Latvijā
Sabiedrība

Kārlis Streips: Latvijā pērn ziemas nebija vispār, Kalifornija deg, Arktika kūst. Kas kopīgs šīm situācijām?7

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Amerikas rietumkrasts deg liesmās. Amerikas dienvidaustrumus patlaban apdraud ne tikai viena, bet veselas sešas tropu vētras, kuras var pārvērsties spēcīgos orkānos.

Tieši šonedēļ pirmais no tiem ar nosaukumu Sallija ietriecās Luiziānas, Alabamas un Misisipi dienvidu krastā ar milzīgiem vēja uzkurbulētiem viļņiem un tāpēc arīdzan plūdiem.

Arktikā pirms pāris mēnešiem kārtējo reizi nolūza liels ledus gabals, šoreiz sev aizraujot līdz lielu kaudzi instrumentu, kādus zinātnieki tur bija izvietojuši, lai pārbaudītu pārmaiņas Arktika ledū.

Lielbritānijā augustā bija sešas dienas pēc kārtas, kad gaisa temperatūra sasniedza +34 grādus un vairāk.

Un šeit Latvijā mums pērn ziemas vispār nebija, vismaz meteoroloģiskās ziemas nozīmē. Rudens, rudens, rudens un tad pavasaris, kurš arī nekāds dižais nebija.

Kas visām šīm situācijām ir kopīgs?

Zinātnieki gandrīz bez izņēmuma uzskata, ka viens no galvenajiem dzinējspēkiem ir klimata maiņa. Amerikas rietumkrastā ugunsgrēki šogad ir sevišķi masīvi tāpēc, ka tur ilgstoši ir bijis neparasti bargs sausums, plus vēl tāpat nepieredzēti karstas gaisa temperatūras.

Te gan jāpiebilst, ka vismaz vienā gadījumā pie vainas bija vienkārša cilvēka muļķība.

Amerikā jau kādu laiku ir ierasts sarīkot viesības tad, kad pāris uzzina, vai topošais bērniņš būs puika vai meitene.

Šajā gadījumā Kalifornijā pāris nolēma to izsludināt ar petardēm, kuras uzrādīja vai nu zilus, vai arī rozā dūmus … un uzsāka ugunsgrēku, kurš ātri vien bija pilnīgi ārpus kontroles.

Lielās vētras Atlantijas okeānā ir kļuvušas arvien spēcīgākas tāpēc, ka klimata maiņas ietekmē jūras ūdens kļūst siltāks, un silts ūdens ir precīzi tas, kas šādām vētrām dod degvielu, ja tā var teikt.

Zinātnieki zina, kas lietas labā ir jādara.

Galvenais ir samazināt vai pavisam apturēt pieaugumu globālajā gaisa temperatūrā. Lai to panāktu, galvenais ir samazināt kaitīgos izmešus, kuri krājas atmosfērā un veicina klimata maiņu.

Tur cita starpā var palīgā nākt atjaunojami dabas resursi, lai samazinātu fosilo un ļoti piesārņojošo resursu izmantošanu. Var stādīt kokus, kas uzsūc kaitīgos izmešus un tos neitralizē. Daudz ko var darīt.

Taču te ir īstena nelaime, vai pareizāk sakot divas.

Pirmkārt, pasaules trūcīgākās valstis izmanto lētākos energoresursus, nebūt nedomājot par to, vai tie kaut ko piesārņo vai tā nedara.

Otrkārt runa ir par oglēm, kuras ir aptuveni netīrākais resurss, kādu vien var iedomāties, bet Ķīnas vai Indijas lauku rajonos, ja ir jābūvē fabrika vietējo iedzīvotāju nodarbināšanai, tad tas tiks darīts ātri un bez īpašas vērības tam, kādi resursi tiek lietoti.

Alternatīvie resursi – saule, vējš, arīdzan kodolenerģija – vismaz sākotnēji ir visnotaļ dārgs prieks, un ne vienmēr pieejams.

Taču vēl lielāka problēma ir politiķi, vai pareizāk sakot politikāņi.

Konkrēti manā dzimtenē Amerikā viena no divām lielajām politiskajām partijām, Republikāņu partija, jau ļoti sen ir apgalvojusi, ka nekādas klimata maiņas nav.

Pirms pāris gadiem viens republikāņu senators Senāta zālē ienesa sniega piku, lai it kā “pierādītu,” ka nekāda sasilšana pasaulē nenotiek.

Un pats trakākais ir tas, ka tagad jau trīsarpus gadu garumā pie stūres Amerikā ir Donalds Tramps, kurš savulaik klimata maiņu aprakstīja kā sazvērestību, kādu bija uzcepusi Ķīna, lai kaitētu Amerikai, kurš atkārtoti un bez kaut mazākiem pierādījumiem apgalvo, ka vēja turbīnas cilvēkos rada vēzi (!), kurš savu valsti izveda no Parīzes līguma par izmešu samazināšanu, un kurš kopš savas prezidentūras sākuma ir atcēlis vai mīkstinājis vienu vides aizsardzības regulu pēc nākamās un pēc nākamās, un pēc nākamās un nākamās.

Bieži vien tas ir galvenokārt tāpēc, ka regulu sākotnēji ieviesa Trampa kunga priekštecis amatā Baraks Obama.

Taču ko padomāt, piemēram, par Baltā nama paziņojumu, ka štati nedrīkst noteikt stingrākus standartus par izmešiem no automobiļiem bez federālās valdības akcepta?

Konkrēti Kalifornija ir tā, kura jau sen ir uzstājusi uz daudz stingrākiem standartiem automobiļu ražošanā, bet nu tai ir pateikts nē.

Tramps nebūs amatā mūžīgi, un cerams, ka jau nākamgad 20. janvārī viņš atkal kļūs par privātpersonu.

Taču politiķiem visā pasaulē ir daudz vieglāk izlikties, ka klimata maiņa nav nekāda īsta problēma, jo viņi zina, ka situācijas patiesa mainīšana būs ilgstošs un arī visnotaļ dārgs process.

Tieši tas ir iemesls, kāpēc pēdējā gada laikā globālu slavu ir ieguvusi pusaudze Grēta Tunberga no Zviedrijas, kura nenogurusi ir ceļojusi pa visu pasauli, lai pieaugušajiem pateiktu – “klau, kamēr jūs te tūļājaties un kašķējaties, mēs, jaunieši, esam tie, kuriem būs jāsadzīvo ar jūsu neizdarības sekām.”

Latvija ir salīdzinoši zaļa zeme, un mūsu pieeja klimata maiņai ir daļa no Eiropas Savienības pieejas.

Mūspusē nemēdz plosīties masīvi ugunsgrēki, un tas, ko Latvijā meteorologi uzskata par “orkānu” patiesībā ir mazs pūtiens, salīdzinot ar šādām vētrām Atlantijas okeānā.

Taču fakts ir tāds, ka kopš industriālā laikmeta sākuma cilvēce gaisā, ūdeņos un zemē ir gāzusi pilnīgi visu ko pēc kārtas, un tikai pēdējo dekāžu laikā cilvēki ir sākuši saprast, kāds ir maksājamais rēķins par šo procesu.

Arī mūsu un it īpaši mūsu bērnu un mazbērnu interesēs ir nodrošināt, ka situācija nekļūs pilnīgi nelabojama.

Kalifornijas gubernators nesen teica, ka tas brīdis jau ir pienācis, jo “tas, kas bija karsts, tagad ir karstāks, un tas, kas bija sauss, tagad ir sausāks.”

Vēlēsim pasaulei veselo saprātu šī jautājuma risināšanā.

Klimata maiņa nav viesuļvētra, kura trāpa piepeši, asi un smagi. Tā ir ilgtermiņa process, kurš ir turpinājies jau labu laiku.

Der padomāt mums visiem pēc kārtas, ko mēs kā indivīdi varam darīt, lai palīdzētu to risināt. Velosipēds, nevis mašīna. “Viedās,” nevis parastās spuldzes un lampas. Atkritumu šķirošana.

Saistītie raksti

Vidējais latvietis droši vien padomās, ko nu es, ko nu es, taču atkārtošos – Kalifornija deg, Arktika kūst, un mums pērn ziemas nebija vispār.

Pacentīsimies, tomēr pacentīsimies.

Skaties “RīgaTV 24” raidījuma “Vēlais ar Streipu” 15.septembra epizodi:

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.