Gata Šļūkas zīmējums

Kā latvieši pie uzvārdiem Speķrausis, Vīnastabs un Jaunpoga tika 3

Latviešu Bērziņš, Kalniņš, Zariņš atbilst somu uzvārdiem “Koivunen” (koivu – bērzs), “Mäkinen” (mäki – kalns), “Oksanen” (oksa – zars) – uz šādām paralēlēm somu un latviešu uzvārdos jau 1930. gadā norādījis pētnieks Josepi Mikola. Tagad latviešu valodnieks PAULS BALODIS, kurš strādā Somijā, nesen publicētajā grāmatā “Ne tikai Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš…” ir salīdzinājis semantiskās paralēles latviešu un vēl sešu kaimiņtautu – igauņu, somu, lietuviešu, poļu, krievu un vācu – personvārdos.

EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 58
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 156
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 249
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Pauls Balodis personvārdu pētniecībai pievērsies jau studiju laikā Latvijas Universitātē – bakalaura darbs bija “Uzvārdu paralēles latviešu un somugru valodās”, maģistra darbā “Latviešu uzvārdu etimoloģiskā semantika: specifiskais un universālais” salīdzināta latviešu uzvārdu un igauņu, somu, lietuviešu, poļu, krievu un vāciešu uzvārdu semantika. Grāmatā P. Balodis analizējis ap 3800 Latvijā sastopamo uzvārdu un vēl ap 10 000 citu tautu uzvārdu.

Kādēļ pētījāt paralēles tieši šajās septiņās valodās, un vai visas tās protat?

Pauls Balodis. Foto no personīgā arhīva
CITI ŠOBRĪD LASA

P. Balodis: Jokojot varētu teikt, ka valodnieki arī ir tie, kas prot daudzas valodas un kas daudz runā jeb valodo… Mana pētījumu joma ir onomastika, konkrētāk, antroponīmika. Protams, zināmā līmenī protu šīs valodas, taču ne visas vienādi. Vislabāk – latviešu, lietuviešu, krievu un somu valodu, arī vācu valodu esmu studējis trīs gadus, sliktāk ir ar igauņu un poļu valodu; manā kontā vēl var minēt angļu un zviedru valodu. Bet šajā grāmatā aplūkotās valodas ir izvēlētas kā kaimiņvalodas, kas ļauj ieskatīties paralēlismos – kas ir līdzīgs un kas atšķirīgs.

Monogrāfijas pamatā ir doktora disertācija – pirmais tipoloģiskais pētījums, kur mūsdienu latviešu vārdi un uzvārdi salīdzināti ar vēl sešu valodu uzvārdiem – kaimiņtautu – igauņu, somu, lietuviešu, poļu, krievu un vācu – antroponīmiem. Jāuzsver, ka skatīju nevis aizgūtos, bet tikai uz oriģinālvalodas bāzes darinātos uzvārdus – pētījumam tika ņemti tikai tādi uzvārdi, kam var atrast atbilstošu sugasvārdu latviešu valodā. Starp citu, kā sarēķinājusi uzvārdu pētniece Velta Staltmane, latviskas izcelsmes uzvārdu Latvijā ir apmēram tikai trešā daļa.

Pētījuma uzdevums bija izveidot personvārdu etimoloģiskās semantikas rāmi – noteikt uzvārdu sākotnējo nozīmi, iedalīt grupās un salīdzināt, vai šādas nozīmes uzvārds ir universāls. Piemēram, Latvijā ļoti plaši izplatīti ir fizioģeogrāfiskas nozīmes paaugstināta reljefa uzvārdi: Kalns, Kalniņš, Kalnītis, Kalnājs, Pakalns, Pakalniņš, Kaugurs, Kangars, Klints, Klintiņš. Tādi ir pilnīgi visās valodās: igauņu “Mägi”, “Mäe”, somu “Mäki”, “Mäkinen”, “Mäkelä”, “Vuori”, lietuviešu “Kalnas”, “Kalnelis”, “Kalnaitis”, poļu “Góra”, “Górka”, “Górecki”, krievu “Горный”, “Горных”, vācu “Berg”, “Bergan”, “Berge” utt. Bet ir uzvārdi, kas sastopami tikai pāris valodās, piemēram, uzvārds “Students” ir reģistrēts tikai latviešu, poļu un krievu valodā.

Visinteresantākie ir unikālas semantikas uzvārdi, kas sastopami tikai vienā no šīm valodām. Tikai latviešu valodā ir tādi salikteņuzvārdi kā Klibzaķis, Zeltzaķis, Mežauniņš, Silabriedis, Daugavvanags, Lejaskrauklis, Upeslācis, Renes­lācis. Interesanti uzvārdi ir arī Malkcirītis, Speķrausis, Vīnastabs, Jaunpoga, no iesaukām radušies Vecvēderiņš, Baltpurniņš…

Lasot jūsu pētījumu, šķiet saprotami, ka Ungurs vai Ungers radies no vārda “ungārs”, bet vai arī Vingris? Un ka Pinnis radies no somu tautības cilvēka apzīmējuma, bet uzvārdam Čigāns somu valodā atradāt paralēli “Tattari”. Kā šīs paralēles meklējāt un atradāt?

Personvārdu pētīšana ir visai sarežģīta lieta, vienmēr saistīta arī ar hipotēzēm. Galvenokārt palīdz citu valodu uzvārdu etimoloģijas vārdnīcas un daudz ko noderīgu var atrast arī izlokšņu vārdnīcās. Par Unguru un Vingri – pēdējais uzvārds Latgalē ir visai izplatīts, tam pamatā varētu būt poļu etnonīms “węgr”, krievu “венгр”, lai gan ir arī citas cilmes hipotēzes. To, ka etnonīms un ģermānisms “pinnis” 18. gs. lietots soma un sāma/sāmieša vietā, fiksējuši valodas vēstures pētnieki. Diez vai varētu iedomāties, ka mūsu uzvārdos slēpjas pat 26 dažādu etnonīmu – tautu un cilšu nosaukumu – saknes! Vispazīstamākie no šiem uzvārdiem ir Krieviņš, Polis, Leitis, Pinnis. Mazāk, tomēr arī šajā grupā manīti salikteņi, kādu nav citām tautām: Augšpolis, Jaunpolis, Mazpolis, Pusvācietis.

Mūsu valodā viena no lielākajām semantiskajām grupām ir cilvēka ārējā izskata un rakstura motivēti uzvārdi – ‘baltgalvis’, ‘bārdains’, ‘garš’, ‘jauns’, ‘liels’, ‘līks’, ‘mazs’, ‘melns’, ‘resns’, ‘sarkans’, ‘sauss’, ‘sirms’, ‘sīks’, ‘skaists’, ‘vecs’… Tomēr visvairāk konstatēts fizioģeogrāfiskas nozīmes (Kalniņi, Lejiņi, Ezeriņi, Upīši utt.), faunas un floras etimona uzvārdu. Visās valodās ir putnu semantikas uzvārdi – Latvijā no šīs grupas vispazīstamākie ir Balodis, Cīrulis, Gulbis, Vanags, Gailis. Piemēram, mans uzvārds Balodis ir devītais visizplatītākais Latvijā un reģistrēts visās salīdzināmajās valodās, taču latviešiem ir arī Jaunbalodis, Vecbalodis, Laukbalodis, Silbalodis, Zilbalodis utt., kuru analogus citās valodās neizdevās atrast.

Interesanta ir amatu un profesiju semantikas grupa – cik daudz ir uzvārdu variantu tikai ar ‘podnieka’ nozīmi – “Töpfer”, “Töpfner”, “Graper” u. c. Arī krievu valodā ir daudz šādu, pat grūti atšifrējamu uzvārdu: “Муковоз” (‘miltu vedējs’), “Водовоз” (‘ūdens vedējs’), “Быкадоров” (‘vēršu dīrātājs’) un daudzi citi. No šīs grupas latviešu uzvārdiem Latvijā populārs ir Zemnieks, Mucenieks, Mūrnieks, Kalējs, Dreimanis, Zvejnieks, Strēlnieks, Arājs. Pasaules antroponīmikā jau sen konstatēts, ka starp populārākajiem uzvārdiem ir Kalēja vārds – profesija, kas tajos laikos bijusi vissvarīgākā – “Smith”, “Schmid”, “Sepp”, “Seppä”, “Kowalevski” utt. Parādās arī daudzas tādas profesijas, kas mūsdienās vairs nav pazīstamas: Daktenieks, Šņornieks, Pīpkalējs, Iesalnieks, Kučieris, Meiris (‘rijas puisis’).

Ir interesanti vērot, kā kāds sugasvārds izvēlēts derīgs kā uzvārds vienā valodā, bet citā ne. Piemēram, latviešiem no diennakts laikiem ir uzvārdi ar sakni “rīts”, bet nav no “vakars”, toties citās valodās ir. Par pamatu uzvārdiem noder arī kādi konkrēti priekšmeti: somiem – “Nuotio” (‘ugunskurs’), “Koulu” (‘skola’), “Luostari” (‘klosteris’). Latviešiem tādu nav, toties igauņiem – “Kohv” (‘kafija’), “Ader” (‘arkls’), “Vokk” (‘vērpjamais ratiņš’). Krieviem ir pat “Борщ” (‘biešu zupa’), poļiem – “Maślanka” (‘paniņas’) utt. Latviešiem ir daudzi no priekšvārdiem darināti uzvārdi – lielākoties tie ir patronīmiskas nozīmes – darināti no tēva vai vectēva vārda. Bet arī te ir tādi unikāli salikteņuzvārdi – pat no trim saknēm – kā Lielkalnjānis, Silapēteris, Melnbrencis un Baltaisbrencis, Garjānis, Mazjēcis, Lielpēters.

Mums ir arī toponīmiskas izcelsmes uzvārdi.

Tādu nav mazums (motivācija – personas dzīves vai izcelsmes vieta), taču to biežums jeb frekvence ir neliela – Abrenietis, Aglonietis, Alsviķis, Aucenieks, Baldonieks, Bauskis, Baušķenieks, Cēsis, Cēsinieks, Dobelis, Dobelnieks, Embūtnieks, Grobiņš u. c.

Kādi bija pētījuma galvenie secinājumi?

SAISTĪTIE RAKSTI

Onomastiskajā literatūrā parasti tiek uzsvērts, ka salikteņuzvārdi latviešu valodā ienākuši no vācu valodas. Tomēr daļu no tiem gandrīz droši var atvedināt no attiecīgiem vietvārdiem, kas savukārt ir salikteņi. Turklāt latviešu valodā ir daudz salikteņu arī sugasvārdu līmenī. Piemēram, tādas semantikas uzvārdu kā Milzarājs, Kalnzemnieks, Mazbrālis, Lielšvāģeris vācu valodā nemaz nav.

Latviešu, igauņu un somu priekšvārdos un uzvārdos etimoloģiskās semantikas ziņā ir vērojamas skaidras paralēles – kopīgā ir vairāk nekā atšķirīgā. Latviešu, kā arī igauņu uzvārdu struktūrā acīmredzama arī vācu valodas ietekme, tomēr tā nav tik liela, kā parasti tiek uzsvērts. Savukārt daudzas iezīmes (divcelmu priekšvārdi, īpaši liels skaits antroponīmiskas cilmes uzvārdu u. c.) vieno poļu, lietuviešu, krievu un vācu uzvārdus. Vēstures gaitā ir izveidojies “antroponīmiskais pasaules uzskats”, kas ir kopīgs daudzām tautām un valodām, taču teorētiski iespējamais semantiskais antroponīmijas modelis nav pilnībā īstenots nevienā no salīdzināmajām valodām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 58
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 156
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 249
9 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
11. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Kariņš rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19 238
3 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19 238
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Levits: Pēc mājsēdes beigām jāsaglabā stingri ierobežojumi pret Covid-19 nevakcinētajiem 18
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Reirs pārsteidz ar to, cik miljonus izmaksā viens “lokdauna” mēnesis 70
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kas notiks pret Covid-19 nevakcinēto darbinieku atlaišanas gadījumā?
25 minūtes
GN
Gints Narogs
Ziņas
Latvijas spīdveja komanda Mančestrā samērojusi spēkus ar šā sporta veida varenajiem
18:18
LE
LETA
Ziņas
Kas notiks pret Covid-19 nevakcinēto darbinieku atlaišanas gadījumā?
17:59
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirms 30 gadiem apgrozībā laida atjaunotās Latvijas valsts pirmo pastmarku sēriju
17:36
LB
Laura Blumberga
Kokteilis
Žurnālistiem draud! Ansis Bogustovs un Aivis Ceriņš atklāj: viņi un viņu ģimenes regulāri saņem draudus no vakcīnu noliedzējiem 26
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirms 30 gadiem apgrozībā laida atjaunotās Latvijas valsts pirmo pastmarku sēriju
49 minūtes
LE
LETA
Ziņas
“Rīgas satiksme” gatava sākt e-talonu bloķēšanu pret Covid-19 nevakcinētām personām. Cik maksās atbloķēšana? 14
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Turpinoties spiedienam uz robežas, četrās Latgales pašvaldībās pagarina ārkārtējo situāciju 3
4 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Gardēžu sapnis: cepti banāni mundierī
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Prāta Vētra” atklāti runā par traģisko Mumiņa zaudēšanu 2
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
KNAB rosina apsūdzēt bijušo Murjāņu sporta ģimnāzijas direktori Amantovu 11
4 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
10 padomi mārtiņrožu ieziemošanai
1 stunda
LA
LA.LV
Praktiski
VIDEO. Kā iztīrīt cepeškrāsni, neizmantojot spēcīgas ķimikālijas? Padoms no profesionālas mājkalpotājas
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man nepatīk pozīcija, ja cilvēku vajā par viņa viedokli.” Kūtris par runas brīvību 45
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Eiropas Zāļu aģentūra sāk vērtēt Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” lietošanu bērniem 12
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Aigars Kalvītis: Ieejam jaunā vēsturiskā posmā, kad dzīvosim augstāku enerģētikas cenu līmenī 48
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Daži deputāti apšauba, vai tagad jālemj par politisko amatpersonu atalgojuma palielināšanu 15
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Stilistes Žannas Dubskas neparastais mājdzīvnieks: viņa beidzot ar to iepazīstina 5
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 249
9 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ir piemērots brīdis balstīt informētu sabiedrību!” Mediju vēstule valdībai un parlamentam 34
12 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Brāļi nelikumīgi nomedī aļņus un tagad izcieš cietumsodu, lai gan notikuma vietā pieķerti netika 31
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Elīna, Drosma un Drosmis
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 44
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mācības lokdaunā: pagarināts brīvlaiks, daži klātienē, daži attālināti 9
20 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 58
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Nerātns zilonēns atstāj savu vecmāmiņu bez kūkas 3
1 diena
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Latvijas veselības budžets kā septiņu aklu indiešu izpratne par ziloni 27
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Ko šis laiks mums māca? Astrologu un numerologu lielās prognozes 15.decembrim
7 stundas