Ko dara tiesa 0
Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas (brīvprātīgs abu pušu sadarbības process, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu) aspektiem civillietās un komerclietās Civilprocesa likumā ir nostiprināts princips, ka samierināšanos uzsāk līdz ar prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.
! Tātad jau sagatavojot lietu iztiesāšanai (nosūtot atbildētājam prasības pieteikumu vai sagatavošanās sēdē, ja tāda notiek) un visā lietas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt. Tas paredzēts, lai padarītu efektīvāku tiesas procesu un sekmētu procesuālo ekonomiju, kā arī veicinātu to personu interešu aizsardzību, kuras varētu tikt aizskartas bezmērķīgas tiesāšanās dēļ.
Kad tiesa saņem rakstisku izlīgumu, tā sēdē noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst iepriekš minētajām prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas. Ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst Civilprocesa likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā ar motivētu lēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
Izlīgumu tiesa var apstiprināt arī bez vienas vai otras puses klātbūtnes tiesas sēdē vai rakstveida procesā, ja izlīgums uzrakstīts pie notāra notariālā akta veidā un tajā ietverts pušu paziņojums, ka pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas. Taču šajā gadījumā būs izdevumi par notāra pakalpojumiem.
