Kā viegls taurenītis 3
Pilsētas ēstuvēs Sarma nemielojas – ne Rīgā, ne Tukumā, kur ir viņas darbavieta, būvniecības uzņēmums.
Pusdienas ņem līdzi. Visbiežāk tie ir mājās sagatavoti salāti. Saplūkā dažādas zaļās lapas, piegriež brokoli, ziedkāpostu, papriku, gurķi vai tomātu, iemet pa fenheļa vai cigoriņa šķēlītei. Noteikti iespiež ķiploka daiviņu, dažreiz pievieno saulē žāvētus tomātus, vēl “savus mīļos pipariņus” un citas garšvielas, dažādus zaļumus un mazliet olīveļļas.
“Citi salātus ēd kā piedevu otrajam ēdienam, vien mazu kaudzīti. Viņiem mana salātu bļoda varētu šķist liela, taču man tā ir galvenā pusdienu maltīte. Katru dienu notiesāju arī avokado. Cik tas ir garšīgs un vērtīgs! Pirms daudziem gadiem, kad avokado tikko kā parādījās mūsu veikalos, tas šķita galīgi nekāds, nevarēju saprast, kāpēc citi tā jūsmo. Tagad izbaudu katru kumosu. Avokado regulē cukura līmeni asinīs, ir labvēlīgs sirdij, bagāts ar omega–3 un E vitamīnu, tam ir pretiekaisuma iedarbība un daudzas citas labas īpašības.”
Jau pēc pusotras svaigēšanas nedēļas Sarma piepeši pamanījusi, ka mugura vairs nesāp, zudis viss stīvums. Arī pašsajūta uzlabojusies, pat pēc grūtas darbdienas viņa nav jutusies ne gurdena, ne piekususi.
“Pa kāpnēm augšā un lejā varēju traukties kā taurenītis! Lai gan biju notiesājusi lielu porciju, vēderā nejutu smagumu. Pēc ēšanas nenāca miegs. Visā ķermenī jutu vieglumu. Milzīgu vieglumu! Tas atalgoja, rādīja, ka ēst pa jaunam ir vērts. Noticēju, ka šī metode ir ļoti iedarbīga. Tomēr joprojām nenojautu, ka svaigēšana manā dzīvē būs uz palikšanu. Domāju – nāks rudens, aukstums, gribēsies mieloties ar siltu ēdienu. Taču pagāja vasara, un man nebija ne domas, ka kaut kā trūktu. Es gan negrasījos mainīt dzīvesveidu, tas vienkārši apmainījās pats.”
