“Izskatījās galīgi sazāļots…” Tuvinieki atklāj pārsteidzošus stāstus par aprūpes namiem Latvijā 0
Kādas sociālo mediju lietotājas pieredze parāda, cik smags un pretrunīgs var būt lēmums uzticēt tuvinieku aprūpes namam. Sākumā šķiet, ka tā ir drošākā izvēle, jo apkārt ir profesionāļi, kas sola rūpes un drošību. Taču jau pēc dažām dienām cilvēks, kurš mājās vēl pats staigāja, pēkšņi vairs nevar piecelties un šķiet pavisam citāds. Vai tiešām aprūpes namiem nevar uzticēt savus pašus tuvākos?
Daina sociālo mediju platformā “Threads” dalās savā stāstā: “Pirmdien aizvedu tēti uz aprūpes namu. Likās, ka tā viņam būs labāk. Bet nepilnu nedēļu vēlāk viņu vairs nevar pazīt. Nevar pat piecelties, lai gan mājās staigāja, izmainīta balss. Izskatījās galīgi sazāļots. Ģimene ir pret vešanu atpakaļ mājās, bet es nespēju gulēt. Nesaprotu, kā rīkoties. Ceļā 2h vienā virzienā, katru dienu aizbraukt arī nevaru. Viņš taču ir cilvēks. Mans tētis.”
Ieraksts sociālo mediju platformā piesaistīja plašu uzmanību, un komentāru sadaļā daudzi bija gatavi dalīties savā pieredzē.
Līga dalās savā pieredzē un dod padomu: “Obligāti jāved mājās, kamēr nav par vēlu. Man īsā laikā pansionātā divus pazīstamus vecīšus piebeidza, turēja nepārtrauktā miegā, ēst nedeva un beigās arī apzaga.”
Arī Ingai ir līdzīga pieredze: “Man ome nodzīvoja 1.5 mēnesi pansionātā. Ja būtu mājās, es pieļauju, ka vēl tagad būtu dzīva.”
Vēl kāda sociālā medija lietotāja dalās savā pieredzē: “Man radinieks arī bija nepilnus 2 mēnešus pansionātā un nomira 56g vecumā…
Iepriekš bija ļoti aktīvs..”
Sandra iesaka vērsties pie personāla: “Ja ir šādas izmaiņas pa nedēļu, tad visi jautājumi pie personāla. Lai paskaidro, kas notiek. Un vēl jautājums- vai tētis pats piekrita braukt uz aprūpes namu? Ja nē, tad arī visāda reakcija var būt”
Lilita oponē citu sacīto un liek domāt, ka ne visos aprūpes namos ir nelabvēlīgi apstākļi: “Visiem kas saka, ka seniori ātri aiziet ielikti pansionātā, tad tādi nav visi gadījumi. Mana vecmamma ir pansionātā jau 4 gadus, par viņu rūpējas iespējams labāk kā mēs ģimene jebkad par viņu varētu rūpēties. Ir apkopta, izklaidēta, nodarbināta, pabarota utt. Tiesa mūsu gadījumā viņai patiesi bija un ir nepieciešama medicīniska aprūpe, mājās tādu sniegt nevarēja pat profesionāli kopēji. Pansionāti paši par sevi nav slikti, vajag tikai izvēlēties īsto. Lai veicas izvēlē vai aprūpē mājās.”
