Nenoliedzami tā ir ģeopolitiska cīņa – ne vien par prestižu un politiķu veiktspēju savu pilsoņu acīs, bet galvenais – iespēju glābt cilvēku dzīvību un straujāk atjaunot ekonomiku. Pat pirms vakcīnas izgatavošanas jau ir veikti darījumi simtiem miljonu vai pat miljardu eiro vērtībā. “AstraZeneca” ir noslēgts līgums arī ar četrām ES valstīm – Nīderlandi, Vāciju, Franciju un Itāliju – par 400 miljoniem devu. Apvienotā Karaliste ir nodrošinājusi līdz 30 miljoniem devu ar “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnām, un ir noslēgusi atsevišķu darījumu ar “AstraZeneca” par 100 miljoniem vakcīnas devu un vēl vienu darījumu ar “GSK” un “Sanofi Pasteur” par 60 miljoniem devu. ASV ir trīs darījumi: ar “BioNTech” un “Pfizer” (gandrīz divu miljardu dolāru vērtībā) par 600 miljoniem devu, ar “AstraZeneca” par 300 miljoniem devu un trešais ar “Novavax” par 100 miljoniem devu. Ko mazām valstīm, tostarp Latvijai? Šonedēļ Eiropas Komisija ar farmācijas uzņēmumu “Gilead” ir parakstījusi līgumu par “Veklury” (remdesivīra tirdzniecības nosaukums) ārstēšanas devu nodrošināšanu. “Veklury” pirmajām piešķirta atļauja ES līmenī. Līgums par kopējo summu 63 miljoni eiro nodrošinās ārstēšanu apmēram 30 000 pacientu ar smagiem Covid-19 simptomiem visās dalībvalstīs.