Franss Timmermanss
Franss Timmermanss
oto: REUTERS/SCANPIX

Eiropa ir balsojusi. Jāsamazina enerģijas patēriņš par 11,7% 36

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu 22
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis savu kopējo enerģijas patēriņu līdz 2030. gadam samazinās par 11,7% – to paredz pagājušajā piektdienā starp bloka valstīm un Eiropas Parlamentu panāktā vienošanās.

“Enerģijas taupīšana ir svarīgs solis, lai glābtu planētu,” norādīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss. “Pēdējos mēnešos eiropieši ir demonstrējuši, ka ir gatavi un spējīgi stāties pretī šim izaicinājumam, un mūsu rūpniecība ir pierādījusi, ka tā spēj optimizēt enerģijas izmantošanu un ražošanas procesus,” viņš teica.

CITI ŠOBRĪD LASA

Enerģijas samazināšanas mērķis, kuram kā atskaites vērtība izmantoti 2020. gada dati, būs saistošs visām ES valstīm. Lai sasniegtu šo mērķi, katrai ES dalībvalstij no 2024. gada līdz 2030. gadam būs papildus jāsamazina enerģijas patēriņš vidēji par 1,49% gadā. Tas nepieciešams, lai “veicinātu enerģijas ietaupījumu galapatēriņa sektoros, piemēram, ēkās, rūpniecībā un transportā”.

Ja valstu pūliņi mērķa sasniegšanai nebūs pietiekami, EK varēs lūgt atsevišķām valstīm palielināt enerģijas taupīšanu. Šo vienošanos gan vēl nepieciešams apstiprināt Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm, lai tā stātos spēkā.

Latvijai šajā sakarā īpaša uzmanība būs jāpievērš ēku energoefektivitātes pasākumiem, jo dzīvojamais fonds Latvijā strauji noveco, to raksturo augsts ēku energoresursu patēriņš un zemas siltumtehniskās prasības. Tikai 3% pēc skaita un 5% pēc platības ēku uzbūvētas pēc 2003. gada un var tikt uzskatītas par atbilstošām pašlaik spēkā esošām siltumtehniskajām prasībām. Pašvaldību loma ēku nosiltināšanas procesā ir būtiska, taču līdz šim tās pārsvarā ir cīnījušās ar sekām, nodrošinot mazturīgajiem iedzīvotājiem atbalstu energopakalpojumu segšanā, maz uzmanības veltot ēkas energonoturības uzlabošanai.

Ēku energoefektivitātes uzlabošanā iepriekšējā desmitgadē darīts par maz, tāpēc tagad lieli līdzekļi jānovirza īstermiņa risinājumiem – enerģijas izmaksu kompensēšanai. Arī pašreizējā enerģētiskā krīze labi parāda to, ko vajadzēja jau izdarīt iepriekšējā desmitgadē energoefektivitātes, kā arī enerģētiskās pašpietiekamības jomā. Pašlaik ārkārtas situācija ir likusi līdzekļus tērēt tūlītējai seku novēršanai un tādēļ var būt vēl sarežģītāk atrast līdzekļus ilgtermiņa risinājumiem – ēku renovācijai, apkures risinājumu maiņai, taču, ja panāktā vienošanās stāsies spēkā, cita ceļa nebūs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.