Latvijā
Sabiedrība

Māris Antonevičs: Kāpēc nevar teikt “Ķīnas vīruss”?0


Zivju tirgus Uhaņā, kas tika slēgts pēc vīrusa uzliesmojuma.
Zivju tirgus Uhaņā, kas tika slēgts pēc vīrusa uzliesmojuma.
Foto: Darley Shen/REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunā vīrusa tēma šobrīd pilnībā dominē informatīvajā telpā visā pasaulē, un tādi apzīmējumi kā “koronavīruss”, “Covid-19”, “SARS-Cov-2”, “2019-nCoV” un citi ar to saistītie burtiski mudž visapkārt, lai kādu informācijas avotu cilvēki izvēlētos.

Te uzreiz jāteic, ka ne vienmēr minētie vārdi tiek lietoti zinātniski precīzi.

Nesen klausījos kādu diskusiju, kurā infektologs diezgan īgni aizrādīja, ka žurnāliste nepareizi saucot jauno vīrusu par “Covid-19”, jo tā esot saslimšana, ko vīruss izraisījis. Uz ko žurnāliste atcirta, ka raidījums ir domāts plašai auditorijai un svarīgāk esot saprast, kā rīkoties, nevis skaldīt matus par terminiem – tas lai paliek profesionāļiem.

Var saprast gan vienu, gan otru pozīciju, un pagaidām nav dzirdēts, ka šāda jaukšanās tiktu uzskatīta par dezinformāciju, savukārt ļoti asi tiek reaģēts, ja kāds koronavīrusa vietā saka “Ķīnas vīruss”.

Sašutumu par to vispirms izpelnījās ASV prezidents Donalds Tramps, kurš vairākās savās uzrunās martā konsekventi teica “ķīniešu vīruss”, lai uzsvērtu tā izcelsmi un Ķīnas atbildību par to, ka sērga izplatījusies visā pasaulē.

Lai gan daudzas ierastas liberālisma dogmas pēdējā mēneša laikā ir sagruvušas un pat to kvēlākie aizstāvji ir kļuvuši par to stingriem noliedzējiem (piemērs – cilvēktiesību organizācija pārmet autoritāram Centrālāzijas režīmam, ka tas pietiekami neaizliedz un neierobežo cilvēku pulcēšanos, tādējādi apdraudot iedzīvotāju veselību), bet ne politkorektums un atturēšanās dažas lietas saukt īstajos vārdos.

Ja mēs ieskatīsimies pavisam nesenos (piemēram, šā gada janvāra) ziņu arhīvos, tad atklāsim, ka apzīmējums “Ķīnas vīruss” tur sastopams ļoti bieži, patiesībā gandrīz katrā virsrakstā.

Tobrīd vīruss bija plaši izplatījies tikai Ķīnas pilsētā Uhaņā un tās apkārtnē, tomēr pamazām pārvietojās uz citām Āzijas valstīm.

Tobrīd vēl skaitījās visnotaļ politkorekti atsaukties uz tā izcelsmes valsti.

Protams, Trampa neslēptie centieni piešķirt vārdiem “Ķīnas vīruss” vai “ķīniešu vīruss” politisku nozīmi un izmantot to savās interesēs ir veicinājis noskaņojumu, ka dažiem tagad tas šķiet kaut kas briesmīgs, tomēr, ja to nelieto, lai kurinātu naidu – tad kāpēc ne?

Viens piemērs – pēdējā laikā daudzi atcerējušies un bieži piemin spāņu gripu, kas pasaulē plosījās 20. gadsimta pirmajā pusē, un tos, kas mira, – pēc dažādām aplēsēm, 50–100 miljoni visā pasaulē. Spānija pat netiek uzskatīta par šā vīrusa izcelsmes vietu.

Saistītie raksti
Vienkārši tur pievērsa lielāku uzmanību slimības izplatībai.

Ir skaidrojums, ka citas valstis to mēģināja noklusēt, lai tas netraucētu Pirmā pasaules kara norisēm, bet Spānija, kas karā nebija iesaistīta, nopietnāk pievērsās šai problēmai un runāja par to atklātāk. Vai spāņi ir apvainojušies un jūtas diskriminēti, ka briesmīgā sērga tiek piedēvēta viņiem? Nav dzirdēts.

Savukārt Ķīnas atbildības izvērtēšana vēl tikai priekšā, lai kā to arī sauktu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Covid-19 dēļ Rīgas skolas kļūst tukšākas: paziņo, cik klases jau devušās karantīnā
35 minūtes
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Čakarē, “lien pakaļā” un azartiski izlec pretējā joslā – kā “vidējais latvietis” brauc pa Rīgas apvedceļu 4
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. “Nolaupītā vērtība varētu būt pusmiljons eiro, bet Balandinu atstāja dzīvu kā brīdinājumu,” Krieķis atklāj patiesību 6
2 stundas
LE
LETA
Sports
“Visai komandai kopā ar treneriem noteikta pašizolācija.” Rīgas “Dinamo” dodas karantīnā
41 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Smaga avārija uz Vidzemes šoseja: kravas auto ietriecies mikroautobuss, daļēji bloķēta satiksme
49 minūtes