Muzeja direktore bijusi piemīlīga izskata sieviete, kura atļāvusi Vegereram nofotografēt diskus, bet par to izcelsmi vai nu neko nav zinājusi, vai vienkārši nav vēlējusies stāstīt. Viņa tikai pateikusi, ka tie esot no māla gatavoti kulta priekšmeti. Vegerers izlūdzies iespēju paturēt rokās šos diskus. Viņš apgalvoja, ka tie bijuši gana smagi, tāpēc nekādā gadījumā nevarēja būt izgatavoti no māla. Materiāls vairāk atgādinājis zaļpelēku marmoru. Tādā veidā, pateicoties inženierim Vegereram, parādījās vienīgās noslēpumaino akmens disku fotogrāfijas. 0
Inženiera stāstījums ārkārtīgi satrauca Krasu. Turklāt viņš klusībā jo sevišķi sūkstījās par to, ka savulaik arī bija apciemojis Siaņu, taču nebija apmeklējis attiecīgo muzeju, lai gan tāda doma esot bijusi. Un tikai 1994. gada martā viņam atkal radās izdevība ierasties Ķīnā. Šoreiz kopā ar viņu devās arī pētnieks Hartvigs Hausdorfs. Muzejā (Baņpo – tāds ir šīs iestādes oficiālais nosaukums) viņi, protams, vispirms meklēja vitrīnu ar noslēpumainajiem diskiem, kurus savulaik bija nofotografējis inženieris Vegerers, taču nekā tamlīdzīga tur neatrada.
Eiropiešus uzcītīgi pavadošais muzeja līdzstrādnieks, jautāts par šiem diskiem, nespēja neko paskaidrot. Uz lūgumu pasaukt muzeja direktori, ar kuru 70. gados bija sarunājies Vegerers, Krasam atbildēja, ka viņa muzejā nestrādājot jau kopš 70. gadu vidus, jo esot atlaista drīz pēc tam, kad muzeju bija apmeklējis Vegereru laulātais pāris. To, vai tā ir sakritība vai arī likumsakarība, var tikai minēt. Katrā ziņā viņas turpmākais liktenis nav zināms.
Krass un viņa pavadonis Hausdorfs ticēja, ka 1974. gadā diski patiešām ir bijuši muzeja ekspozīcijā, tāpēc turpināja meklējumus un aktīvi iztaujāja muzeja darbiniekus. Un viņu uzstājība zināmā mērā attaisnojās: muzeja dienesta telpās viņiem parādīja kādu ķīniešu arheoloģijas grāmatu, kurā bija ievietots diska, kuram vidū ir atvere, no kuras līdz malai aizvijas spirālveida rievas, zīmējums. Tas nozīmēja, ka šādi diski patiešām reāli pastāv un ķīniešu arheologiem tie nav sveši. Tikai šā fakta konstatēšanai vien bija vērts mērot šo tālo ceļu no Eiropas uz Ķīnu!
