Ķīnas vēstnieks Latvijā Tang Songgen: 50 gadu Ķīnas–ES attiecībām – kopā spēcīgāki un lietderīgi pasaulei 2
Šogad svinam 50 gadu jubileju kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Ķīnu un Eiropas Savienību. Pusgadsimtu atpakaļ, kad pasauli joprojām pārvaldīja Aukstais karš, vecākā Ķīnas un Eiropas līderu paaudze ar lielu politisko drosmi un tālredzību pārvarēja bloku dalījumu un pieņēma vēsturisku lēmumu izveidot diplomātiskās attiecības, kas būtiski ietekmēja starptautisko ainavu.
Kopš tā laika Ķīnas–ES attiecības ir stabili attīstījušās. 2001. gadā abas puses paziņoja par vispusīgās partnerattiecību izveidi, 2003. gadā — par visaptverošo stratēģisko partnerību, bet 2014. gadā, kad prezidents Sji Dzjiņpins veica vēsturisku vizīti ES galvenajā mītnē, attiecības sasniedza jaunu līmeni.
Pēdējo 50 gadu laikā praktiskā sadarbība Ķīnas un ES starpā sniegusi ievērojamus rezultātus. Tā, piemēram, dzelzceļa ekspresis Ķīna—Eiropa veicis vairāk nekā 110 000 kravas reisu, piegādājot preces aptuveni 450 mld USD vērtībā uz 229 pilsētām 26 Eiropas valstīs.
Ķīnas uzņēmumi pēc ES standartiem un ar ES finansējumu Horvātijas Pelješac tiltu (2 440 m garu) uzbūvēja augstā kvalitātē. Grieķijas Pirejas osta, ko attīstījuši Ķīnas uzņēmumi, radījusi 4 300 darbavietas un radījusi 1,4 mld € ekonomisko ietekmi, kļūstot par ceturto lielāko ostu Eiropā, aiz Roterdamas, Antverpenes un Hamburgas.
Ķīna un ES atrodas pretējos Eiurasijas kontinentā, taču to pamatinteresēs nav konfliktu. Mūsu kopīgā vienprātība un sadarbība ir daudz spēcīgāka par atšķirībām un konkurenci. Mēs esam sabiedrotie, nevis pretinieki. Ķīna saglabā politikas stabilitāti pret Eiropu un vienmēr atbalstījusi Eiropas integrāciju — laipni gaidot stipru, turīgu un stabilu Eiropu.
Attiecībās pastāv lielas iespējas, taču ir arī pārpratumi. Ķīna nav izprovocējusi Ukrainas krīzi, nav tās dalībvalsts ne puses. Kopš krīzes sākuma Ķīna aicina politikai risinājumam dialoga un sarunu ceļā. Prezidenta Sji četru ieteikumu (“četros jābūt”) pirmais nosaka visu valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošanu. Ķīna saglabā sakarus ar Ukrainu kā lielākais tās tirdzniecības partneris un atbalsta Ukrainas graudu eksportu uz Ķīnu. Šī gada martā tika parakstīti divi protokoli par Ukrainas produkcijas eksportu uz Ķīnu.
Ķīna kategoriski nostājas pret kodolieroču lietošanu un uzbrukumiem civilo kodolobjektu virzienā, aicina novērst karadarbības izplatīšanos un eskalāciju, lai nepieļautu kara turpmāku izplatīšanos Eiropā. Ķīna neapgādā nevienu karojošo pusi ar nāvējošiem ieročiem un kopš pagājušā gada beigām īsteno to divvirzienu tehnoloģiju eksportkontroles noteikumus, lai nodrošinātu starptautisko mieru. Ķīnas nostāja vienmēr ir bijusi konsekventa un skaidra — veicināt sarunas mieram. Ķīnas pūles un ieguldījums politiskā risinājuma panākšanā ir cienīgs objektīvas atzinības un godīgas novērtēšanas.
Prezidents Sji norādījis, ka sarežģītām lietām nav vienkārša risinājuma — viena vai divas sarunas neko neatrisinās, bet runāt vienmēr ir labāk nekā kari. Ķīna uzskata, ka Eiropa ir būtiska puse risinājumā un tai jārīkojas, lai panāktu visaptverošu, taisnīgu, ilgtspējīgu un saistošu miera vienošanos visas puses pieņemamam formātā.
Savienoto Nāciju Ģenerālās asamblejas sesijā šī gada februārī Ķīna stingri atbalstīja ES valstu iesniegto dokumenta grozījumu Ukrainas jautājumā, kas iekļāva principu formulu — ANO Statūtu ievērošanu, visu valstu suverēno vienlīdzību un teritoriālo integritāti. Ķīna un Eiropa kopumā vienojas par mērķi — nodrošināt drīzu pamieru un ilgstošu mieru.
Uzskatu par nepieciešamu uzsvērt — Taivānas problēma un Ukrainas jautājums ir būtiski atšķirīgi un ne salīdzināmi. Ukrainā — suverēna valsts; Taivāna — neatņemama Ķīnas daļa kopš senatnes. Pašnoteikšanās spēki Taivānā, atbalstīti no ārvalstu pretējām pusēm, veicina spriedzi. Nosodīt “krīzes suverenitātes pārkāpumus Ukrainā”, bet tajā pašā laikā neievērot Ķīnas suverenitāti Taivānas lietā — tas ir klajas dubultstandarti.
Cieņa pret katras puses kodolinteresēm un galvenajām bažām ir vērtība 50 gadu Ķīnas–ES attiecībās. No visām lielvalstīm Ķīna ir vienīgā, kurai vēl nav pilnīgas savienošanās — Taivānas jautājums skar Ķīnas kodolinteresēs. Mēs nepieļausim, ka Taivāna atdalās no Ķīnas. Ja ES patiesi vēlas stabilitāti pāri Taivānas šaurumam, vienīgais ceļš ir pilnīga “vienas Ķīnas” principa ievērošana, neatkarīgi iebilst pret “Taivānas neatkarību” un atbalstīt Ķīnas miermīlīgo savienošanos. Jebkāds signāls, kas var tikt saņemts kā atbalsts “Taivānas neatkarības” spēkiem, ir nevēlams.
Atšķirības starp Ķīnu un Eiropu — austrumu un rietumu lielajām civilizācijām — ir likumsakarīgas. Domubiedru pieeja stiprina partnerību, taču svarīgi ir arī atzīt atšķirības, un tas veido patiesu sadarbību — to apliecina savstarpēji izdevīgā un papildinošā Ķīnas–ES ekonomiskā sadarbība.
Kad 1975. gada gadu sākumā tika dibinātas diplomātiskās attiecības, apgrozījums bija vien 2,4 mld USD un investīcijas gandrīz nulles. Līdz 2024. gadam (pēc Ķīnas statistikas) apgrozījums pieaudzis līdz 785,8 mld USD, savukārt ieguldījumi abpusējos krājumos sasnieguši 260 mld USD. Ķīnas tiešās investīcijas Eiropā pārsniegušas 120 mld USD — vairāk nekā trešo daļu no tās ieguldījumiem attīstīto valstu tirgos. Ar tiešām investīcijām Eiropā darbojas vairāk nekā 2 800 Ķīnas uzņēmumu, nodarbinot vairāk nekā 270 000 vietējo darbinieku.
Kā pasaules otrā un trešā lielākā ekonomika, Ķīna un ES kopā veido vairāk nekā trešdaļu globālās ekonomikas un vairāk nekā ceturtdaļu pasaules tirdzniecības. Stiprināt Ķīnas un Eiropas savstarpēji izdevīgo sadarbību ir nepieciešamība, nevis izvēle. ES tirdzniecības ministru tikšanās laikā pagājušajā nedēļā Latvijas pārstāvis uzsvēra vēlmi uzturēt pragmatiskas attiecības ar Ķīnu. Šobrīd Ķīna veicina kvalitatīvu attīstību un modernizāciju, kamēr ES strādā, lai palielinātu konkurētspēju — tas atver jaunas sadarbības iespējas.
Kā saka sena ķīniešu patiesības, “piecdesmit gados jāsaprot debesu mandāts” (五十知天命) — tas nozīmē, ka piecdesmit gadu vecumā cilvēks ir sasniedzis nobriedumu un dziļāku pasaules izpratni. Pārdzīvojot dažādus vēsturiski grūtus laikus pēdējā pusgadsimta, Ķīnas–ES attiecības ir kļuvušas nobriedušākas un stabilākas.
Ķīna un ES ir divas nozīmīgas spēku centri daudzpolāra pasaules veidošanā, divi lieli tirgi, kas atbalsta globalizāciju, un divas lielas civilizācijas, kas iestājas par dažādību. Kamēr abas puses izvēlas dialogu un sadarbību, nebūs vietas bloku konfrontācijai; kamēr izvēlas atvērtību un abpusēju izdevīgumu, globālās ekonomikas virziens saglabāsies.
Gan Ķīna, gan ES stingri atbalsta multilateralismu un ANO galveno lomu. Ņemot vērā unikāli nesalikto starpkaru laiku un globālās nenoteiktības pieaugumu, Ķīna un ES turpinās balstīt attiecības visprecīzākajā — visaptverošajā stratēģiskajā — partnerībā, kopīgi sargājot pasaules mieru, attīstību, pēckara starptautisko kārtību un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kā arī kopīgi reaģējot uz klimata pārmaiņām un citiem globāliem izaicinājumiem. Darbība kopā sniedz pasauli nepieciešamo stabilitāti un skaidrību. Aicinām apvienot spēkus, lai kopīgi sargātu un veidotu cilvēcei kopīgas nākotnes pasauli!
