“Visticamāk, viņas būs ļoti agresīvas, veidos haosu, spiedienu.” Šovakar Latvija pret Vāciju 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas sieviešu basketbola izlase šovakar ar spēli pret Vāciju uzsāks Eiropas čempionāta kvalifikācijas Rīgas izbraukuma turnīru, kurā vēl sestdien spēkosies ar Horvātiju. Abu maču sākums pulksten 19.45, tiešraide kanālā LTV 7.
Vācijas noslēpums
Vācijas izlase, kas Eiropas čempionātā iepriekšējo reizi spēlēja 2011. gadā, oktobra izskaņā veica galvenā trenera maiņu, šajā amatā ieceļot Sieviešu nacionālās basketbola asociācijas vienības “New York Liberty” vadītāju Voltu Hopkinsu. Tādējādi ir ļoti grūti spriest, ko sagaidīt no gados jaunās, bet talantīgās komandas.
“Skatāmies video ar viņu spēlētāju stilu, esam papētījuši trenera rokrakstu WNBA un mēģinām salikt portretu, bet līdz galam tas nebūs skaidrs. Visticamāk, viņas būs ļoti agresīvas, veidos haosu, spiedienu uz mūsu mazajām spēlētājām, jābūt gatavām atbildēt ar gudru agresivitāti,” norādīja Latvijas izlases galvenais treneris Mārtiņš Gulbis.
“Traumas arī mūs skārušas, bet ierindā ir 12 meitenes, esam apraduši, kā lietas notiek burbulī – viss sagatavots profesionāli un augstākajā līmenī, jāsagatavojas maksimāli labi mentāli un fiziski. Mūsu arsenālā ir pietiekami daudz lietu, ko varam izmantot. Gribam, lai Vācija pielāgojas mūsu spēles stilam.” Ņemot vērā situāciju pasaulē, vairumam spēlētāju bijis maz vai ļoti maz spēļu, vairākām klubos nācās ievērot pašizolāciju, līdz ar to neviena nav labākajā kondīcijā. Par kapteini savainotās Aijas Klakockas vietā iecelta Elīna Babkina.
Atlases cikla pirmos divus mačus Latvijas izlase aizvadīja pirms gada, kad mājās zaudēja Horvātijai (65:83) un viesos sagrāva pastarīti Ziemeļmaķedoniju (98:39), grupā ieņemot dalītu otro vietu. Eiropas čempionātam kvalificēsies deviņu grupu uzvarētājas un piecas labākās otro vietu ieguvējas.
Atgriežas izlasē
Pēc divu gadu pārtraukuma Latvijas izlasē atgriezusies viena no līderēm Anete Šteinberga, kura šosezon pārstāv spēcīgo Turcijas vienību “Galatasaray”. Vēl no Stambulas 30 gadus vecā spēka uzbrucēja sniedza interviju “Latvijas Avīzei”, kas… ir līdzvainīga pie tā, ka viņa spēlē basketbolu. “Mana ome ieraudzīja “Latvijas Avīzē” trenera Jura Garkalna sludinājumu, ka viņš meklē jaunos talantus Rīgas 47. vidusskolai. Šķiet, tas bija 2004. gadā. Es basketbolu sāku spēlēt vēlu – no 8. klases. Pirms tam bija dažādas nodarbes – vieglatlētika, dejošana, balets, mākslas skola. Ātri bija jāsaprot spēle un jāapgūst pilnīgi jaunas iemaņas. Bet esmu priecīga, ka tik vēlu sāku, citādi varbūt nebūtu tik ilgi noturējusies,” teic Šteinberga.
Fiziski jau tobrīd biji spēcīga vai tas ir basketbola nopelns?
Atlasē bija visādi lēcieni – augstums, tālums, citādi vingrinājumi. Jau tad biju diezgan atlētiska, jo piedalījos vieglatlētikas sacensībās, ar sportu biju uz tu, arī vecāki ir izbijuši sportisti, kuri nodarbojās ar airēšanu, tā ka domāju, ka spēks bija gēnos.
No 1990. gada dzimušajām sportistēm tu esi tikusi vistālāk.
Ieva (Pulvere) un Karlīna (Pīlābere) arī spēlē Eirolīgā “TTT Rīga” rindās, viņas vairāk pieturas mājas klubam, es esmu tālāk no Latvijas.
Kā tev klājas Turcijā?
Protams, kovida laiks ievieš izmaiņas ikdienā, bet kopumā iet labi. Turcijas čempionātā astoņos mačos izcīnītas septiņas uzvaras. Pirms sezonas sākuma nebija nevienas pārbaudes spēles, tikai ar puišiem treniņos nedaudz uzspēlējām, un pirmajā mačā zaudējām “Fenerbahce” (61:64), lai gan kopumā spēlējām labi.
Pret “Fenerbahce” arī dāmām ir īpašs derbijs?
Jā, ļoti īpašs, streso daudz, var just, ka vietējās spēlētājas šo derbiju īpaši uzsver, arī treneri. Klubi no vienas pilsētas un cīnās par to, kurš ir labākais basketbolā. Visi gaidīja šo spēli, turpmāk droši vien būs tāpat. Zaudējums netika uztverts nervozi, gandrīz visu spēli bijām vadībā, bet pēdējās piecās minūtēs viņas nospēlēja nosvērtāk.
“Galatasaray” pēdējo reizi par čempioni kļuva pirms pieciem gadiem, pēc tam četri no pieciem tituliem ir “Fenerbahce”.
Viņi ir grandi, domāju – ar citu budžetu. Turcijas līga aizsargā savas spēlētājas un laukumā jābūt vismaz divām vietējām. “Fenerbahce” ir naturalizētas amerikānietes, tāpēc nav iztrūkuma kādā pozīcijā, mums ir jārotē ik pa laikam, tāpēc svarīgi, kā mūsu turku spēlētājas nospēlē. “Fenerbahce” ir čempiones, bet tur nav necilvēki un mēs varam cīnīties. Pagaidām mums nav izteikti uzsvērts, ka jābūt čempionēm, bet zemapziņā un arī ikdienā treneris atgādina, kas jādara, lai turpinātu uzvarēt un spētu ar viņām spēlēt.
Koronavīruss pagaidām nav ietekmējis jūsu komandu?
Mums ir paveicies, bet ir līgā citām komandām pozitīvi gadījumi. 48 stundas pirms katras spēles ir Covid-19 tests, arī pretinieku komandai.
Skatītāji spēlēs ir atļauti?
Skatītāji nav atļauti līdz janvāra beigām, pēdējos mačos tribīnēs bijuši klubam tuvākie cilvēki – radi, draugi, bet ļoti maz. Fani šeit traki jūt līdzi arī sievietēm, esmu spēlējusi iepriekš pret “Galatasaray”, un atmosfēra ir diezgan uzkarsēta, no pirmās sekundes bļauj un atbalsta komandu. Fanu atbalsts ir viena lieta, ko mēs šajā laikā zaudējam.
Kā tu esi iejutusies komandā sportiskā ziņā? Pēc statistikas šķiet, ka esi viena no līderēm.
Sākumā bija grūtāk, jo varēja izjust septiņu mēnešu pauzi bez spēlēm, bet ar katru maču sajūtas atgriežas. Esmu nosacīti viena no līderēm un komandas otrā kapteine, par ko biju pārsteigta.
Ar treneri bija saruna, viņš teica, ka mani sen gribējis savā komandā, ka uzticas un vēlas, lai es palīdzu ar pieredzi, ka nemitīgi cīnos un tā pavelku sev līdzi komandu.
Kāpēc šovasar nolēmi samainīt Venēciju ar Stambulu?
Bija laiks kaut kam jaunam. Itālijas basketbolu izbaudīju, biju atvērta pārmaiņām, un nāca Stambulas piedāvājums. Šī vieta man iepriekš asociējās ar ne tik pozitīvām sajūtām, jo viss, ko redzēju, – lidosta, sastrēgumi, zāle un viesnīca –, bet gribēju jaunu izaicinājumu, piekritu, un pilsēta mani patīkami pārsteigusi ar apjomu, kultūru, vēsturiskumu. Bija izveidojušies stereotipi, bet cilvēki ir ļoti draudzīgi, izpalīdzīgi, pilsēta skaista un daudz vietu, ko apskatīt. Man saka, ka Covid-19 dēļ cilvēku ielās pašlaik maz, bet tāpat šķiet ļoti daudz. Arī es izvairos no publiskām vietām, bet ir sanācis tikt līdz centram un dažas vietas apskatīt.
Kādi ir sadzīves apstākļi?
Klubam ir ilga vēsture, ļoti patīkami, ģimeniski – rūpējas viens par otru, cenšas spēlētājām nodrošināt visu labāko. Mums ne par ko nav jārūpējas, tikai par spēlēšanu. Man iedeva dzīvokli, mašīnu. Sākumā bija komandas šoferis, kas vadāja, no malas redzēju, kāda ir satiksme, braukšanas kultūra citādāka nekā Eiropā.
Tagad braucu pati. Prasīju viņiem, kādi ir noteikumi, man atbildēja – katram savi. Tā arī uz to skatos. Puse rāda pagriezienu, puse nerāda, ar to jārēķinās, jāuzmanās vai vienkārši jāpalaiž.
Varbūt kādam šķiet, ka satiksme nepieklājīga, visi lien kaut kur, bet tā ir kustība, kur viens otru palaiž, pabrīdina uzpīpinot. Viss notiek diezgan organiski un kustas uz priekšu, nav tā, ka stāvi sastrēgumā. Es retu reizi uzpīpinu, ja šķiet, ka mani neredz. Dzīvoju starp treniņu un spēļu zāli, 15 minūšu brauciena attālumā.
Kā tu izjūti Covid-19 Turcijā? Pēc statistikas – virs diviem tūkstošiem gadījumu dienā. Šķiet, ka tik lielai valstij nav īpaši daudz.
Šī statistika noteikti nav patiesa, to arī teikuši klubā. Oficiālo skaitli var reizināt ar desmit un vēl vairāk, tā ka situācija ir nopietnāka. Ikdienā to neizjūtu, jo pārvietojos praktiski tikai uz halli un mājām, varbūt pastaigāt izeju. Mūs visu laiku testē un it kā nebūtu pamata uztraukumam, bet tāpat nekad nezini un ir iekšēji neliels stress – būs vai nebūs.
Divus gadus neesi spēlējusi izlasē. Cik lielas bija pārdomas par atgriešanos?
Pārdomas bijušas divu gadu laikā – spēlēt vai ne, tagad vienkārši nolēmu, ka vēlos pārstāvēt izlasi, un ļoti ceru, ka izdosies ciklu aizvadīt pozitīvi. Man ir emocijas, ko esmu gatava sniegt izlasei. Situācija, ko radījis Covid-19, ir dīvaina, bet jutu, ka ir laiks spēlēt.
Sirdī esi noilgojusies pēc izlases?
Nedaudz droši vien.
Pagājušajā gadā Latvijas izlasei Eiropas čempionātā mājās nesanāca veiksmīgi nospēlēt. Pēc tam nebija nožēlas, ka varbūt tomēr vajadzēja spēlēt?
Nē, tāds bija mans lēmums personisku iemeslu dēļ – nevis attiecībā pret citiem, bet pret sevi, ko varēju dot komandai. Tobrīd tie nebija simt procenti, tāpēc nespēlēju.
Pirms gada biji diezgan atklāta par to, kāpēc neesi ierindā arī uz kvalifikācijas spēlēm. Vai tas ar treneriem ir izrunāts un neradīs rīvēšanos?
Domāju, ka ne. Esam pieauguši cilvēki, ar Mārtiņu viss ir izrunājams, un neredzu iemeslu, kāpēc būtu par kaut ko jārīvējas.
Kā tu raugies uz gaidāmajām spēlēm?
Pozitīvi, zinām, kas jāizdara. Abas spēles būs nopietnas – Horvātijai mājās tika zaudēts par 20 punktiem, Vācijai jauna un talantīga izlase. Ļoti ceru, ka parādīsim labu sniegumu.
Pārtrauc zaudējumu sēriju
“VEF Rīga” FIBA Čempionu līgā, demonstrējot teicamu komandas raksturu, Grieķijā pārtrauca rekordgaro 14 zaudējumu sēriju – 84:81 pret vietējo “Peristeri”. Rīdziniekiem panākumu atnesa pārsvars cīņā zem groza (atlēkušās bumbas 41 – 24) un laba precizitāte no spēles (34/63). Komandas līdera lomu atkal uzņēmās Kristers Zoriks, kuram 20 punkti un septiņas atlēkušās bumbas, bet Kailam Almenam 16 punkti un deviņas rezultatīvas piespēles. Vēl E grupā Viļņas “Rytas” uzveica Francijas “Strasbourg” (83:81) un pēc divām kārtām visām komandām ir pa vienai uzvarai. 8. decembrī vefiņš viesosies Viļņā.
Savukārt Latvijas–Igaunijas līgā nolemts, ka komandas regulārajā turnīrā spēlēs tikai savas valsts ietvaros, bet nav atmesta cerība pavasarī noskaidrot čempionu.
Rezultāti. Basketbols
EČ KVALIFIKĀCIJA SIEVIETĒM
I grupa
Horvātija 2-0 +25
Vācija 1-1 +58
Latvija 1-1 +41
Ziemeļmaķedonija 0-2 -124
* komanda, uzvaras-zaudējumi, punktu bilance
