Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ministre: Skolās nav dramatiska situācija skolotāju atstādināšanas dēļ; realitāte rāda ko citu – izglītības kvalitāte kritīsies 159

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Izglītības un zinātnes ministres Anita Muižniece secinājusi, ka skolā neesot dramatiska situācija nevakcinēto skolotāju atstādināšanas dēļ. Vakar intervijā Latvijas Radio ministre gan atzina, ka valstī ir atsevišķas izglītības iestādes ar lielāku nevakcinēto pedagogu īpatsvaru.

Oktobrī veiktajā aptaujā ticis noskaidrots, ka obligātās vakcinēšanās prasības dēļ darbu ir gatavi pamest 5% pedagogu. “Kopumā dramatiskas situācijas, mūsuprāt, nav,” izteicās ministre.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītāja Māris Krastiņš apgalvojis, ka atstādinātos pedagogus varēs aizstāt. Tomēr skolu vadītāji ne visur ir tik optimistiski. Piemēram, Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa jau atklāti pateicis, ka nodrošināt nepieciešamo izglītības kvalitāti viņa vadītā skola vairs nespēs.

Šobrīd vakcinācijas prasības dēļ šī skola zaudējusi piecus pedagogus, kuri turklāt gandrīz visi strādāja uz pilnu slodzi. Č. Batņa bija cerējis, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ļaus nevakcinētajiem skolotājiem strādāt vismaz attālināti, taču arī tas liegts, jo, viņaprāt, ir vēlme “sodīt nevakcinētos skolotājus”.

Attālinātā stundu vadīšana Ādažos jau izmēģināta: piemēram, karantīnā esošie skolotāji klasei pieslēdzās no mājām, projicējot sevi uz ekrāna, bet klasē kopā ar skolēniem bija pedagoga palīgs. Ja kāds skolēns bija karantīnā, arī viņš stundai varēja pieslēgties attālināti.

Tagad Ādažu vidusskolai trūkst, piemēram, vēstures, matemātikas un krievu valodas skolotāja. Kolēģus, kuri nu nevar strādāt, aizvieto citi, taču apmēram 30 procentos gadījumu stundas vada pedagogu palīgi, nevis pilntiesīgi skolotāji. Turklāt tie, kam jāaizvieto trūkstošie pedagogi, bieži ir pārpūlējušies.

To apliecina arī Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore Elita Rītere, kuras skolā nevar vairs nodarbināt trīs nevakcinētos pedagogus: “Četru angļu valodas skolotāju vietā mums tagad ir tikai divi. Tāpēc vairs nevaram klasi dalīt divās grupās. Skolotājas pārdzīvo, ka ar tik daudziem bērniem vienlaicīgi kvalitatīvi strādāt nav iespējams. Turklāt arī skolotājam tā ir pārslodze.”

Vakanču izsludināšana pagaidām augļus neesot nesusi. Sākumskolas pedagoga vakancei nav neviena kandidāta, kaut sludinājums publicēts jau augustā.

Reklāma
Reklāma

Ne visi gaidīja atstādināšanu

Rīgas domes publicitātes foto

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde saka: skolotāju trūkumu šobrīd asāk izjūt tās skolas, kurām trūka pedagogu arī iepriekš. Taču vispār skolas atrodot dažādus risinājumus: aicinot uz laiku atpakaļ pensionārus, stundas vada atbalsta personāls utt.

Par izglītību atbildīgais departaments sarēķinājis, ka no vairāk nekā 7000 galvaspilsētas pedagogiem nevakcinēsies un tātad nevarēs turpināt darbu 235. Taču šajā statistikā nav ierēķināti tie, kuri, negaidot atstādināšanu, paši aizgāja no darba.

Tā, piemēram, izdarījušas trīs jau pieminētās Valda Zālīša sākumskolas pedagoģes. “Un, ja man departaments tagad prasa, cik skolotāju atstādināti, man jāteic, ka neviens, jo man vairs nav ko atstādināt,” tā E. Rītere.

To, ka skolotāju atstādināšana apgrūtina skolu darbu, tomēr atzīst Rīgas domes Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka, kura arī pati ir skolotāja. Viņai žēl, ka salīdzinoši daudz skolotāju izlēmuši nevakcinēties, kaut “es pati visu vasaru trenkāju antivakserus, runāju ar cilvēkiem 25 skolās; darīju visu, lai būtu mācības klātienē”.

To, ka problēmas daļā skolu būs, varējis manīt jau mācību gada sākumā: “riska grupā” bija visas tās skolas, kas nesaņēma pašvaldības piemaksas par vismaz 80 procentu vakcinācijas aptveri. I. Ratinīka uzskata, ka bieži vien skolotāji nevakcinējas tur, kur arī vadība ne pārāk iestājas par potēšanos.

Vaicāta, kā pašvaldība var palīdzēt skolām, kurām akūti trūkst skolotāju, I. Ratinīka atzīst, ka šobrīd nekā. Problēmas briedušas jau ilgstoši, pandēmija to tikai saasinājusi.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības atklātajā vēstulē par ārkārtējo stāvokli izglītībā teikts: “Ārkārtas situācija tikai saasināja nozarē esošās problēmas. Jau šobrīd varam paredzēt, ka pedagogiem un citiem nozarē strādājošiem, kuri turpinās darbu, pieaugs slodze, palielināsies vakanču skaits, kā rezultātā tiks apdraudēta izglītības procesa īstenošana.

Šajā situācijā kā starp dzirnakmeņiem ir nokļuvuši izglītības iestāžu vadītāji, kuriem jānodrošina plānotā mācību satura īstenošana, strauji mainīgās epidemioloģiskās prasības, labvēlīga psihoemocionālā vide saspringtajos apstākļos.”

Katrs airē savā virzienā?

Vēl viena direktoru pamanītā problēma ir skolēnu testēšana: pirmkārt, sistēma visu laiku mainās, otrkārt, iecerētā biežākā testēšana, turklāt visiem skolēniem, ļoti noslogos skolotājus, jo daļa bērnu tos veiks skolā pedagogu uzraudzībā. Č. Batņa gan atzīst, ka arī vecāki “atkal sašūmējušies”, jo jaunāko klašu skolēniem testi jāveic mājās vecāku uzraudzībā.

Tāpat direktori atzīst, ka nav viegli panākt epidemioloģisko noteikumu ievērošanu. Piemēram, ja skolā ir ap 2000 skolēnu, nav iespējams ēdināšanu organizēt tā, lai starp klasēm būtu divu metru atstarpe.

Tāpat skolotāju pārslodzi veido tas, ka visu laiku jāuzmana, vai bērniem ir maskas, vai ievēro distanci.

“Skolu vadītāji un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi šobrīd sēž vienā laivā, bet katrs airē savā virzienā,” saka Č. Batņa.

Tiekot pieņemti ideāli lēmumi, nepadomājot par to, kā tos reāli īstenot skolā. “Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ir strādājusi skolā, tāpēc domā, ka zina, ko skolas var paveikt un ko ne. Taču ministre ir strādājusi skolā, kur ir nedaudz vairāk par simts skolēniem! Bet skolās ar tūkstoš un vairāk skolēniem nav iespējams īstenot to pašu,” spriež Ādažu vidusskolas direktors.

Viņaprāt, IZM būtu jāveido konsultatīva padome, kurā darbotos skolu vadītāji, lai lēmumi būtu tādi, ko skolās reāli iespējams īstenot.

Bet neraugoties uz problēmām, kas saistītas ar skolēnu atgriešanos klātienē, skolu vadītāji ir pārliecināti: bērniem ir jāmācās skolā. E. Rītere saka: pat pēc divām attālinātām mācību nedēļām jau redzams, ka bērniem atkal grūti pielāgoties skolas prasībām, grūti koncentrēt uzmanību.

Attālināto mācību juridiskie kalambūri

Taču, kā zināms, trīs pašvaldības – Rīga, Ventspils un Liepāja – lēmusi, ka pretēji valdības lemtajam šonedēļ klātienes mācībās visi skolēni neatgriežas. Rīgā un Liepājā līdz 22. novembrim mājās mācās 7.–12. klašu skolēni, Ventspilī šonedēļ attālināti mācīsies 4.-12.klašu skolēni.

Kaut arī izglītības un zinātnes ministre nosaukusi šādu pašvaldību rīcību par patvaļu, vērsties pret tām nav iespējams. Izglītības un kvalitātes valsts dienestā (IKVD) “Latvijas Avīzei” apliecināja, ka sodīt pašvaldības par šādu rīcību nav iespējams: to varētu darīt tad, ja pašvaldība vispār nenodrošinātu iespēju mācīties.

Teorētiski pašvaldību lēmumus var apstrīdēt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, taču šoreiz, piemēram, Rīgas gadījumā, tas pat nav pašvaldības, bet departamenta lēmums.

Visā šajā lietā gan ir arī juridiskie kalambūri. Tā kā saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldības nemaz nedrīkst lemt par attālinātām mācībām un to var darīt tikai katra konkrētā skola, tad viss sakārtots tā, ka lēmumu par attālinātajām mācībām pieņēmusi arī katra skola, kurā mācās skolēni, sākot ar 7. klasi. Pašvaldību attiecīgie departamenti tos saskaņojuši, respektīvi, tam piekrituši.

Taču normatīvajos aktos ir minēti konkrēti gadījumi, kad skola drīkst rīkot attālinātās mācības. Piemēram, skolā jābūt plašai infekcijas izplatībai. Vai IKVD pārbaudīs, vai šo pašvaldību skolas rīkojušās pamatoti? Dienesta pārstāve Jana Veinberga atbild: pirmkārt, tas, vai skola rīkojusies atbilstoši, pārbauda dibinātājs, tātad pašvaldības. IKVD pārbaudi sākšot vien tad, ja būs sūdzības no vecākiem.

Lēmumu pēkšņums

E. Rītere atzīst, ka skolu direktoru darbu apgrūtina tas, ka lēmumi tiek pēkšņi mainīti. Viņas vadītā skola gatavojās klātienes mācībām 15. novembrī, taču 12. novembra vakarā tika sasaukta Rīgas skolu direktoru sapulce, kurā paziņots, ka mācības klātienē šonedēļ turpinās tikai 1.–3. klase. Taču piektdien Rīgas domes Izglītības un kultūras departaments izdevis rīkojumu, ka uz skolu nāks arī 4., 5. un 6. klase.

Departamenta pārstāve Indra Vilde toties sacīja, ka ceturtdien lēmums vēl nav ticis pieņemts, bijusi tikai direktoru diskusija. Viedokļi, kā rīkoties ar klātienes mācību atsākšanu, bijuši dažādi.

Interesanti, ka arī Rīgas domes Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja I. Ratinīka bijusi pret attālināto mācību vilkšanu garumā. Tomēr viņa atzīst, ka departamentam bijuši arī racionāli argumenti. 15. novembrī jau tā sabiedriskais transports pilns: kur tajā vēl būtu vieta skolēniem.

Tiesa, nav garantijas, ka līdz 22. novembrim “Rīgas satiksmes” reisu skaits pieaugs, tomēr vismaz vēl šonedēļ skolas bērni būs pārsvarā savas ģimenes “burbulī” un vīrusam būs mazāk iespēju izplatīties. Izglītības kvalitāti trīs attālināto mācību dienas neietekmēšot. “Taču izglītības kvalitāte jau kritusies. Tāpat kā skolotāju darba disciplīna,” atzīst I. Ratinīka.

Savakcinēti – 90%

Izglītības iestādēs strādājošo vakcinācijas pret Covid-19 aptvere sasniegusi 90%, par jaunākajiem vakcinācijas datiem vietnē “Twitter” informē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Pret Covid-19 vakcinējušies strādājošie; iekavās – darbinieku īpatsvars ar pārslimošanas sertifikātu:

– pirmsskolās 88% (5%)

– skolās 91% (3%)

– augstskolās 91% (1%)

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.