Kaut lieli, bet gribas klēpī. “Ulubeles” suņupuikas gaida savu saimnieku 0
FREDIS
Fredis ir no tiem suņiem, kuru nopietnais īsta cīkstoņa izskats liek domāt par cīņām un uzvarām. Iespējams, savos apmēram 10 dzīves gados viņam kaut ko tādu nācies piedzīvot, jo Fredis ne acu galā necieš citus suņus. Vienpatis, kurš tomēr ļoti novērtē cilvēka sabiedrību. Labprāt mīl pastaigas un kompāniju, taču viņa uzticēšanās un draudzība ir jāiekaro. Pirmajā reizē viņš tikai vēros jūsu nodomus, bet, ja atgriezīsieties pie viņa – novērtēs! Fredim noteikti nepieciešama dzīve iekštelpās, jo gludspalvainais kažoks un vecuma locītavu problēmas liek rūpēties par siltu guļvietu un atbilstošām uztura piedevām.
BOCMANIS
Ulubelē Bocmanis nonāca tāpēc, ka saimnieks vecuma slimību dēļ devās uz pansionātu, bet mājdzīvniekus diemžēl turp līdzi ņemt nav ļauts. Un tā nu suņuks no sava saimnieka siltā mājokļa un gultiņas nonāca patversmes voljērā… Šobrīd viņš pats uzņēmies rūpes par divām suņu meitenēm, ar kurām dzīvo kopā – pateicoties Bocmanim, viņas mācās uzticēties cilvēkiem un doties kopīgās pastaigās. Taču Bocmanis, kurš ļoti pieradis pie mājas dzīves, patiesi ilgojas atkal tajā atgriezties. Būdams vidēja auguma un diezgan dūšīgas komplekcijas puika, viņš bieži vien aizmirstas un izturas kā mazmazītiņš klēpja suņuks, mēģinot ierausties klēpī, sabučot un samīļot no visas sirds. Un vienmēr tik ļoti priecīgs par kārumiņiem, ar kuriem saimnieks acīmredzot viņu bieži lutinājis. Kāpēc Bocmanis vēl joprojām patversmē? Tāpēc, ka nav gatavs doties līdzi cilvēkam jau pirmajā pastaigas reizē – pāris soļi, un viss. Bet cilvēkiem bieži nav laika un vēlēšanās braukt atkal un atkal, lai iedraudzētos, tāpēc Bocmaņa vietā viņiem līdzi aizbrauc kāds cits – drošāks. Bet Bocmanis paliek patversmē kopā ar savām divām suņu meitenēm…
