Tātad medības pēc būtības ir vienas interešu grupas serviss visai sabiedrībai. Vēl vairāk – mednieki medību procesu nodrošina „no savas kabatas”. Kāpēc? Mednieki grib medīt, grib būt dabā, grib būt dabas sastāvdaļa. Šī griba ir paaudžu paaudzēs nodots mantojums gēnu līmenī un pie tā neviens nav vainīgs. Turklāt Latvijā mednieku ir tikai nepilni 2% no iedzīvotāju skaita un šim skaitam ir tendence samazināties. Attiecīgi nav racionāli celt zināšanu slieksni mednieku kandidātiem un nākas dot apliecību par zināšanām mehāniskajā līmenī, cerot, ka pieredze pieliks pārējo. Jo jaunizcepts mednieks nonāk starp pieredzes bagātākiem medniekiem, nevis klīst viens pats. Tomēr mednieks bez zināšanām, izpratnes, likumpaklausības un ētikas nav kārtīgs mednieks. Nejēga mednieks ir bēda pagastā, mežā un sabiedrībā. 126

Par ētiku. Liela daļa ētikas ir ietverta medības reglamentējošajos normatīvajos aktos. Daļa palikusi nerakstītu likumu kategorijā, to atstājot katra sevi cienoša mednieka ziņā. Nezinātāji bieži jauc divas atšķirīgas lietas, bet nav pieļaujami jaukt savvaļas sugu apsaimniekošanu ar mājdzīvnieku labturību. Ja kāds grib oponēt, tad lai sākotnēji iepazīstas ar savvaļas sugu fizioloģiju – nonāks pie secinājuma, ka pieaugusi mātīte vienmēr ir kopā ar mazuļiem. Mazuļi tiek padzīti malā pārošanās laikā un pavisam atraidīti īsi pirms nākamā metiena dzimšanas. No labturības viedokļa sanāk, ka mātītes praktiski nekad nedrīkstētu medīt. Tomēr populācijas uzturēšanas interesēs nepieciešams nodrošināt konkrētu vecuma un dzimumstruktūru katrai sugai individuālās proporcijās. Protams, nav pieļaujama (ētiska) medīšana dzemdību un mazuļu zīdīšanas/vadāšanas laikā līdz brīdim, kad jaunie spēj dzīvot patstāvīgi. Tieši tāpēc medību termiņi katrai sugai ir atšķirīgi.

Par zināšanām (medniekiem). Jāpatur prātā, ka medību saimniecība nav atsevišķa un patstāvīga nozare, bet blakusnodarbošanās veids. Organizējot medību saimniecību, primāri jārespektē konkrētās teritorijas fizioģeogrāfiskās un saimnieciskās intensitātes īpatnības. Tomēr medību saimniecība var darboties ekonomiski efektīvi, vienlaikus ievērojot vides un saimnieciskās intereses, ja vien mednieki apzinās savu pienākumu (nevis hobiju), lomu dabā un sabiedrībā, kā arī ir pietiekami kvalificēti, izglītoti un ar izpratni ne tikai medību jomā, bet arī saistītajās nozarēs, vienlaikus prot sabalansēt un respektēt citu interešu grupu tiesības. Sarežģīti? Jā, nav viegli. Bet izdarīt var un vajag. Medniekam jāvar sadzīvot ar visiem – ar sevi, ar dabu, ar zemes īpašniekiem, ar citiem medniekiem, ar kontrolējošajām institūcijām, ar radikāli noskaņotiem indivīdiem, kuri sevi uzskata par “dabas sargiem”, un ar sabiedrību kopumā. Bet, lai to sekmīgi paveiktu, medniekam jābūt zinošam visās šajās jomās. Citādi ir bēdas – savstarpēju konfliktu (“sabiedrības eksploziju”) vai postījumu veidolā.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Situācija mainās pa stundām!” Saņemti divi pilnīgi pretēji ziņojumi no frontes. Kurš melo?
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo! 13
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās
Lasīt citas ziņas

Pavisam īsi no medību likumdošanas. Medību saimniecība ir dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana — medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošana tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā. No šiem dažiem teikumiem skaidri redzams, ka medības nav kādas cilvēku grupas nekontrolētas izklaides apzīmējums, bet gan reglamentēts pasākums. Papildus Medību likuma nosacījumiem ir virkne medniekiem saistošu ētisku nosacījumu arī Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Par ētiku. Liela daļa ētikas ir ietverta medības reglamentējošajos normatīvajos aktos. Daļa palikusi nerakstītu likumu kategorijā, to atstājot katra sevi cienoša mednieka ziņā. Nezinātāji bieži jauc divas atšķirīgas lietas, bet nav pieļaujami jaukt savvaļas sugu apsaimniekošanu ar mājdzīvnieku labturību. Ja kāds grib oponēt, tad lai sākotnēji iepazīstas ar savvaļas sugu fizioloģiju – nonāks pie secinājuma, ka pieaugusi mātīte vienmēr ir kopā ar mazuļiem. Mazuļi tiek padzīti malā pārošanās laikā un pavisam atraidīti īsi pirms nākamā metiena dzimšanas. No labturības viedokļa sanāk, ka mātītes praktiski nekad nedrīkstētu medīt. Tomēr populācijas uzturēšanas interesēs nepieciešams nodrošināt konkrētu vecuma un dzimumstruktūru katrai sugai individuālās proporcijās. Protams, nav pieļaujama (ētiska) medīšana dzemdību un mazuļu zīdīšanas/vadāšanas laikā līdz brīdim, kad jaunie spēj dzīvot patstāvīgi. Tieši tāpēc medību termiņi katrai sugai ir atšķirīgi.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.