Foto no J. Endzelīna mazmeitas Māras Krieviņas arhīva

Jāņa Endzelīna dzīve ir saistoša romāna vērta 0

“Jāņa Endzelīna dzīve ir tik interesanta, ka par to varētu uzrakstīt ļoti saistošu romānu,” saka filoloģijas doktore Sarma Kļaviņa. Romānu viņa nerakstīs, taču monogrāfija par izcilo zinātnieku varētu tapt.

 

Streičs: 5. kolonna šeit ir pilnīgā gatavībā, jūs to saprotat?! Dzīve mums rit visīstāko kara draudu režīmā
Putins dod Šoigu laiku līdz 1. oktobrim, lai apstādinātu ukraiņus 198
Kokteilis
FOTO. Kā saposušies un kādās kompānijās cilvēki ieradās uz Nacionālā teātra izrādes “Terors” pirmizrādi? 14
Lasīt citas ziņas

S. Kļaviņas referāts “Jāņa Endzelīna ienākšana salīdzināmajā valodniecībā: akadēmiskā statusa aspekts” ievadīs dižā zinātnieka 140. dzimšanas dienas atcerei veltīto starptautisko konferenci “Baltu valodas: vēsture un aktuālie procesi”, kas 21. un 22. februārī notiks Latvijas Zinātņu akadēmijā.

 

Tērbata, Pēterburga, Harkova…

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mums jācenšas ne tikai pareizi rakstīt, bet arī pareizi runāt: kas savu tēvu valodu necienī un nerūpējas par viņas tīrību, tas nevar arī krietns patriots būt,” rakstīja J. Endzelīns 1902. gadā “Pēterburgas Avīžu” literārajā pielikumā atsauksmē par R. Cukura “Pareizrakstības rokas grāmatu”.

Sarma Kļaviņa saka – ja uzskaitītu, kāpēc šodien ir svarīgi atcerēties Jāni Endzelīnu, kā pirmā jāmin “Latviešu valodas gramatika” – vispirms sarakstīta vācu valodā, izdota 1922. gadā un latviski pārtulkota 1951. gadā, pēc tam Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vārdnīca.

J. Endzelīns radīja baltoloģiju jeb baltistiku. Viņš izveidoja latviešu literāro jeb rakstu valodu, jo zināja valodas “anatomiju” un “fizioloģiju” un varēja radīt visai nācijai un valstij vajadzīgo vienoto publiskās saziņas valodu.

S. Kļaviņa vasarā brauks uz Harkovu, kur Endzelīns ir nodzīvojis 11 gadus – no 1909. gada augusta līdz 1920. gada pavasarim, kad Latvijas valsts sauca viņu mājup. Harkovā pie tās bibliotēkas ēkas, kur Endzelīns faktiski uzrakstīja “Latviešu valodas gramatiku”, kopš 2009. gada 18. novembra par viņa piemiņu atgādina tēlnieka Jāņa Strupuļa veidota plāksne.

Pētniece vēlas Harkovas universitātes rakstos precizēt, vai J. Endzelīns jau 1917. gadā bija pabeidzis “Latviešu valodas gramatiku”. Šo darbu bija pasūtījusi Getingenas izdevniecība sērijai “Indogermanische Bibliothek”, par ko liecina jau 1903. gadā noslēgtais līgums. Tolaik viņš vēl nebija pat maģistrs. Salīdzināmās valodniecības maģistra grādu Endzelīns ieguva, 1905. gada decembrī Tērbatas universitātē aizstāvot pētījumu “Latišskije predlogi. 1 častj” (“Latviešu prievārdi. 1. daļa”). Jau 1907. gadā šā darba 2. daļu Endzelīns bija iesniedzis kā disertāciju doktora grāda iegūšanai Pēterburgas universitātē, bet aizstāvēšanā liktenīgi pietrūka vienas balss. Viņš uzrakstīja otru disertāciju – “Slavjano- baltijskije etjudi” (“Slāvu un baltu etīdes”), ko sekmīgi aizstāvēja Pēterburgā piecus gadus vēlāk.

 

“Ja svinības 
neizjauks lekcijas…”

1920. gadā daudzi latvieši atgriezās no Krievijas Latvijā, un jau maijā Jānis Endzelīns ar ģimeni bija viņu vidū. No vilciena sešus cilvēkus, toskait Endzelīnu, Sebežā aizturēja kā ķīlniekus, ko apmainīt pret sešiem komunistiem no Latvijas; par to rakstījis vēlākais kolēģis Latvijas Universitātē (LU) profesors Juris Plāķis.

J. Endzelīns trīs gadus (1920 – 1923 ) bija dekāns LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kur viņš kā savu lolojumu izveidoja baltu filoloģijas nodaļu. Kad atzīmēta profesora 70 gadu jubileja, viņš paziņojis, ka piedalīsies svinībās tikai ar nosacījumu, ja tās neizjauks kārtējās lekcijas. “Tāds es esmu un palikšu, kamēr Dievs man vien būs lēmis rītos darbam acis vērt,” viņš sacījis 1943. gadā. Tolaik iznāca viņa darbs “Senprūšu valoda” – vispirms latviski, pēc gada vāciski. Pavisam Endzelīns ir publicējis ap 350 darbiem, kuru vidū īpaši jāmin 15 grāmatas (toskait daži kopdarbi – 1907. gadā izdotā skolas gramatika kopā ar Kārli Mīlenbahu un kopā ar Pēteri Šmitu “Izrunas un rakstības vadonis”). Pētījums “Baltu valodu skaņas un formas” latviešu valodā iznāca 1948. gadā, lietuviski 1957. gadā un angliski 1971. gadā.

Visos laikos studentiem ir profesori, pret kuriem viņi izjūt īpašu cieņu vai bijību. To, ka jaunās filoloģes pie Endzelīna eksāmenus kārtojušas ar lielu sirds drebēšanu, man bērnībā stāstīja mamma Erna Ezergaile, baltu filoloģijas studente kopš 1940. gada.

“1950. gada aprīlī Endzelīns aizgāja no universitātes, jo nevarēja izturēt ideoloģisko spiedienu un gribēja palikt uzticīgs saviem principiem,” stāsta Sarma Kļaviņa. Kāds PSRS akadēmiķis N. Marrs jau 30. gados salīdzināmi vēsturisko valodniecību bija pasludinājis par “buržuāzisko kontrabandu”, un okupētajai Latvijai vajadzēja ievērot šīs valdošās ideoloģijas nostādnes… Taču tad 1950. gada maijā avīzē “Pravda” parādījās raksts, kas salīdzināmi vēsturisko valodniecību reabilitēja. Tad Endzelīna “Lettische Grammatik” (1100 lappuses) tika iztulkota un izdota latviski. Autors par to 1958. gadā, jau būdams 85 gadu vecs, saņēma Ļeņina prēmiju.

 

“Nāka” un vietvārdi

Sarma Kļaviņa publikācijās par Endzelīnu ir pamanījusi arī dažas aplamības. Dažkārt kāds nav zinājis, ka Endzelīnam bijušas divas laulības, pirmajā ir dzimusi meita un dēls, otrajā – meita, pazīstamā gleznotāja Līvija Endzelīna. Bet Pagastu enciklopēdijā kļūdaini minēts, ka Endzelīns apbedīts Koknesē. Tur, kādreiz par Profesoru kalnu dēvētajā vietā gan atrodas viņa māja ar īpatnējo nosaukumu “Nāka”, taču apglabāts viņš ir Rīgā, Raiņa kapos. S. Kļaviņai par mājvārda izcelsmi ir divas versijas – varbūt tas radies no aicinājuma “Atnākat ciemos!” vai varbūt no vārda “ienākums”. Jo Koknesē kaimiņos ir valodnieces Annas Ābeles mājas “Guja”, kas nozīmē – ieguvums.

Ko pētītu Endzelīns, ja dzīvotu mūsu dienās? Sarma Kļaviņa teic – tā kā pēdējais viņa darbs bija veltīts latviešu vietvārdiem, varbūt viņš būtu to turpinājis.

 

No Endzelīna atziņām

“Valoda arvien un nemitīgi pārgrozās. Maiņa notiek pēc stingri noteiktiem likumiem. Tikai tāpēc iespējama zinātniska valodniecība un valodas vēsture. Valodniecības uzdevums ir rādīt katras valodas vēsturi un izpētīt vispārējos likumus valodas attīstības gaitā un maiņā. (..) Tiek salīdzināta viena laikmeta valoda ar otra laikmeta valodu, vienas tautas valoda ar radu tautas valodām, kā arī valodas izloksnes savā starpā.” (1910. g., “Ievadījums valodniecībā”).

“Nopietns valodnieks pats no sevis nediktē nekādus likumus; tas tikai novēro, kā tauta runā, izraugās to, kas ieder rakstu valodā, un pasniedz to citiem.

Mēs, latvieši, nedzīvojam valodas ziņā tik laimīgos apstākļos kā senie grieķi: to valoda varēja attīstīties neatkarīga no svešiem iespaidiem, jo citu (“barbaru”) tautu valodas tie neprata un nevēlējās prast.” (1902. g., “Pēterburgas Avīžu” literāriskajā pielikumā Nr. 68, atsauksmē par K. Mīlenbaha “Daži jautājumi par latviešu valodu III”).

 

Turpinājums seko

Plašāk par J. Endzelīnu lasiet Sarmas Kļaviņas publikācijā šopiektdien “Mājas Viesī”!

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Streičs: 5. kolonna šeit ir pilnīgā gatavībā, jūs to saprotat?! Dzīve mums rit visīstāko kara draudu režīmā
Putins dod Šoigu laiku līdz 1. oktobrim, lai apstādinātu ukraiņus
Kokteilis
FOTO. Kā saposušies un kādās kompānijās cilvēki ieradās uz Nacionālā teātra izrādes “Terors” pirmizrādi?
Rajevs par likvidētajām patvertnēm un aizsardzības sistēmu: “Brīnumu nebūs! Tas nav ne divu, ne triju gadu jautājums!”
FOTO. “Esmu izlēmis nomaksāt sodu un virzīties tālāk”: KNAB Mārtiņam Staķim piemērojis sodus 500 eiro apmērā
Lasīt citas ziņas
Pabriks: Nedomāju, ka Krievijas spēkos ir panākt Armēnijā līdzīgu scenāriju kā Baltkrievijā
Erdogans: Turcija atbalstīs Zviedrijas dalību NATO, ja ASV tai pārdos reaktīvos iznīcinātājus F-16
Unikālā Gūtmaņa ala Siguldā iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
Kokteilis
FOTO. Kā saposušies un kādās kompānijās cilvēki ieradās uz Nacionālā teātra izrādes “Terors” pirmizrādi?
Unikālā Gūtmaņa ala Siguldā iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
23:02
Veselam
Mūžīgas laimes atslēga jeb 5 īstas mīlestības pazīmes
22:37
Krimināls
FOTO. Bauskas novadā lūdz dzīvnieku ķērāju palīdzību, lai no degošās ēkas izglābtu saimnieku
Čakša paliks savā vietā. Saeima noraidījusi opozīcijas pieprasīto izglītības ministres demisiju
Veselam
Mūžīgas laimes atslēga jeb 5 īstas mīlestības pazīmes
Receptes
Vistas fileja rīsu vīna un sezama mērcītē
Kokteilis
FOTO. “Ketrīna izmanto kādu mazu triku…” – eksperte spriež par to, kā Keitai Midltonei vienmēr izdodas izskatīties tik nevainojami
Rajevs par likvidētajām patvertnēm un aizsardzības sistēmu: “Brīnumu nebūs! Tas nav ne divu, ne triju gadu jautājums!”
Potenciālā varas maiņa Čečenijā: kā tas ietekmēs karu Ukrainā?
Streičs: 5. kolonna šeit ir pilnīgā gatavībā, jūs to saprotat?! Dzīve mums rit visīstāko kara draudu režīmā
Veselam
Indra Štelmane par diabēta pacientiem: 80% no ārstēšanas rezultāta ir atkarīgi no paša pacienta
Viedoklis
Pēteris Apinis: Hosams Abu Meri ir uzklausījis kolēģus un pat apņēmies samazināt zāļu cenas, tiesa – lāga nepasakot kā?
Kokteilis
Tevi šodien pamatīgi apbēdinās kāds draugs… Horoskopi 27.septembrim
Bija jāierodas tiesā, bet…Pazudis krimināllietā apsūdzētais bijušais Rīgas domnieks Pankratovs
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
Dārzs
Pagaidām vasaras puķu dzīvē nekas nemainās, bet drīz jāsāk domāt par fuksiju un pelargoniju pārziemināšanu
Trešdien gaidāma septembrim neierasta gaisa temperatūra
Kokteilis
FOTO. “Sūtu katram no jums gabaliņu savas sirds mīlestības!” – politiķe Ramona Petraviča veltī sirsnīgus vārdus sabiedrībai
2001. gada 11. septembra terorakts ASV, 3000 bojāgājušo. Apsūdzētais netiks tiesāts – viņš esot ārprātīgs
Latvijai palīgā dodas jau otrā Lietuvas robežsargu grupa, lai sargātu Latvijas un Baltkrievijas robežu
Andris Skride: Nepietiekama fiziskā aktivitāte dārgi izmaksā valsts budžetam un iedragā ekonomiku
Kokteilis
FOTO. Žurnāls: šikais dzīvesveids – tikai skaistas bildes soctīklos? Bokserim Kristapam Zutim un influencerei Elīnai Pakalnei esot milzu parāds par māju Pierīgā
FOTO. “Esmu izlēmis nomaksāt sodu un virzīties tālāk”: KNAB Mārtiņam Staķim piemērojis sodus 500 eiro apmērā
Vēsturnieks: Mums ir jāparāda, ka tas ir recidīvs. Krievijas domāšanas veids ir iestrēdzis gadu simtiem
Receptes
Sēņu dieviņš apžēlojās… Izcila apšu un priežu beku marināde
“Varbūt tagad mums būs mazāk balkrievu cigaretes?” Zaržeckis prāto, kāds labums būs no Silenes robežpunkta slēgšanas