Ornitologi mēģina panākt, lai tiktu pārtraukta mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Ornitologi mēģina panākt, lai tiktu pārtraukta mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Foto: Max Forgues/SHUT TERSTOCK

Katru gadu mežizstrādes dēļ vien bojā iet vairāk nekā 50 000 putnu lig­zdu. Kāpēc neviens tos neaizsargā un nemaina likumdošanu? 52

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Klāt pavasaris. No tālākiem un tuvākiem pārlidojumiem savās ligzdošanas vietās atgriezušies dažādu sugu lielāki un mazāki putni, lai vītu ligzdas, dētu olas un perētu mazuļus. Daudzi no tiem dzīvo mežā, kur pēdējās desmitgadēs arī pavasaros viņu mieru traucē motorzāģu rūkšana un bojā iet nozāģētajos kokos ierīkotās ligzdas.

LA
LA.LV
Ziņas
“Kompensācija nedrīkst atšķirties, bezdarbnieka pabalsts jāsaņem uzreiz,” advokāts par nevakcinēto darbinieku atlaišanu 43
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Nedēļas laikā Latvijā būtiski audzis Covid-19 gadījumu skaits. Kurā vecuma grupā pieaugusi saslimstība? 84
15 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Seniors piekārtoja ziedus un nogranda sprādziens! Vitālija mātes kapavietā paslēptais paštaisītais spridzeklis nogalina nevainīgu cilvēku
1 stunda
Lasīt citas ziņas

Tās ir sekas intensīvajai mežizstrādei, jo sen pagātnē palicis mūsu senču tikums – mežu cirst tikai ziemā, kad daba atpūšas. Par šīs situācijas risinājumu sabiedrībā runāts jau vairāk nekā desmit gadu.

 

Iniciatīva ar “bārdu”

Paraksti Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) iniciatīvai par mežizstrādes pārtraukšanu putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam vākti jau agrāk un starp atbalstītājiem bijuši daudzi sabiedrībā labi zināmi kultūras cilvēki – dzejniece Inese Zandere, mūziķis Kārlis Kazāks, komponists Zigmars Liepiņš, ārsts Pēteris Apinis, pavārs Ēriks Dreibants.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču kopš 2016. gada marta atbalstu varēja paust arī Latvijas pilsoņu līdzdalības platformā “Mana balss”. Lai šo iniciatīvu iesniegtu Saeimā, bija nepieciešami desmit tūkstoši balsu, kas tika savāktas četru gadu laikā līdz pagājušā gada jūnijam.

Ligzdojošos putnus aizsargā Eiropas Putnu direktīvas 5. pants un Latvijas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants, taču realitātē šie likumi tiek ignorēti un meža izstrāde neapstājas ne uz brīdi, jo tai pamatā ir ekonomiskais aprēķins – mežcirtēju dīkstāve radīs lielus materiālos zaudējumus. Tomēr ne visu var aprēķināt naudā.

 

No šā izcirtuma, kas atrodas netālu no ornitologa Viestura Ķerus mājām, pēc mežizstrādes pazuda vairākas īpaši aizsargājamo putnu sugas – mežirbe, melnā dzilna un mazais mušķērājs.
Foto: Karīna Miezāja

“Katru gadu valsts mežos mežizstrādes dēļ vien bojā iet vairāk nekā piecdesmit tūkstoši putnu lig­zdu. Mežizstrādes radītais traucējums ligzdošanas sezonas laikā apdraud arī tos putnus, kuru ligzdas fiziski netiek izpostītas. Piemēram, ļoti jūtīgs pret nedabisku troksni un cilvēku klātbūtni ligzdas apkaimē ir melnais stārķis, kuram tādēļ, visticamāk, neizdosies izperēt olas.

Sekas tam jau manāmas, melno stārķu populācijai Latvijā gadu no gada sarūkot. “Latvijas Faktu” aptaujas liecina, ka mežizstrādes pārtraukšanai putnu lig­zdošanas laikā piekrīt vairākums Latvijas iedzīvotāju (80%) un meža īpašnieku (77%), atbalstot šādu iniciatīvu,” atklāj LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Protams, ir putni, kas ligzdo gan pirms 1. aprīļa, gan pēc 30. jūnija, bet šie trīs mēneši ir putnu ligzdošanas maksimums, un, cērtot mežu agrāk vai vēlāk, izpostīto ligzdu skaits būs daudz mazāks.

LA.LV Aptauja

Vai jāpārtrauc mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā?

  • jā, iet bojā putnu ligzdas un tajās iedētās olas,
  • jā, jo zāģu troksnis un cilvēku klātbūtne traucē īpaši aizsargājamās
  • putnu sugas vairoties,
  • jā, jo tiek pārkāpti Latvijas un ES likumi,
  • nē, putni atradīs vietu, kur vīt ligzdu

“Tradicionāli meža ciršana Latvijā ir bijusi ziemas darbs, jo šajā laikā gan koksne ir kvalitatīvāka, gan mazāk tiek bojāta zemsedze un neizplatās sēņu sporas, kas veicina egļu sakņu trupes izplatību. Arī tie ir loģiski apsvērumi, lai pavasarī pārtrauktu izstrādāt mežu.

Ik pa laikam uzvirmo runas par ciršanas lieguma negatīvo ietekmi uz meža nozari valstī kopumā. Skaidrs, ka ietekme būs, taču tās pārstāvji, acīmredzot pienācīgi nenovērtējot mūsu priekšlikumu pavasarī mežizstrādi pārtraukt, nav šo ietekmi kārtīgi izanalizējuši, un mēs nevaram diskutēt par to, kā to mazināt. Tādēļ nav arī domāts, ko darīt, lai pakāpeniski pārietu uz lieguma režīma ievērošanu. Pieļauju, ka, stājoties spēkā aizliegumam pavasarī cirst mežu, ietekme uz meža nozari tomēr nebūtu dramatiska, atrodot tai ekonomisku pamatojumu.”

Igaunijā veiktais pētījums liecina, ka pavasarī veiktā mežizstrāde negatīvi ietekmē ne tikai putnus, bet arī augsni, sēnes un mežā palikušos augošos kokus. Turklāt mežizstrāde šajā laikā rada papildu izdevumus izdangāto ceļu sakārtošanai, un pavasarī iegūtā koksne ir zemākas kvalitātes.

Lai gan Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikts, ka putnu ligzdu postīšana ir aizliegta, MK apstiprinātie “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” pilnībā nenodrošina putnu aizsardzību, jo aizliedz mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā vien daļā Latvijas teritorijas – pilsētu mežos un jūras piekrastē –, un arī tajos būtu nepieciešami grozījumi.

Nosakot mežizstrādes miera periodu, tiktu īstenotas sabiedrības vairākuma vēlmes un stiprināta pārliecība, ka likumdevējs darbojas sabiedrības, nevis atsevišķu interešu grupu labā, ir pārliecināts Viesturs Ķerus. Tomēr Latvijas mežu nozares spiediens uz valsts politiku ir ļoti liels.

 

Meža īpašnieki: protam cirst saudzīgi

Pagājušā gadsimta 90. gadu vidū Viesturs Valdis Dreimanis apmežoja lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Nu viņa mežs paaudzies, un tur netrūkst paslēptuvju, kur putniem perēt.
Foto: Karīna Miezāja

Ar iniciatīvu pārtraukt mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā ir sacelta vētra ūdens glāzē, uzskata Kandavas novada meža īpašnieks Viesturs Valdis Dreimanis, kurš apsaimnieko aptuveni divus tūkstošus hektāru meža. “Putni visu laiku ir perējuši, arī mežs ir zāģēts, un manā rīcībā nav ziņu, ka putnu sugu skaits būtu jūtami samazinājies. Tiem cilvēkiem, kuri diendienā mežā strādā, ir jānopelna iztika savām ģimenēm.

Es viņus esmu apmācījis, kā strādāt mežā, ap trīsdesmit gadu laikā ieguldījis prāvus līdzekļus. Ja viņi trīs mēnešus paliks bez darba, iespējams, pa šo laiku jau būs atraduši citu darbu un pie sevis atpakaļ viņus vairs nedabūšu,” spriež īpašnieks. Viņš uzsver, ka, arī valstiski domājot, mežizstrādes pārtraukums ir ļoti neizdevīgs, jo valsts kasē neienāks nodokļi.

“Putni olas dēj un mazuļus izpērē pāris nedēļās. Ja arī ciršanas dēļ ligzda aizies bojā, viņi paspēs izveidot jaunu, bet, ja nepaspēs, nākamajā pavasarī atgriezīsies un būvēs no jauna citā vietā. Turklāt tie cilvēki, kuri ilgus gadus strādā mežā, ir zaļi domājoši. Pamanot koku ar dobumu, viņi to nezāģēs. Redzēdami no krūmāja izlidojam kādu putnu, ap šo vietu atstās pāris kvadrātmetru necirstas platības, lai mazuļus tomēr varētu izperēt,” piebilst Dreimanis.

SIA “Latmeži” pārstāvis Andis Dūniņš negribētu, lai sabiedrība domā, ka meža cirtēji ir ļaundari. “Esam modelējuši dažādus variantus, tomēr iznākums ir viens – nestrādāšana mežā cauru gadu ilgtemiņā smagi atspēlēsies.” Par to, kāpēc tik daudz aptaujāto meža īpašnieku tomēr atbalsta mežizstrādes pārtraukšanu, abi vīri ir vienisprātis – kārtīgs saimnieks var saplānot, kad un kuros nogabalos cirst, lai nodarītu vismazāko ļaunumu meža putniem. Šādi raugoties uz problēmu, varētu mēģināt rast kompromisu starp mežiniekiem un ornitologiem.

 

Liegumu pietiek – jaunus negribam

“Ikviens priekšlikums ir apspriežams un vērtējams atbilstoši tam, kādi būtu sabiedrības ieguvumi un zaudējumi, ja attiecīgā norma stātos spēkā. Putnu sargāšanu LOB pasniedz tik saasināti, ka šķiet, līdz ar pavasara iestāšanos visos Latvijā esošajos mežos izbrauc simtiem meža traktoru, kas zāģēs tā, lai nevienam putnam nebūtu kur ligzdot.

Patiesībā pavasarī mežizstrādes darbi notiek vien 0,7% no kopējās mežu platības – tātad 99,3% mežu teritorijās dzīvā daba netiek traucēta. Mežiz­strādē pieaugušie putni neiet bojā, un tieši tie nodrošina pēctecību, tajā pašā gadā un turpmāk ligzdojot atkal,” ornitologu bažas atspēko Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) izpilddirektore komunikācijas jautājumos Aiga Grasmane, pārstāvot arī vienu no lielākajiem īpašniekiem – “Latvijas valsts mežus”.

“Vērtējot mežizstrādes pārtraukšanu par labu putniem, otrā svaru kausā vajadzētu likt zaudējumus, kādus šāds lēmums radīs. Meža tehnika, kas strādā mežizstrādē – harvesteri un pievedējtraktori – parasti ir banku līzinga objekts, un to kopējā vērtība ir tuvu divsimt miljoniem eiro. Uzņēmēju sociālā atbildība kā darba devējiem, zaudētās darba vietas, uzņēmumu likvidēšana, darbaspēka emigrācija, sitiens tautsaimniecībai – vai dabas draugi ir sarēķinājuši, cik izmaksās neliela putnu skaita netraucēšana pavasarī?

Turklāt šo iniciatīvu varētu arī nosaukt par kārtējo neinteliģento LOB piegājienu dabas aizsardzībai, līdzīgi kā ar mikroliegumiem. Nevis runāt ar īpašniekiem un vienoties, kā saimniekot, lai visi būtu ieguvēji, bet ierosināt liegumus. Izstrādājot putnu aizsardzības plānus, top zināmas kartes ar dažādu aizsargājamo putnu sugu prioritārām dzīvesvietām.

Tādējādi ir iespējams uzrunāt attiecīgo teritoriju saimniekus, norādot, kas viņu mežā varētu dzīvot un kādas šo sugu putniem vajadzības. Mūsu likumdošanā jau tā ir daudz dabu saudzējošu ierobežojumu – jaunaudžu kopšanas aizliegums putnu ligzdošanas laikā, ekoloģisko koku atstāšana, lielo ligzdu aizsardzība. Aizsargājamajās dabas teritorijās, mikroliegumos un to buferzonās – visur ir aizliegta saimnieciskā darbība putnu ligzdošanas laikā,” pamato Grasmane.

Domāt par kompensācijām mežsaimniekiem gan nebūtu gudri, norāda Aiga Grasmane. Vajadzētu ņemt vērā citu valstu pieredzi, kur tiek ieviestas brīvprātīgas dabas aizsardzības shēmas, slēgti līgumi ar īpašniekiem par konkrētas dabas vērtības saglabāšanu, bet lielie īpašnieki un uzņēmumi izglītoti, lai viņi pareizi varētu saplānot savu darbību un iespējami maz traucētu to, kas tiešām sargājams.

 

Bumba Saeimas pusē

LOB iniciatīva pārtraukt mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā Saeimā tika iesniegta pērn 10. jūnijā un tikai 17. septembrī nonāca Tautsaimniecības komisijas rīcībā. Kā atzina tās priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (“KPV LV”), komisijā tā vēl nav izskatīta, taču viņš esot ar šo iniciatīvu iepazinies un ticies gan ar mežizstrādes nozares pārstāvjiem, gan dažiem putnu pazinējiem, lai šo jautājumu pārrunātu.

“Šajā gadījumā vide un ekonomiskās iespējas ir aspekti, kas būtu jāsalāgo. Šobrīd globāli atrodamies īpatnējā situācijā, kurā pandēmijas dēļ daudzi cilvēki ir zaudējuši darbu. Jāsaprot, ka šī iniciatīva ir ar lielu fiskālo ietekmi. Ja mežizstrāde uz kādu laiku būtu jāpārtrauc, ciestu gan darba ņēmēji, gan darba devēji un valsts budžets. Mums jādomā par likumiem, kas uzlabotu stāvokli, nevis to pasliktinātu.”

Nemiro ieskatā iniciatīva par mežizstrādes pārtraukšanu nebūtu atbalstāma, svaru kausus nosverot par labu ekonomiskajām interesēm, jo Latvijas kokrūpniecība pašlaik ir viena no eksportspējīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas būtiski papildina valsts kasi, un aprēķini liecinot, ka ieguvumi videi nebūtu samērojami ar zaudējumiem nozarei.

“Protams, Tautsaimniecības komisijā šo iniciatīvu skatīsim, un pieļauju, būs arī citi viedokļi. Izskatīšanu speciāli nevilcinām, bet mums darba kārtība ir ļoti saspringta, jo esam visnoslogotākā Saeimas komisija un līdz šim intensīvi strādājām pie Medību, Būvniecības un Aizsargjoslu likuma, lai tie nonāktu līdz apspriešanai parlamentā,” skaidro politiķis.

Pat ja iniciatīva par mežizstrādes pārtraukšanu putnu ligzdošanas laikā tiks atbalstīta, konkrēts regulējums sagaidāms ne agrāk kā nākamajā gadā. Turklāt pastāv divi attīstības scenāriji – vai nu komisija sagatavo likumprojektu, kas trīs lasījumos tiek apspriests Saeimā, uzklausot visus priekšlikumus, vai nodod šo iniciatīvu tālāk Zemkopības ministrijai ar uzdevumu nodrošināt attiecīgo normatīvo aktu regulējumu, kas ietver valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta lēmumu, kas vienalga atgriezīsies apstiprināšanai parlamentā. Tā kā 2022. ir priekšvēlēšanu gads, Nemiro pro­gnozē, ka diez vai šīs iniciatīvas liktenis tiks izlemts 13. Saeimas pilnvaru laikā.

 

Nekas tāpat vien nebeigsies

Bet, ja iniciatīva netiks atbalstīta, LOB vadītājs Viesturs Ķerus sola vērsties tiesībsargājošajās institūcijās. “Ornitologu izpratnē mežizstrāde pavasarī ir gan Latvijas, gan Eiropas likumu pārkāpums. Tādēļ, saņemot noraidošu Saeimas atbildi, mēs būsim spiesti rīkoties, lai likumi tiktu ievēroti.

Nupat martā Eiropas Savienības tiesa pasludināja spriedumu kādā lietā Zviedrijā, norādot, ka mežizstrādes liegums tiešām ir jāattiecina uz visām putnu sugām, ne tikai īpaši aizsargājamajām. Dažkārt tieši par to kokrūpnieki mums pārmet, ka nenodalām aizsargājamās sugas no parastajām. Viņi saka, mēs neejam mežā postīt ligzdas, cērtam tikai mežu. Taču zinot, ka mežā ir arī putnu ligzdas, un turpinot cirst, tas jau ir apzināts pārkāpums.”

Savulaik iniciatīvu par mežizstrādes pārtraukšanu putnu ligzdošanas laikā ir parakstījusi arī rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), kura, kļūdama par 13. Saeimas deputāti, nu Tautsaimniecības komisijā vada Vides un klimata apakškomisiju, kuras lēmums lielā mērā var ietekmēt šīs iniciatīvas turpmāko likteni. “Pati esmu meža īpašniece, taču pa šo laiku savas domas neesmu mainījusi.

Joprojām uzskatu, ka trīs mežizstrādes lieguma mēneši nav nekas dramatisks. Tā tiktu saudzētas daudzas putnu sugas, kurām šādi traucējumi draud ar populācijas samazināšanos. Šo viedokli aizstāvēšu arī apakškomisijā. Noteikti būs diskusijas, bet ļoti ceru, ka šī iniciatīva aizies tālāk, kaut pretestība no mežsaimniecības nozares ir liela.” Deputāte situ­āciju salīdzina ar ceļu būves nozari, kurai tukšais laiks ir ziema, taču pavasarī darbi atsākas ar jaunu sparu. Risinājumus ir iespējams atrast.

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Kompromiss jāatrod pie sarunu galda

Publicitātes foto

Viesturs Melecis, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors: “Cilvēku ekonomisko interešu un dabas aizsardzības sadursme ir mūžveca problēma. Daudzi piemirst, ka dabas aizsardzība būtībā ir paša cilvēka aizsardzība. Mežs ir ne vien koksnes resurss, bet arī ekosistēma ar noteiktām savas funkcionēšanas likumsakarībām. Aiz kokiem jāredz mežs – mežs kā ekosistēma, kas sniedz mums neskaitāmus pakalpojumus.

Apsaimniekojot meža ekosistēmu ar mērķi iegūt koksnes produkciju, jāņem vērā, kā uz to reaģēs pārējie sistēmas elementi. Meža putni ir ļoti svarīgs meža ekosistēmas elements, kas regulē kukaiņu, tajā skaitā kokiem kaitīgo sugu populācijas. Jo mazāk putnu, jo iespējama lielāka meža kaitēkļu savairošanās un koku bojāejas risks.

Būtībā mežsaimnieki ir objektīvi ieinteresēti putnu sugu daudzveidības un populāciju apjoma uzturēšanā. Intensīvi izstrādātā mežā nav dobumainu koku, pameža krūmāju, līdz ar to putniem nav vietu, kur iekārtot ligzdas. Agrāk, lai kompensētu šādu vietu trūkumu, mežā tika izlikti putnu būrīši, tagad tādus tikpat kā vairs nekur neredz.

Lai putnu populācijas saglabātu, veicot meža apsaimniekošanu, jāņem vērā putnu ligzdošanas sezonalitāte. Ja tas tiks darīts laikā, kad notiek intensīva ligzdošana, populācija samazināsies ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām.

Neviens neiebilst, ka pastāv ierobežojumi un liegumperiodi gan zvejniecībā, gan medniecībā, kas tiek stingri ievēroti. Tie ir radīti, lai zivju un medījumu pietiktu arī nākamajiem gadiem. Protams, vairums meža putnu nav tiešs cilvēka patēriņa vajadzību objekts, un, domājot tikai par koksnes ieguvi, daudzi par spārnotajiem meža iemītniekiem aizmirst. Taču tie arī ir vērā ņemams ekoloģiskais resurss.

Vai tiešām kāds vēlas piedzīvot kluso pavasari, kādu to vēl pagājušajā gadsimtā savā slavenajā grāmatā “Silent spring” (“Klusais pavasaris”) aprakstīja Reičela Kārsone. Cilvēces pastāvēšanas vēsturē ne vienu reizi vien ir radušās problēmas no kārdinājuma intensīvāk izmantot vides resursus, vairāk ietaupīt un nopelnīt uz ekosistēmas rēķina. Tas arvien ir beidzies bēdīgi pašiem cilvēkiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tādēļ nevajag lieku reizi uzkāpt uz grābekļa. Problēma šajā gadījumā acīmredzot ir nepieciešamībā inovatīvi mainīt meža izmantošanas tehnoloģijas, nevis izmantošanas laiku. Bet risinājumus mežinieki var atrast, tikai apsēžoties pie viena sarunu galda ar ornitoloģijas speciālistiem, nevis apsūdzot viņus mežsaimniecības un ekonomikas bremzēšanā.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Kompensācija nedrīkst atšķirties, bezdarbnieka pabalsts jāsaņem uzreiz,” advokāts par nevakcinēto darbinieku atlaišanu 43
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Nedēļas laikā Latvijā būtiski audzis Covid-19 gadījumu skaits. Kurā vecuma grupā pieaugusi saslimstība? 84
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 102
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Seniors piekārtoja ziedus un nogranda sprādziens! Vitālija mātes kapavietā paslēptais paštaisītais spridzeklis nogalina nevainīgu cilvēku
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Zane Daudziņa nekautrējas un atklāj, kāpēc viņas vīrs ir vislabākais vīrietis 19
19 stundas
Lasīt citas ziņas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Seniors piekārtoja ziedus un nogranda sprādziens! Vitālija mātes kapavietā paslēptais paštaisītais spridzeklis nogalina nevainīgu cilvēku
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā nauda ir izmantojama daudz lietderīgāk un mērķtiecīgāk.” Strauss par to, ka loterija nav veids, kā motivēt cilvēkus 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Gaisa temperatūra pakāpsies līdz +22 grādiem. Laika prognoze otrdienai
37 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Situācija ārpus kontroles: Cimanouskas vīrs steigšus pamet Baltkrieviju. Kas īsti notika leģendārajā vakarā olimpiskajās spēles? 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Vai 400 000 eiro mārketingam ir adekvāta summa?” JKP šaubās un apsver vakcinācijas loterijas likumprojekta izskatīšanas atlikšanu
07:56
LE
LETA
Ziņas
Lietuvas Iekšlietu ministrija: Nelegālajiem migrantiem tiks likts doties atpakaļ vai viņi tiks novirzīti uz robežas kontrolpunktiem 1
07:50
LE
LETA
Ziņas
Nedēļas pirmajā dienā Latvijā pret Covid-19 savakcinēts 3701 cilvēks
07:47
LE
LETA
Ziņas
Republikāņi negrib, lai Obama ar vērienu atzīmē 60 gadu jubileju 1
41 minūtes
AK
Aija Kaukule
Ziņas
Durvis ver Dailes teātris: ar ko jārēķinās skatītājiem un kādi ir sezonas būtiskākie jaunumi 6
2 stundas
Ieva Ēvalde
Ziņas
Tauvas josla – obligāta. Kā cīnīties ar īpašnieku pretlikumīgi uzceltiem žogiem pie ūdensmalām? 2
1 stunda
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
“Paldies” kovidpandēmijai! Slikts gaiss Latvijas skolās – sena problēma 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Pfizer” un “Moderna” paaugstinājušas ES cenas par savām Covid-19 vakcīnām 33
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lietuvas Iekšlietu ministrija: Nelegālajiem migrantiem tiks likts doties atpakaļ vai viņi tiks novirzīti uz robežas kontrolpunktiem 1
29 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Nedēļas laikā Latvijā būtiski audzis Covid-19 gadījumu skaits. Kurā vecuma grupā pieaugusi saslimstība? 84
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nosauc pilsētu un novadu, kur reģistrēti vairums vakar atklāto Covid-19 gadījumu 7
14 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Situācija ārpus kontroles: Cimanouskas vīrs steigšus pamet Baltkrieviju. Kas īsti notika leģendārajā vakarā olimpiskajās spēles? 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Kubietis Mihains Lopess kļūst par pirmo cīkstoni vīriešu sacensībās ar četrām olimpisko spēļu zelta medaļām 3
14 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Svarcēlājs Ritvars Suharevs olimpiskajā debijā izcīnīja sesto vietu svara kategorijā līdz 81 kg 2
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Krapāne: Valdības attieksme ir – liecieties mierā, beidziet uzdot stulbus jautājumus 115
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Beidzot sēņotāji var asināt nažus un meklēt grozus!” Bricis par laiku šonedēļ 15
22 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
Neparādītās pirmizrādes un ieeja tikai vakcinētiem skatītājiem. Ko jaunajā sezonā sola Nacionālais teātris? 23
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pie LTV skatītājiem varētu atgriezties Dombura raidījums “Kas notiek Latvijā?” 23
Intervija 17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šī gada jūlijā Latvijā atkārtots karstākā mēneša rekords. Cik bija vidējā gaisa temperatūra? 1
16 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Ja stārķi izmet kādu savējo no ligzdas, viņi zina, ko dara. Nekaitīga palīdzība dzīvniekiem 5
13 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Ir SARS-CoV-2 antivielas: vai pienākas Covid-19 sertifikāts? 39
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kompensācija nedrīkst atšķirties, bezdarbnieka pabalsts jāsaņem uzreiz,” advokāts par nevakcinēto darbinieku atlaišanu 43
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Šī sieviete vēl liks par sevi runāt daudz plašākos mērogos!”: eksperts pārliecināts, ka tiklīdz princis Harijs izdos savu grāmatu, Mārkla aktīvi iesaistīsies Amerikas politikā 16
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Zane Daudziņa nekautrējas un atklāj, kāpēc viņas vīrs ir vislabākais vīrietis 19
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Lūk, kā pašmāju mūziķi Liepājas pusē koncertēja uz milzīgas, peldošas skatuves 10
22 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Ideāls vasaras deserts – sorbets no pašu ogām 3
19 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 2. līdz 8.augustam: apstrādā zemi, apgriež skujeņus, atbrīvo ziedošās puķes no vecajiem ziediem 2
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātājas Laimas Vaikules ģimenē bēdīgs notikums 24
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 161
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 102
1 diena