
Vienmēr ar sajūsmu saņemu katru lasītāja vēstuli, taču šoreiz īpašs prieks par iniciatīvu, kādu vēlas rosināt Vineta. Viņai nepatīk, kā Latvijas pilsētās un ciemos izskatās konteineri, tāpēc ir ideja, kā un ko varētu mainīt.
Vineta raksta: “Pastaigājoties pa pilsētām un ciemiem, arvien biežāk redzam, ka atkritumu konteineri, īpaši to vāki un apmales, ir netīri, noklāti ar dzērieniem, pārtikas atliekām un citiem netīrumiem. Tas ne tikai rada nepatīkamu vizuālo iespaidu, bet arī piesaista kukaiņus un veicina nepatīkamas smakas izplatīšanos.
Risinājums varētu būt gandrīz katram pa spēkam un ļoti vienkāršs: iznesot atkritumus, ņemot līdzi mitru papīra salveti vai mitru, nevajadzīgu lupatu, mēs varam uzreiz noslaucīt konteineru vāku, apmali, rokturi u.c.
Varbūt portālā LA.LV varam aicināt cilvēkus šai nelielajai, taču ļoti efektīgajai darbībai? Ja katrs no mums, izmantojot dažas sekundes laika, rūpētos par konteineru tīrību, rezultāts būtu acīmredzams: mūsu pilsētu un ciemu vide kļūtu daudz pievilcīgāka un higiēniskāka. Turklāt šāda kopīga rīcība stiprinātu sabiedrības atbildību par mūsu kopīgo apkārtējās vides stāvokli.”
Ko par šādu ideju domā atkritumu apsaimniekotāji? Sazinājos ar uzņēmumu “Eco Baltia vide”. Viņi atzinīgi vērtē šādu soli un norāda, ka arī paši iespēju robežās cenšas rūpēties par konteineru tīrību.
Plašāk stāsta “Eco Baltia vide” attīstības direktors Andris Karlsons: “Mēs novērtējam iedzīvotāju iniciatīvas, kas vērstas uz tīrāku, sakoptāku vidi mūsu pilsētās un novados. Arī nelielas, ikdienā viegli īstenojamas darbības var dot lielu ieguldījumu kopējā vides kvalitātē.
Attiecībā uz konteineru mazgāšanu katrā pašvaldībā var būt atšķirīgi nosacījumi. Piemēram, SIA “Eco Baltia vide” apsaimniekotajās teritorijās tas atbilstoši līgumam ar pašvaldību tiek īstenots vienu līdz divas reizes gadā bez maksas.
Ja pakalpojums nepieciešams biežāk, klients to var pieteikt atsevišķi.
Tomēr konteinera tīrība lielā mērā ir kopīgas rūpes, un iedzīvotājiem ir pieejami vairāki vienkārši soļi, kas var palīdzēt saglabāt konteinerus tīrus arī starp mazgāšanas reizēm. Piemēram:
· turēt konteinera vāku aizvērtu, lai tajā nenonāk nokrišņi (lietus, sniegs), kas veicina netīrumu uzkrāšanos;
· neatstāt atkritumus blakus konteineram, kā arī parūpēties, lai atkritumi nebirst no tvertnes ārā;
· ja tiek novērots, ka atkritumu konteiners piepildās ātrāk, vēlams pieteikt mazāku tvertni vai vienoties par biežāku atkritumu izvešanu, ja to pieļauj līguma nosacījumi.”
Uz jautājumu, kā uzņēmums vērtē konteineru tīrību kopumā, tiek norādīts, ka tendences ir dažādas. Ir adreses, kur konteineri vienmēr ir tīri – nereti tas ir iedzīvotāju attieksmes nopelns. Tajās vietās, kur ir skaidra kopiena un atbildīga pieeja, arī konteinera vizuālais stāvoklis par to liecina. Savukārt lielākas problēmas biežāk novērojam daudzdzīvokļu māju kvartālos, kur konteineru laukumiem var piekļūt svešinieki. Diemžēl ne visi izturas atbildīgi, ievērojot pareizus atkritumu apsaimniekošanas principus.
Komentējot Vinetas ideju, Andris Karlsons saka: “Attiecībā uz sabiedrības aicinājumu – mēs to vērtējam ļoti pozitīvi. Šāda iniciatīva veicina izpratni, kopīgu atbildību un solidaritāti. Mēs vienmēr atbalstām idejas, kas mudina ikvienu rīkoties videi draudzīgāk – arī tik vienkāršos veidos kā ikdienas rūpes par konteinera tīrību. Tas ir ne tikai praktiski, bet arī kultūras un attieksmes jautājums.”