Foto – LETA

Kas dibināja Latviju? 0

Egils Levits ir sacījis: ”Latviešu nācija ir Latvijas valsts causa, iemesls, pamats. Bez latviešu nācijas tādas Latvijas nemaz nebūtu.” Starp tiem 38 Tautas padomes locekļiem, kuri 1918. gada 18. novembrī no tagadējā Nacionālā teātra skatuves pasludināja Latvijas Republiku, nebija neviena nelatvieša.


 

LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 11
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Muris ir tikai trešajā vietā. Noskaidroti populārākie kaķu vārdi Latvijā 3
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 82
2 dienas

Kaut Latvijas teritorijā dzīvojošās minoritātes jau no pirmās neatkarības dienas tika aicinātas piedalīties jaunās nacionālās valsts veidošanā un vēlāk iekļāvās šajā procesā, tās nebija notikušā iniciatores. Tiesa, kad 1917. gadā sāka veidoties pašpārvaldes aizmetņi, vācbaltiešus nolēma Latvijas pagaidu nacionālajā padomē (LPNP) nemaz nepieaicināt, jo to naidīgums bija zināms. Tas pats attiecās uz lieliniekiem. Ideja par Latviju, kā latviešus vienojošu valsti, kurā latvieši turklāt ir valstiskā nācija, daudziem vācbaltiešiem un krieviem šķita nepieņemama, jo grāva visu līdz tam pastāvējušo kārtību un priekšstatus, kurš šajā zemē saimnieks. Vācbaltiešu vairākums bija pat pārsteigti par latviešu uzdrīkstēšanos, jo šī, kā atzīmējis vēsturnieks Edgars Andersons, tā laika Latvijas mantīgākā un kā starptautiski, tā kulturāli ietekmīgākā iedzīvotāju daļa loloja cerības nodibināt Latvijas un Igaunijas teritorijā Baltijas hercogisti, kas faktiski būtu bruņinieku laiku Livonijas reinkarnācija. Liberālāk noskaņotie turpretim Baltijas nākotni redzēja daudznacionālā valstī bez vienas noteiktas valstsnācijas, kas līdzinātos Šveices modelim. Kas attiecās uz krievu minoritāti, tad to bija sašķēlis un dezorientējis lielinieku apvērsums, turklāt 1918. gadā daudzi vēl bija pārliecināti, ka Ļeņins tiks sakauts un ”vienotā un nedalāmā” atjaunosies iepriekšējās robežās. Tika gan pieļauts, ka baltiešiem jaunajā Krievijā varētu piešķirt autonomiju.

 

”Bunds” par neatkarību

Vienīgā no politiski ietekmīgākajām minoritātēm, kas tolaik stingri un viennozīmīgi iestājās par Latvijas neatkarību, bija Latvijas ebreji. Turklāt kreisie izrādījās dedzīgāki par atturīgajām pilsoniskajām aprindām. Kā raksta profesors Aivars Stranga, marksistiskās ebreju strādnieku partijas ”Bunds” padome jau 1918. gada 15. novembrī paziņoja, ka atbalsta nedalītu Latviju ar republikāniski demokrātisku iekārtu. ”Bundam” bija cieša vēsturiska sadarbība ar latviešu sociāldemokrātiem. Strangas ieskatā, kaut 17. novembra Tautas padomes (TP) dibināšanas sēdē Latviešu Amatnieku biedrības telpās valsts pasludināšanas priekšvakarā piedalījās astoņas latviešu politiskās partijas, viens Latgales delegāts, bet neviens no minoritātēm, netieši procesā piedalījies arī ar sociāldemokrātiem saistītais ”Bunds”.

”Tas nebija dīvaini: notikumi bija risinājušies tik strauji, ka faktiski lēmums par Tautas padomes dibināšanu dzima Ulmaņa un viņu atbalstošo mazinieku līderu prātos labi ja pāris dienas pirms tam un bija negaidīts latviešu vairākumam, par minoritātēm nemaz nerunājot,” norāda vēsturnieks.

Iespējams, pirms valsts pasludināšanas bija notikušas arī kādas sarunas ar vācbaltiešiem.

Padomes pieņemtās deklarācijas 4. nodaļā ”Cittautiešu tiesības” bija norādīts, ka nacionālās minoritātes sūta savus priekšstāvjus Satversmes sapulcei un likumdošanas iestādēs uz proporcionālo vēlēšanu tiesību pamata. Tāpat nacionālās minoritātes var piedalīties pagaidu valdības darbā un valsts pamatlikumi tām nodrošina kulturālās un nacionālās tiesības. TP cittautiešiem tika paredzētas 20 – 22 vietas. Tas nozīmēja, ka tie tika aicināti valsts pārvaldē, taču vai bija gatavi nākt? ”Minoritātes varēja sevi pārstāvēt, ja pašas to vēlējās. Politiskā platforma aizstāvēja to tiesības, un vietas padomē tām bija paredzētas,” raksta Andersons. Aivars Stranga atzīmē, ka tobrīd nemaz nebija definēts, kuras no Latvijā dzīvojošajām tautībām uzskatāmas par minoritātēm.

 

38 no astoņām 
latviešu partijām


Kā redzams vēsturiskajā Viļa Rīdzenieka 1918. gada 18. novembra foto, valstiskuma pasludināšanā piedalījās 38 TP locekļi no astoņām latviešu partijām. Latvijas pasludināšanas akts pulcēja pārsvarā gados jaunus ļaudis, 20 – 40 gadu vecus, no inteliģences aprindām. Visi ir vīrieši, izņemot sociāldemokrāta Paula Kalniņa dzīvesbiedri Klāru. Interesanta ir valsts pasludinātāju profesionālā piederība, jo tā arī parāda, kur ideja par Latviju bija radusi auglīgāko augsni. Pasludinātāju vidū nebija neviena garīdznieka vai militārpersonas un pavisam maz no strādniecības nākušo. Pārstāvju vidū dominēja juristi, kam sekoja lauksaimnieki, inženieri, žurnālisti un rakstnieki, tirgotāji, ārsti. Uz skatuves stāvošie visi bija latvieši. Un viņi pasludināja latviešu valsti. Kādi ļaudis un cik tajā laikā kā liecinieki un valstiskuma atbalstītāji atradās teātra zālē, to mūsdienās vairs nevar konstatēt.

 

”Demokrātiska tauta”

18. novembra aktā turētajās runās tika uzsvērta tieši latviešu loma. ”Kopš latviešu tautas vārds tiek minēts, šis ir pirmais gadījums, kur pie latviešiem notikusi tik plaša apvienošanās – no pilsoniskiem līdz sociālistiskiem elementiem. (..) Teikšu īsi: latviešu tautas šķiras, viņas politiskās partijas ir nostājušās uz valstiska viedokļa,” Latviešu Zemnieku savienības vārdā runāja Oto Nonācs.

Kārlis Ulmanis paziņoja: ”Visi pilsoņi, bez tautības izšķirības, aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas,” bet Pauls Kalniņš LSDSP vārdā izteicās, ka Latvijā nacionālajām minoritātēm dodama ”nacionāli personāla autonomija”. Latgales Zemes padomes loceklis Staņislavs Kambala: ”Metot skatu uz mūsu tautas vēstures pēdējiem septiņsimt gadiem, ieraugām Latgali kā no koka atgrieztu zaru, kurā neieplūst vairs dzīvības vielas. Latgales garīgā kultūra bijusi galvenokārt poļu rokās, bagātie meži piederējuši muižniekiem, tirdzniecība bija svešnieku rokās, ierēdņi bijuši krievi. Mums pašiem nekā nebija. Ne runāt latgaliski nedrīkstēja, ne domāt. Tādos apstākļos tauta nevarēja dzīvot. Tādēļ tā vienmēr gribējusi pieslieties pārējai Latvijai.”

”Nebūs man sevišķi jāuzsver, ka latvieši ir demokrātiska tauta, kura vēlas savā zemē dzīvot un kura pratīs cienīt visas pilsoniskās brīvības, no kurām viņa savā pagātnē maz ko redzējusi,” norādīja Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis Dāvids Golts.

Latviešiem bija svarīgi ieņemt savu vietu citu tautu vidū – tas skanēja daudzās no toreiz sacītajām runām. Citām tautām sava valsts bija realitāte jau gadu simtiem. Vai vismaz bija labā atmiņā kā poļiem un lietuviešiem.

 

Krievi atbalstīja Latvijas neatkarību

Tautas padomes darbība ilga 18 mēnešus – no 1918. gada 17. novembra līdz 1920. gada 30. aprīlim. Padomes sēdēs minoritāšu pārstāvji sāka piedalīties ar 1918. gada 2. decembri. Tie bija daži lojāli vācbaltieši. Barons fon Rozenbergs kļuva par valsts kontrolieri, Aleksandrs fon Klots par tirdzniecības un rūpniecības ministra biedru, Kārlis Kellers – par izglītības ministra biedru. Vairākums vācbaltu tomēr turpināja uzskatīt par pazemojošu būt latviešu valdībā.

Sociologs Vladislavs Volkovs par krievu pozīciju: ”Krieviem vajadzēja atbildēt uz jautājumu, vai viņi vēlas būt kopā ar latviešu tautu Latvijas neatkarīgajā valstī. Krievu iedzīvotāju absolūtais vairākums atbalstīja Latvijas neatkarību.”

Vēlāk daudzi krievi par LSDSP balsoja arī Saeimas vēlēšanās. Par krievu partijām balsoja vidēji 2 – 6% vēlētāju.

Tautas padomē tās darbības beigu posmā darbojās 78 latvieši, astoņi vācieši, septiņi ebreji, pieci krievi, viens lietuvietis un viens polis. Taču tad jau,Latvijas neatkarība vairs jautājumus neradīja.

 

Uzziņa

Tautas padomes locekļi, kas piedalījās Latvijas neatkarības aktā (norādīta viņu nodarbošanās tobrīd – 1918. gada novembrī)

1. Gustavs Zemgals (1871 – 1939), jurists.

2. Marģers Skujenieks (1894 – 1941), tautsaimnieks, politiķis.

3. Kārlis Ulmanis (1877 – 1942), agronoms, politiķis.

4. Jānis Zālītis (1874 – 1919), jurists, politiķis.

5. Erasts Bite (1888 – 1942), jurists, politiķis.

6. Emīls Skubiķis (1875 – 1944), inženieris.

7. Staņislavs Kambala (1893 – 1941), latviešu strēlnieks, sabiedriski politiskais darbinieks.

8. Oto Nonācs (1890 – 1942), publicists.

9. Edmunds Freivalds (1891 – 1922), žurnālists.

10. Ernests Bauers (1882 – 1926), agronoms.

11. Nikolajs Svemps (1889 – 1944), zemnieks.

12. Jānis Bērziņš (1894 – 196?), zemnieks, tirgotājs

13. Jānis Akuraters (1876 – 1937), rakstnieks.

14. Miķelis Valters (1874 – 1968), publicists.

15. Atis Ķeniņš (1874 – 1961), literāts, izglītības un sabiedriskais 
darbinieks.

16. Eduards Strautnieks (1886 – 1946), advokāts.

17. Spricis Paegle (1876 – 1962), inženieris.

18. Dāvids Golts-Zeltiņš (1867 – 1948), rakstnieks un grāmatizdevējs.

19. Rūdolfs Benuss (1881 – 1940), jurists

20. Jānis Bergsons (1881 – 1960), sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.

21. Kārlis Kasparsons (1865 – 1962), ārsts.

22. Miķelis Bružis (1868 – 1941), inženieris ķīmiķis.

23. Andrejs Petrevics (1883 – 1939), jurists, politiķis.

24. Kārlis Kurševics (1874 – 1938), advokāts, sabiedrisks darbinieks.

25. Pauls Kalniņš (1872 – 1945), ārsts.

26. Klāra Kalniņa (1874 – 1964), P. Kalniņa dzīvesbiedre, politiķe.

27. Fricis Menders (1885 – 1971), politiķis un sabiedriskais darbinieks.

28. Jānis Ampermanis (1889 – 1942), lauksaimnieks.

29. Vilis Gustavs Gulbis (1890 – 1942), agronoms.

30. Kārlis Vanags (1883 – 1942), banku darbinieks.

31. Jānis Vārsbergs (1879 – 1961), lauksaimnieks.

32. Pēteris Murīts (1891 – 1924), agronoms.

33. Jūlijs Celms (1879 – 1935), tautsaimnieks, banku darbinieks.

34. Bruno Kalniņš (1899 – 1990), Latvijas Sociāldemokrātiskās 
jaunatnes savienības vadītājs.

35. Eduards Traubergs (1883 – 1965), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.

36. Kārlis Albertiņš (1889 – 1925), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.

37. Augusts Raņķis (1875 – 1937), grāmatizdevējs, tirgotājs.

38. Artūrs Žers (Šers) (1885 – 1944), agronoms.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 11
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Muris ir tikai trešajā vietā. Noskaidroti populārākie kaķu vārdi Latvijā 3
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 82
2 dienas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Kalviņš skaidro, kāpēc ar Covid -19 var saslimt vēlreiz 11
6 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Jostu savilkšanas” vietā stimuli. Svarīgākās nodokļu izmaiņas 2021. gadā
2 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Uz darbu kā kara lauku!” Par sūdzēšanos vadībai priekšniece darbiniekus iesūdz tiesā
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai ar Renāru Kauperu viss kārtībā? Tiek ziņots, ka talantīgais mūziķis inficējies ar Covid-19
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
Kalviņš skaidro, kāpēc ar Covid -19 var saslimt vēlreiz 11
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā ar Covid-19 saslimušo rekords. Kāda situācija ir Igaunijā?
12:58
Inita Šteinberga
Praktiski
Priedēm nobirst skujas: vai koks ir slims?
12:45
LE
LETA
Laukos
Gerhards: Paredzama būtisku līdzekļu novirzīšana bioloģiskajai lauksaimniecībai
12:44
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Karaliene Elizabete II un princis Filips Ziemassvētkus aizvadīs vieni paši lielajā pilī: tā notiks pirmo reizi 71 gada laikā
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Valdības lēmums, ka skolniekiem turpmāk būs jāvalkā maskas, nopietni sadusmo Andri Kiviču: viņš piesola lielāku šovu nekā “Kivičs un Skulme” 1
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Mūziķis Ralfs Eilands negaidīti vaļsirdīgs par savu privāto dzīvi: man ir jauna draudzene! 3
6 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Kā baltos halātos tērptie ierēdņi Rīgā skaitīja Padomju Krievijas izmaksātos četrus miljonus zelta rubļu
2 stundas
ZD
Zane Dzene
Ziņas
Aktuālā kino izlase: vērtīgākie filmu piedāvājumi šobrīd
2 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Profesore: Pēc insulta zāles ir jālieto līdz mūža galam
3 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Muris ir tikai trešajā vietā. Noskaidroti populārākie kaķu vārdi Latvijā 3
6 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Dzīve vientulībā līdz 11. janvārim. No šodienas spēkā stājas vairāki ierobežojumi 13
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Indiešu paverdzināšanā vainotais uzņēmējs jau teju mēnesi atrodas apcietinājumā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Savākti jau vairāk nekā 19 000 paraksti. Iniciatīva “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” iesniegta Saeimā 4
5 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Kokteilis
Žurnālists Armands Tripāns: “Cilvēki laukos dažkārt ir spēcīgāki garā un darbos, labāki un krietnāki savā cilvēciskumā…” 7
Intervija 5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas pilsonībā par nopelniem valsts labā uzņem diriģentu Šišonu 1
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Pirmais pasaulē: Rīgā tiek būvēts ekskluzīvs izklaides kuģis – peldoša sala 1
2 stundas
ED
Eduards Dorofejevs
Ziņas
“Modernistu un mājsaimnieču draugs.” Eduarda Dorofejeva recenzija par izstādi “Madernieka stils”
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 11
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 13
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Evija, Raita un Jogita
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Trīs meitu tētis, talantīgais sportists Mārtiņš Pļaviņš TV šovā paziņo: nedomājot mainītu zelta medaļu pret dēlu
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 68
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skaistas, drosmīgas un neatvairāmas: kādas bija Džeimsa Bonda meitenes filmās no 1962. līdz 2021.gadam 1
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sātīga, tumīga, aromātiska: meksikāņu zupa ar frikadelēm 1
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: Lai iekļūtu iekšā, bija jāiesaista pretterorisma vienība “Omega”. Ko policija atklāja Rīgas centrā? 3
21 stundas
MP
Maija Pastare
Praktiski
Vai priekšnieks drīkst rakstīt “WhatsaApp” no agra rīta līdz vēlam vakaram: 5 jautājumi par attālināto darbu 6
1 diena