Karš var beigties, bet problēmas paliks: Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas eksperts brīdina par jaunu draudu Ukrainai 0
Pēc kara, Ukraina varētu saskarties ar jaunām vides problēmām. Eksperti brīdina, ka strauja rekonstrukcija, atmīnēšana un liela mēroga investīcijas bez atbilstošiem vides standartiem var nodarīt videi vēl lielāku kaitējumu nekā pati karadarbība.
Kamēr pasaule diskutē par mieru un plaša mēroga Ukrainas atjaunošanu, vides aizstāvji brīdina – jauni projekti var radīt ne mazāk postošus vides postījumus kā pats karš. Ekonomiskās intereses un vēlme pēc straujas atveseļošanās var nostāties augstāk par vides prasībām, un valsts sekas var izjust gadu desmitiem.
Sarunas par Ukrainas nākotni pavada cerības uz apjomīgām investīcijām atjaunošanā. Prioritātes ietver gāzes infrastruktūras modernizāciju, dabas resursu ieguvi un plašus attīstības projektus. Tomēr vides apsvērumi nereti tiek atstāti otrajā plānā.
Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības pētījumu datos redzams, ka pēckara atjaunošana bieži rada vēl lielāku kaitējumu videi nekā pašas militārās darbības. Par to brīdina arī ekologs un Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Kara vides seku darba grupas līdzdibinātājs Oleksijs Vasiļuks.
Viņš uzskata, ka galvenie lēmumi par atmīnēšanu un investīcijām var tikt pieņemti, balstoties tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, radot risku, ka vides noteikumi tiks atcelti vai vājināti.
Atmīnēšana un atjaunošana: riski augsnei
Kara dēļ ievērojama Ukrainas teritorijas daļa ir piesārņota ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Aptuveni 26% valsts teritorijas tiek uzskatīti par potenciāli mīnētiem.
Pilnīga teritoriju attīrīšana varētu ilgt vismaz desmit gadus.
Vienlaikus eksperti norāda, ka mīnu iznīcināšanā arvien biežāk tiek izmantotas automatizētas iekārtas, kas vienkārši izrok zemi. Tas noved pie ekosistēmu iznīcināšanas un papildu ķīmiskā piesārņojuma.
Iedzīvotājiem bieži trūkst pilnīgas informācijas par šādām sekām, un dažas teritorijas var kļūt nelietojamas uz daudziem gadiem.
Vai nepieciešams atjaunot visu, kas tika iznīcināts?
Vasiļuks piedāvā alternatīvu pieeju – ne visas teritorijas būtu jāatjauno to sākotnējā stāvoklī. Dažas var būt tik piesārņotas, ka to attīrīšana nav ne ekonomiski, ne vides ziņā pamatota.
Viņš min piemēru par tā dēvēto Sarkano zonu uz Francijas un Beļģijas robežas, kas kopš Pirmā pasaules kara nav izmantota. Eksperts uzskata, ka arī Ukrainai būtu jānosaka prioritārās atjaunošanas teritorijas.
Diskusija par Kahovkas ūdenskrātuvi
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Kahovkas dambja iespējamā atjaunošana. Tā iznīcināšana 2023. gadā izraisīja plašu vides katastrofu, taču vēlāk bijušā rezervuāra vietā sāka veidoties dabiskas ekosistēmas un mežs.
Vides aizstāvji brīdina, ka dambja atjaunošana varētu iznīcināt jaunizveidotās dabiskās teritorijas. Turklāt dambim bija salīdzinoši neliela loma energosistēmā, un tā funkcijas daļēji varētu aizstāt ar atjaunojamiem energoresursiem.
Stratēģijas trūkums
Eksperti norāda arī uz skaidras valsts mēroga atmīnēšanas un atjaunošanas stratēģijas trūkumu, kurā tiktu pilnvērtīgi ņemti vērā vides aspekti. Pašlaik lēmumi bieži tiek pieņemti lokāli, bez ilgtermiņa redzējuma.
Karš jau ir nodarījis būtisku kaitējumu klimatam
Četru pilna mēroga kara gadu laikā Ukrainas vide cietusi ievērojamus zaudējumus. Atmosfērā izdalīti vairāk nekā 311 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta.
Kara emisiju iniciatīvā rakstītajā ziņojumā apstiprinās, ka aptuveni 37% emisiju tieši saistītas ar kaujas darbībām, bet ievērojamu daļu rada ugunsgrēki frontes līnijās.
Ukraina pieprasa 57 miljardus ASV dolāru kompensāciju par klimata kaitējumu, lai nodrošinātu zaļu un ilgtspējīgu atveseļošanos.
Ukrainas atjaunošana – jaunākās aplēses
Valsts ekonomikas atjaunošanas izmaksas nākamajā desmitgadē tiek lēstas 588 miljardu ASV dolāru apmērā. Visvairāk cietušas mājokļu, transporta un enerģētikas nozares.
Tiešie zaudējumi Ukrainai jau sasniedz 195 miljardus ASV dolāru, kas ir gandrīz par 11% vairāk nekā sākotnējās aplēses.
Vislielākie zaudējumi reģistrēti dzīvojamā fonda sektorā – aptuveni 14% mājokļu ir bojāti vai iznīcināti, radot zaudējumus aptuveni 61 miljarda ASV dolāru apmērā.
Transporta sektorā zaudējumi pārsniedz 40 miljardus ASV dolāru, bet enerģētikas nozarē – aptuveni 25 miljardus ASV dolāru.
Prezidents Volodimirs Zelenskis uzsver nepieciešamību nodrošināt pārredzamību līdzekļu izmantošanā. Viņš norāda, ka tas būs pamats valsts turpmākajai attīstībai.
Eksperti piebilst – ja vides standarti nekļūs par centrālo atjaunošanas elementu, Ukraina var saskarties ar jaunām ilgtermiņa problēmām, kas nebūs mazāk bīstamas par kara sekām.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
