks”. Projektu atbalstīja Azerbaidžānas Republikas vēstniecība Latvijā un UNESCO Azerbaidžānas Nacionālā komisija. Nozīmīgu ieguldījumu izdevuma tapšanā sniedza Azerbaidžānas Nacionālais paklāju muzejs un Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, nodrošinot izdošanai materiālus un vērtīgas fotogrāfijas no fondiem. Starp citu ir jāpiebilst, ka starp šiem diviem muzejiem izveidojusies cieša sadarbība.

Pasākumā piedalījās Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers, Saeimas deputāti, Latvijas sabiedrības, azerbaidžāņu diasporas pārstāvji. Šī pasākuma ietvaros tika organizēta arī Armēnijas okupācijas laikā nopostīto Šušas pilsētas kultūrvēsturisko pieminekļu fotogrāfiju izstāde.

CITI ŠOBRĪD LASA

Draudzīgās valsts vēstnieks Eļnurs Sultanovs savā atklāšanas runā sacīja, ka šogad Šušas pilsētai aprit 270 gadi. Vēstnieks uzsvēra pilsētas nozīmīgo lomu Azerbaidžānas vēsturē un kultūrā, vienlaikus norādot, ka Šuša tika pasludināta par turku pasaules kultūras galvaspilsētu 2023. gadam. Grāmatas prezentācijā, runājot par darbu pie unikāla izdevuma, uzstājās visi autori (viens no tiem – tiešā kontaktā no Azerbaidžānas) un Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš.

Grāmata stāsta par Šušas pilsētas vēsturi, mantojumu, dzīvi un tradīcijām. Jāteic, ka gandrīz pusi no grāmatas veido patiesi enciklopēdiski raksti par Azerbaidžānas kultūras nozīmīgākajiem cilvēkiem, kas dzimuši Šušā dažādos vēstures periodos. Daudzas šīs pilsētas vēsturiskās fotogrāfijas un mūsdienu filmēšana parāda pilsētas iznīcināšanas apjomu, ko okupācijas gados pastrādāja Armēnijas militārpersonas. Pilsētas atbrīvošana 2020. gada novembrī, ko veica Azerbaidžānas bruņotie spēki, deva cerību, ka Dienvidkaukāza pērle tiks atdzīvināta. Pašlaik notiek vērienīgs darbs pie kultūras pieminekļu un ēku atjaunošanas un restaurācijas. “Dārgā Šuša, tu esi brīva! Dārgā Šuša, mēs esam atpakaļ! Dārgā Šuša, mēs tevi atdzīvināsim!”. Šie Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva vārdi, kas izteikti uzreiz pēc uzvaras Tēvijas karā, jau tiek īstenoti.

Grāmatā izceltas arī Latvijas un Azerbaidžānas tautu stiprās vēsturiskās saites. Tieši Šušā 20. gadsimta sākumā slavenais latviešu mākslinieks un etnogrāfs Jūlijs Straume mācīja, pētīja Karabahas paklāju ornamentus un vāca materiālus. Jāatgādina, ka Azerbaidžānā kopš 19. gadsimta beigām dzīvoja liela latviešu kopiena. 1906. gadā tika nodibināta Baku Latviešu biedrība. Un no 1898. gada līdz 1921. gadam Baku pilsētā dzīvoja un strādāja Ernests Birznieks-Upītis, turpat darbojās arī rakstnieks un mākslinieks Jānis Jaunsudrabiņš. Daudz ir darījis Azerbaidžānas muzikālās kultūras labā latviešu mūzikas klasiķis, komponists Jāzeps Mediņš – no 1916. gada līdz 1921. gadam viņš ir bijis Baku operas galvenais diriģents. Pirmā pasaules kara laikā šeit dzīvoja un strādāja Sudrabu Edžus. Slavenu Azerbaidžānā dzīvojušo un strādājušo latviešu vārdus var turpināt nosaukt, un šī tēma ir pelnījusi atsevišķu izpēti.

Turpinot kultūras tilta stiprināšanu starp mūsu valstīm un tautām, abas puses izrāda vēlmi pēc savstarpējas apmaiņas un kopīgiem projektiem zinātnē, mūzikā un tēlotājmākslā. Koncerti un izstādes abās pusēs izraisa patiesu interesi Latvijas un Azerbaidžānas sabiedrībā. Unikālais izdevums neapšaubāmi ir kļuvis par vēl vienu nozīmīgu soli mūsu valstu draudzības stiprināšanā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.