Foto no J. Endzelīna mazmeitas Māras Krieviņas arhīva

Jāņa Endzelīna dzīve ir saistoša romāna vērta 0

“Jāņa Endzelīna dzīve ir tik interesanta, ka par to varētu uzrakstīt ļoti saistošu romānu,” saka filoloģijas doktore Sarma Kļaviņa. Romānu viņa nerakstīs, taču monogrāfija par izcilo zinātnieku varētu tapt.

 

“Mēs ar viņas tēvu esam šokā!” Zelenska sieva pastāsta, ko “sastrādājusi” viņu pieaugusī meita
Poļiem tas nepatiks…Izskatās, ka ukraiņi atraduši asprātīgu risinājumu kravas auto krīzei uz robežas
VIDEO. FOTO. Pirmie pieejamie kadri – caurules un jaudīgi sūkņi. Izraēla gatavojas appludināt “Hamās” tuneļus ar jūras ūdeni 77
Lasīt citas ziņas

S. Kļaviņas referāts “Jāņa Endzelīna ienākšana salīdzināmajā valodniecībā: akadēmiskā statusa aspekts” ievadīs dižā zinātnieka 140. dzimšanas dienas atcerei veltīto starptautisko konferenci “Baltu valodas: vēsture un aktuālie procesi”, kas 21. un 22. februārī notiks Latvijas Zinātņu akadēmijā.

 

Tērbata, Pēterburga, Harkova…

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mums jācenšas ne tikai pareizi rakstīt, bet arī pareizi runāt: kas savu tēvu valodu necienī un nerūpējas par viņas tīrību, tas nevar arī krietns patriots būt,” rakstīja J. Endzelīns 1902. gadā “Pēterburgas Avīžu” literārajā pielikumā atsauksmē par R. Cukura “Pareizrakstības rokas grāmatu”.

Sarma Kļaviņa saka – ja uzskaitītu, kāpēc šodien ir svarīgi atcerēties Jāni Endzelīnu, kā pirmā jāmin “Latviešu valodas gramatika” – vispirms sarakstīta vācu valodā, izdota 1922. gadā un latviski pārtulkota 1951. gadā, pēc tam Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vārdnīca.

J. Endzelīns radīja baltoloģiju jeb baltistiku. Viņš izveidoja latviešu literāro jeb rakstu valodu, jo zināja valodas “anatomiju” un “fizioloģiju” un varēja radīt visai nācijai un valstij vajadzīgo vienoto publiskās saziņas valodu.

S. Kļaviņa vasarā brauks uz Harkovu, kur Endzelīns ir nodzīvojis 11 gadus – no 1909. gada augusta līdz 1920. gada pavasarim, kad Latvijas valsts sauca viņu mājup. Harkovā pie tās bibliotēkas ēkas, kur Endzelīns faktiski uzrakstīja “Latviešu valodas gramatiku”, kopš 2009. gada 18. novembra par viņa piemiņu atgādina tēlnieka Jāņa Strupuļa veidota plāksne.

Pētniece vēlas Harkovas universitātes rakstos precizēt, vai J. Endzelīns jau 1917. gadā bija pabeidzis “Latviešu valodas gramatiku”. Šo darbu bija pasūtījusi Getingenas izdevniecība sērijai “Indogermanische Bibliothek”, par ko liecina jau 1903. gadā noslēgtais līgums. Tolaik viņš vēl nebija pat maģistrs. Salīdzināmās valodniecības maģistra grādu Endzelīns ieguva, 1905. gada decembrī Tērbatas universitātē aizstāvot pētījumu “Latišskije predlogi. 1 častj” (“Latviešu prievārdi. 1. daļa”). Jau 1907. gadā šā darba 2. daļu Endzelīns bija iesniedzis kā disertāciju doktora grāda iegūšanai Pēterburgas universitātē, bet aizstāvēšanā liktenīgi pietrūka vienas balss. Viņš uzrakstīja otru disertāciju – “Slavjano- baltijskije etjudi” (“Slāvu un baltu etīdes”), ko sekmīgi aizstāvēja Pēterburgā piecus gadus vēlāk.

 

“Ja svinības 
neizjauks lekcijas…”

1920. gadā daudzi latvieši atgriezās no Krievijas Latvijā, un jau maijā Jānis Endzelīns ar ģimeni bija viņu vidū. No vilciena sešus cilvēkus, toskait Endzelīnu, Sebežā aizturēja kā ķīlniekus, ko apmainīt pret sešiem komunistiem no Latvijas; par to rakstījis vēlākais kolēģis Latvijas Universitātē (LU) profesors Juris Plāķis.

J. Endzelīns trīs gadus (1920 – 1923 ) bija dekāns LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kur viņš kā savu lolojumu izveidoja baltu filoloģijas nodaļu. Kad atzīmēta profesora 70 gadu jubileja, viņš paziņojis, ka piedalīsies svinībās tikai ar nosacījumu, ja tās neizjauks kārtējās lekcijas. “Tāds es esmu un palikšu, kamēr Dievs man vien būs lēmis rītos darbam acis vērt,” viņš sacījis 1943. gadā. Tolaik iznāca viņa darbs “Senprūšu valoda” – vispirms latviski, pēc gada vāciski. Pavisam Endzelīns ir publicējis ap 350 darbiem, kuru vidū īpaši jāmin 15 grāmatas (toskait daži kopdarbi – 1907. gadā izdotā skolas gramatika kopā ar Kārli Mīlenbahu un kopā ar Pēteri Šmitu “Izrunas un rakstības vadonis”). Pētījums “Baltu valodu skaņas un formas” latviešu valodā iznāca 1948. gadā, lietuviski 1957. gadā un angliski 1971. gadā.

Visos laikos studentiem ir profesori, pret kuriem viņi izjūt īpašu cieņu vai bijību. To, ka jaunās filoloģes pie Endzelīna eksāmenus kārtojušas ar lielu sirds drebēšanu, man bērnībā stāstīja mamma Erna Ezergaile, baltu filoloģijas studente kopš 1940. gada.

“1950. gada aprīlī Endzelīns aizgāja no universitātes, jo nevarēja izturēt ideoloģisko spiedienu un gribēja palikt uzticīgs saviem principiem,” stāsta Sarma Kļaviņa. Kāds PSRS akadēmiķis N. Marrs jau 30. gados salīdzināmi vēsturisko valodniecību bija pasludinājis par “buržuāzisko kontrabandu”, un okupētajai Latvijai vajadzēja ievērot šīs valdošās ideoloģijas nostādnes… Taču tad 1950. gada maijā avīzē “Pravda” parādījās raksts, kas salīdzināmi vēsturisko valodniecību reabilitēja. Tad Endzelīna “Lettische Grammatik” (1100 lappuses) tika iztulkota un izdota latviski. Autors par to 1958. gadā, jau būdams 85 gadu vecs, saņēma Ļeņina prēmiju.

 

“Nāka” un vietvārdi

Sarma Kļaviņa publikācijās par Endzelīnu ir pamanījusi arī dažas aplamības. Dažkārt kāds nav zinājis, ka Endzelīnam bijušas divas laulības, pirmajā ir dzimusi meita un dēls, otrajā – meita, pazīstamā gleznotāja Līvija Endzelīna. Bet Pagastu enciklopēdijā kļūdaini minēts, ka Endzelīns apbedīts Koknesē. Tur, kādreiz par Profesoru kalnu dēvētajā vietā gan atrodas viņa māja ar īpatnējo nosaukumu “Nāka”, taču apglabāts viņš ir Rīgā, Raiņa kapos. S. Kļaviņai par mājvārda izcelsmi ir divas versijas – varbūt tas radies no aicinājuma “Atnākat ciemos!” vai varbūt no vārda “ienākums”. Jo Koknesē kaimiņos ir valodnieces Annas Ābeles mājas “Guja”, kas nozīmē – ieguvums.

Ko pētītu Endzelīns, ja dzīvotu mūsu dienās? Sarma Kļaviņa teic – tā kā pēdējais viņa darbs bija veltīts latviešu vietvārdiem, varbūt viņš būtu to turpinājis.

 

No Endzelīna atziņām

“Valoda arvien un nemitīgi pārgrozās. Maiņa notiek pēc stingri noteiktiem likumiem. Tikai tāpēc iespējama zinātniska valodniecība un valodas vēsture. Valodniecības uzdevums ir rādīt katras valodas vēsturi un izpētīt vispārējos likumus valodas attīstības gaitā un maiņā. (..) Tiek salīdzināta viena laikmeta valoda ar otra laikmeta valodu, vienas tautas valoda ar radu tautas valodām, kā arī valodas izloksnes savā starpā.” (1910. g., “Ievadījums valodniecībā”).

“Nopietns valodnieks pats no sevis nediktē nekādus likumus; tas tikai novēro, kā tauta runā, izraugās to, kas ieder rakstu valodā, un pasniedz to citiem.

Mēs, latvieši, nedzīvojam valodas ziņā tik laimīgos apstākļos kā senie grieķi: to valoda varēja attīstīties neatkarīga no svešiem iespaidiem, jo citu (“barbaru”) tautu valodas tie neprata un nevēlējās prast.” (1902. g., “Pēterburgas Avīžu” literāriskajā pielikumā Nr. 68, atsauksmē par K. Mīlenbaha “Daži jautājumi par latviešu valodu III”).

 

Turpinājums seko

Plašāk par J. Endzelīnu lasiet Sarmas Kļaviņas publikācijā šopiektdien “Mājas Viesī”!

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mēs ar viņas tēvu esam šokā!” Zelenska sieva pastāsta, ko “sastrādājusi” viņu pieaugusī meita
Poļiem tas nepatiks…Izskatās, ka ukraiņi atraduši asprātīgu risinājumu kravas auto krīzei uz robežas
VIDEO. FOTO. Pirmie pieejamie kadri – caurules un jaudīgi sūkņi. Izraēla gatavojas appludināt “Hamās” tuneļus ar jūras ūdeni
“Vakar vakarā bija pirmā reize, kad Rūdiņš neatnāca vakariņās” – skumjš stāsts par kāda ielas kaķēna dzīvi
Krievijā atrodas liels un spēcīgs anticiklons, tas ietekmē laikapstākļus Latvijā. Laika prognoze piektdienai
Lasīt citas ziņas
TV24
Apokalipses vēstnieks Medvedevs atklāj – Krievija mobilizējusi 452 000 jaunu karavīru, algas solītas pasakainas
VIDEO. Saeimas sēdē, diskutējot par PVN likmēm, deputāti nespēj valdīt emocijas un izceļas pamatīga vētra: “Jūs to izdarījāt! JŪS!”
Uz Ventspils šosejas, pie Tukuma notikusi avārija, kurā iesaistīta kravas automašīna un pasažieru autobuss “Ecolines”
TV24
Vai patiešām Zalužnijs ar Gerasimovu slepenībā gatavo miera sarunas?
Finanšu un izglītības un zinātnes ministri viesojas LU Akadēmiskajā centrā
13:34
Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums
13:32
Apple telefoni un to fenomens
13:30
Palaikam snigs un kļūs siltāks. Laika prognoze nākamajai nedēļai
Kokteilis
FOTO. Kamēr dzīvesbiedrene auklē Imanta Parādnieka jaundzimušo, erotiskās drāmas pirmizrādi viņš bauda ar oficiālo sievu
“Mēs ar viņas tēvu esam šokā!” Zelenska sieva pastāsta, ko “sastrādājusi” viņu pieaugusī meita
Dievs, sargi Ameriku! ASV apdraud neievainojamu, inteliģentu Kanādas supercūku iebrukums
Kokteilis
FOTO. “Daži var teikt, ka par agru, bet…” Miks Dukurs dalījies ar pikantiem attēliem, kuros redzams ar jauno sirdsdāmu
VIDEO. Pie Jaunolaines stacijas vilciens aizķēris kupenā iestigušu sievieti
Tas bija pēdējais, ko viņi savā mūžā ēda… “Divas jaukas meitenes” okupantus pacienā ar saindētiem gardumiem
Dārzs
Desmit telpaugi ideālam mikroklimatam mājās. Kuri augi uzsūc mitrumu, kuri mitrina gaisu?
Krievijas uzbrukums Ukrainai: notriektas teju visas okupantu šorīt raidītās spārnotās raķetes
“Nevajadzētu baidīties, jo tas dotu to, ko viņš grib.” Putina draudi Latvijai varētu kļūt biežāki
TV24
Kariņa lidojumi ar privātajām lidmašīnām. Vai šobrīd viņš būtu rīkojies citādāk?
Nepareizi novietotu auto dēļ, kas traucēja tramvaju kustību, līdz pavasarim aizliedz apstāties Miera ielā
Krievijā atrodas liels un spēcīgs anticiklons, tas ietekmē laikapstākļus Latvijā. Laika prognoze piektdienai
VIDEO. FOTO. Pirmie pieejamie kadri – caurules un jaudīgi sūkņi. Izraēla gatavojas appludināt “Hamās” tuneļus ar jūras ūdeni
TV24
“Pat kaķim jāsmejas!” Piemaksa pie pensijas par nostrādātu gadu līdz 1996. gadam ir mazāka par diviem eiro
Baidena dēls atkal iekūlies nepatikšanās – viņam izvirzītas apsūdzības nodokļu nemaksāšanā
Krievu okupanti naktī veikuši raķešu triecienus Harkivai, trāpot dzīvojamiem namiem un ievainojot cilvēkus
TV24
Sauka par akcīzes nodokļa celšanu beztabakas produktiem: “Kontrole netiek palielināta, līdz ar to tur nekas labs nav sagaidāms”
Ēdot, viņa sapratusi, ka košļā cilvēka pirkstu: kliente iesūdz tiesā restorānu ķēdi, atrodot salātos baisu sastāvdaļu
Receptes
Kartupeļu – biezpiena plācenīši ar zaļumiem
Ostins esot nikns par palīdzības atteikumu Ukrainai – sola kongresmeņu tuviniekus sūtīt karā pret Krieviju
No baltas lapas: vai iespējams mainīt temperamentu un raksturu?
Darinām sveci ar Ziemassvētku smaržu. Soli pa solim
Dārza mājas ugunsgrēkā Rīgā gājuši bojā divi cilvēki