Puse no 50% KLP finansējuma paredzēta dažādu veidu lauksaimniecības praksēm, kas mazinās klimata pārmaiņas: uzlabos ūdens, augsnes, gaisa kvalitāti, mazinās piesārņojumu, saglabās bioloģisko daudzveidību, praktizēs bioloģisko lauksaimniecību.
Puse no 50% KLP finansējuma paredzēta dažādu veidu lauksaimniecības praksēm, kas mazinās klimata pārmaiņas: uzlabos ūdens, augsnes, gaisa kvalitāti, mazinās piesārņojumu, saglabās bioloģisko daudzveidību, praktizēs bioloģisko lauksaimniecību.
Foto: Bruno Arnold/AFP/EK AV dienests

No 2023. gada Latvijas lauksaimniekiem lielāks atbalsts būs videi draudzīgākai saimniekošanai un mazajām saimniecībām 21

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Jaunajā plānā ir izstrādāti dažādi atbalsta instrumenti, lai aptvertu plašu pretendentu loku, kas jo īpaši būtiski vides un klimata mērķu sasniegšanai – to Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konferencē pauda Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna izstrādātāji.

RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 60
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 4
4 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 27
5 stundas
Lasīt citas ziņas

KLP atbalsts plānots, lai sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, uzņēmējus un nozares. ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa atzīmē, ka Lauku attīstībai finansējums diemžēl ir samazinājies par 12%. Atšķirībā no iepriekšējā perioda, kad Latvijas valsts līdzfinansējums bija 17%, jaunajā periodā būs tikai 7% no visa kopējā lauku finansējuma. Tādējādi kopējais atbalsta pieaugums laukiem būs 11%, ja vien turpmākajos gados valdība nelems citādi.

Līdz šim lauksaimnieki bija pieraduši izpildīt dažādas prasības. Jaunajā periodā, piesakoties atbal­stam, būs jādemonstrē savas darbības veikums, vēsta R. Krieviņa. Līdz šim lauku attīstībai un tiešmaksājumiem katram bija sava plānošana, turpretim jaunajā periodā visi atbalsta pasākumi tiek likti vienā stratēģiskā plānā un tiks veikta viena plānošana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas līmenī noteikti deviņi mērķi, bet Latvijai noteikti seši stratēģiskie mērķi, kas pielāgoti valsts vajadzībām. Lai arī tika definēts, ka katrai dalībval­stij būs lielāka izvēles brīvība, tomēr plāna izstrādē bija jāņem vērā daudz ES nosacījumu.

 

Videi un Zaļajam kursam

Kopumā nozīmīgākā finansējuma daļa tiks novirzīta vides un klimata mērķu īstenošanai, kam KLP Stratēģiskajā plānā tiks paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts – aptuveni 50% no kopējā finansējuma dažāda veida lauksaimniecības praksēm, kas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā un bioloģiskajai lauksaimniecībai. Piemēram, ekoshēmām, kas būs jaunums lauksaimnieku dzīvē, kopumā tiks paredzēts atbalsts 438 miljoni eiro, agrovides pasākumiem – 121 miljons eiro, bet bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam – 159 miljoni eiro ar plašām iespējām saņemt vēl citu papildu atbalstu. Jāatceras, ka pašlaik zaļināšanas prasības ir obligātas, bet ekoshēmas būs brīvprātīga izvēle. Tāpat būs jādomā par emisiju atsaisti no ražošanas.

Zaļais kurss ir jaunums visiem ES lauksaimniekiem. Tā galvenais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti. Zaļā kursa kopējais ES mērķis ir līdz 2030. gadam par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un to radīto apdraudējumu, par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu realizāciju.

Tāpat plānots 25% lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, bet 10% zemes padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi. Uz pusi plānots samazināt barības vielu zudumu, turklāt nodrošinot, ka nepasliktināsies augsnes auglība. Tādējādi līdz 2030. gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta vismaz par 20%.

ES Lauksaimniecības ministru padomē jūnijā gan panākta vienošanās, ka stratēģiskajiem plāniem jāveicina Zaļā kursa mērķu sasniegšana, bet tie dalībvalstīm juridiski nav saistoši. Tas nozīmē, ka plānā konkrēti procenti nav jāuzrāda. Tomēr, izskatot KLP Stratēģisko plānu, tiks vērtētas katras dalībvalsts ambīcijas Zaļā kursa mērķu izpildē.

 

Taisnīgāki ienākumi

Šobrīd pastāv būtiska ienākumu atšķirība starp dažāda lieluma, sektoru un reģionu lauku saimniecību ienākumiem, turklāt pat ar KLP atbalstu lauksaimnieciskie ienākumi uz vienu darbaspēka vienību vidēji sasniedz tikai 50% no Latvijas vidējās algas.

Līdzās taisnīgāku ienākumu un konkurētspējas palielināšanai viens no jaunumiem – lauksaimnieku varas līdzsvarošana pārtikas ķēdē, kam līdz šim netika pievērsta liela uzmanība. Te uzsvars būs uz kooperāciju, īpaši, piemēram, olu un gaļas jomā, kurā līdz šim kooperācija nav sekmējusies. Latvijā joprojām ir daudz mazo un vidējo saimniecību, kurām bez mērķtiecīga atbalsta strādāt ir ļoti grūti. Tāpat jādomā par konkurētspējas celšanu, lai varētu ražot eksportspējīgus produktus.

“Kamēr eksportējam izejvielu, līdz galam neesam izmantojuši to potenciālu, kas Latvijā pastāv,” skaidro ZM Lauku attīstības departamenta direktores vietniece Inese Pastare-Irbe. Uzsvars būs uz bioloģisko pārstrādi un nacionālo pārtikas shēmu darbību. Tāpat plānots sekmēt jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu un attīstību, sadarbojoties ražotājiem.

No 2023. gada vienotā platību maksājuma vietā lauksaimnieki saņems ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu (ISIP) 92 eiro/ha, kas 2027. gadā sasniegs 101 eiro/ha. Jaunums būs pārdalošais ienākumu papildatbalsts, ko maksās saimniecībām par pirmajiem trim līdz 100 hektāriem.

Paredzēts 500 eiro atbalsts mazajiem lauksaimniekiem. Īpaša ISIP piemaksa 10 eiro/ha būs novados, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir mazāks par 38 ballēm, un tas attieksies galvenokārt uz novadiem Austrumu pierobežā. Interesanti, ka saistītā ienākuma atbalsta saņemšanai tiks ieviesta jauna shēma – par populācijas šķirnes rudzu, tostarp par ‘Kaupo’, audzēšanu, ja ir sertificētas sēklas apliecinājums un noslēgts līgums ar maizes ražotāju.

 

Būs mērķēts atbalsts

Stratēģiskā plāna projekts paredz mērķētu atbalstu investīciju projektiem saimniecību konkurētspējas celšanai un tirgus orientācijai, atbalstot mazās un vidējās saimniecības, jaunos lauksaimniekus, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu. Iepriekš atbalstu varēja saņemt divas grupas, toties tagad izveidotas trīs.

Modernizācijas atbalsts plānots saimniecībām ar apgrozījumu no četriem līdz 70 tūkstošiem eiro, kur maksimālās attiecināmās izmaksas būs 250 tūkstoši eiro, otra grupa ar apgrozījumu no 70 līdz 350 tūkstošiem eiro ar maksimālo atbalstu 500 tūkstoši eiro un saimniecībām ar apgrozījumu virs 350 tūkstošiem eiro maksimālās attiecināmās izmaksas būs 700 tūkstoši eiro. Atsevišķs finansējums būs kooperatīvo sabiedrību attīstībai.

Liels izaicinājums būs zaļie mērķi, līdz ar to mazo saimniecību grupā 30% būs jāatvēl vides investīcijām, vidējo saimniecību grupā – 60%, bet lielo saimniecību grupā pēc 2023. gada būs atbalstāmas tikai 100% vides investīciju projekti. Prioritāte plānota zaļajiem ieguldījumiem un, ja iepriekš nav saņemts atbalsts, – būvniecībai, bioloģiskajām saimniecībām un papildu atbalsta intensitāte būs jaunajiem lauksaimniekiem. Finanses plānots piešķirt pēc dalījuma Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē.

Arī atbalstam pārstrādei būs svarīgs zaļo ieguldījumu mērķis, turklāt prioritāte būs projektiem, kas vērsti uz vietējo izejvielu izmantošanu, aprites ekonomiku un bioloģisko pārstrādi. Īpašs atbalsts plānots mazo saimniecību attīstībai, kur uz to varēs pieteikties arī tad, ja pretendenta apgrozījums bijis nulle. Šajā pasākumā varēs iegādāties lauksaimniecības dzīvniekus, lietotu vai jaunu tehniku un veikt citas aktivitātes. Priekšroka tiks dota tiem, kas darbosies kādā no kooperatīviem.

Jauns pasākums būs kombinētais finanšu instruments, kas ļaus palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem. Šis būs kā stimulējošs maksājums jaunajiem lauku uzņēmējiem, uzskata plāna izstrādātāji. KLP stratēģiskais plāns līdz novembra beigām nodots sabiedriskai apspriešanai, savukārt līdz 31. decembrim to plānots iesniegt izvērtēšanai Eiropas Komisijai.

Jāatgādina – pavisam 2021.–2027. gada periodā tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums būs 2,475 miljardi eiro. 2021. un 2022. gads noteikts kā pārejas periods, un tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2 miljoni eiro. Lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027. gadam finansējums būs 765,5 miljoni eiro.

 

Tiešo maksājumu sasniedzamie rādītāji

* 45 tūkstošiem lauksaimnieku tiks nodrošināts stabils pamatienākumu atbalsts, ienākumu līmeni tuvinot tautsaimniecības vidējam līmenim;

* 15 tūkstošiem mazo lauksaimnieku tiks nodrošināta vienkāršota atbalsta shēma;

* 88,81% no LIZ jeb 1,74 miljoni ha platībā tiks nodrošināts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis;

* Mazajiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības izmērs ir zem 30 ha, tiks nodrošināts par 4,3% augstāks maksājums par ha;

SAISTĪTIE RAKSTI

* 27,7 tūkstošiem saimniecību, kas atrodas apgabalos ar specifiskām vajadzībām, tiks nodrošināts par 4,3% augstāks maksājumu īpatsvars par ha;

* 22% no atbalsta pretendentiem jeb 15,4 tūkstošiem lauksaimnieku 14 dažādos lauksaimniecības sektoros ienākumi tiks tuvināti valsts vidējiem ienākumiem, īstenojot saistīto ienākumu atbalstu.

Avots: Zemkopības ministrija

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Amerikāņu kalniņi piena tirgū: piena iepirkuma cena kāpj, bet aug arī pašizmaksa un nenoteiktība 14
5 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Mēslojuma deficīts pavasarī var apgrūtināt darbu lauksaimniekiem un samazināt ražu 19
6 dienas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Ceļa balstīšana uz apaļkoku pāļiem! Latvieši sāk izmantot jaunu tehnoloģiju meža ceļu izbūvei 12
Nedēļa
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Turpinās cūkgaļas iepirkuma cenas kritums, bet veikalos gada laikā cenas mainījušās maz 8
Nedēļa
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 60
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 4
4 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 27
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Skatītājs jautā: kāpēc nav statistikas par nāves gadījumiem pēc vakcinācijas? 176
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Apstājies un padomā pirms pārkāpt kādu robežu! Horoskopi 8.decembrim
13 stundas
Lasīt citas ziņas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 56
27. novembris, 2021
LE
LETA
Laukos
Nespējot izpildīt likuma prasības, zemnieku saimniecībai, iespējams, nāksies likvidēt taurgovis 55
25. novembris, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Meklējiet vietējos! 9
25. novembris, 2021
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Jebkurš kubikmetrs, kas nāk no meža, saražo gan algas, gan nodokļus.” Saruna ar Arni Muižnieku 45
24. novembris, 2021
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tas ir noziegums, kas bargi jāsoda.” Aicina nesastrādāt cūcības mežā 5
23. novembris, 2021
LE
LETA
Laukos
Asociācija: Cūkkopības nozare joprojām strādā zem pašizmaksas 7
23. novembris, 2021
ML
Māra Libeka
Veselam
Latvija izceļas ar augstāko novēršamo mirstību. Kāpēc mūsu valstī ir tik augsti mirstības rādītāji? 58
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas ir izdarīts ar Rīgas ielām ir noziegums!”: kur braukt avārijas dienestiem un medicīniskajai palīdzībai? 15
1 stunda
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 27
5 stundas
LS
LSM.lv
Ziņas
“Veļu mazgājam naktī, pīķa stundā ejam pastaigāties,” Daudzbērnu ģimenes tētis par elektrības taupīšanu, kad tā dubultdārga 23
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 4
4 stundas
LA
LA
Ziņas
Jenzis: Ja mājās var pulcēties 10 pieaugušie, kāpēc tikpat nedrīkst sēdēt pie viena galdiņa kafejnīcā? 9
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Kur ir deficīts, tur cenas aug.” “Sadales tīkla” priekšsēdētājs atzīst, ka ar bažām skatās uz elektrības cenu kāpumu 51
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Atklājies, ka princis Harijs ar savu tēvu princi Čārlzu nav sarunājies jau mēnešiem ilgi 1
39 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Valdība nedaudz mīkstina Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus. Kas mainīsies? 41
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Skatītājs jautā: kāpēc nav statistikas par nāves gadījumiem pēc vakcinācijas? 176
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība apstiprina neapliekamā minimuma apmēra aprēķināšanas kārtību 31
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Reperis Ozols atceras – reiz kāda fane viņam nozagusi metāla zobus 3
1 diena
"V
"Mājas Viesis"
Stāsti
Iepazīstamies ar trīs jauktu tautību ģimenēm. Kā viņi jūtas Latvijā? 19
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Ja man kontos ir palikuši tikai 10 tūkstoši, man reāli sākas panika”: Kašers šogad zaudējis visus ietaupījumus 64
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Smags zaudējums: mūžībā devies vēl viens karalienes Elizabetes II tuvinieks 10
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Darba devēji saka: mēs neko tādu neesam piedāvājuši.” Dombrovskis izklāsta piemēru par valsts naudas izšķērdēšanu 21
20 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Veģetārais plovs ar burkāniem, ķirbīti un kariju 1
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Eirovīzijas” konkursa atlasei Latvijā pieteikts rekordliels skaits dziesmu
12:24
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju
12:13
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijas priekšrocība 5G jomā ir attīstītā infrastruktūra
12:09