9,5 miljonus vienādās daļās nedalīs 4
Kā valsts pasūtījumiem atvēlēto naudu plānots dalīt šajā reizē? A. Kiopa uzsver, ka iesniegtie pētniecības projekti tiks sadalīti sešās zinātnes nozaru grupās – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopības zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Katrā no šīm grupām būs atsevišķs projektu konkurss, taču noteikumi visos konkursos būšot līdzvērtīgi. Priekšroka konkursos tiks dota iecerēm, kas saskan ar akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.
Taču, cik naudas katrai nozarei būs, vēl nav skaidrs. Kā izvērtēs projektus pirms naudas piešķiršanas, lems nevis IZM vai valdība, bet gan LZP. Tajā ir gan zinātnieku, gan arī ministriju pārstāvji. Padomes priekšsēdētājs J. Kloviņš stāsta, ka pagaidām lēmums par naudas sadali nav pieņemts, apspriesti tikai principi. Pirmkārt, tikšot ņemts vērā tas, cik daudz naudas jau iepriekš “apguvusi” katra zinātņu nozare. Jo tas liecina gan par nozares kapacitāti, gan arī par to, cik dārgi ir nozares pētījumi. “Esmu dzirdējis idejas, ka vajadzētu sadalīt šos 9,5 miljonus eiro sešās vienādās daļās, lai katrai zinātņu nozarei tiek vienāda summa,” teic J. Kloviņš. “Tas nebūtu pareizi, jo nozares ir atšķirīgas. Piemēram, dabaszinātne ir daudz plašāka zinātņu nozare par citām.” Kaut arī dabaszinātnēm ierasts piešķirt vairāk naudas nekā citām – iepriekšējā periodā tā saņēmusi 44 procentus no pētījumiem paredzētās naudas, iekšējais konkurss uz atbalstu bijis daudz mazāks nekā citās nozarēs. “Tā sauktais veiksmes procents bija tikai 14 procenti, kamēr lauksaimniecībā – 30 procenti,” stāsta J. Kloviņš. Kaut gan ierasts par apdalītākām uzskatīt sociālās un humanitārās zinātnes, tajās atbalstīto projektu bijis vairāk nekā dabaszinātnēs.
Otrkārt, tikšot ņemta vērā iesniegto projektu kvalitāte. Treškārt, daļa naudas varētu tikt novirzīta projektiem, par kuriem padome secinās, ka attiecīgo zinātņu jomu derētu attīstīt.
Turpmāk viss pieejamais finansējums netiks sadalīts uzreiz, bet gan vairākos posmos. Līdz ar to projektu konkursi būs katru gadu.
Viedoklis
Zinātnieks: “par projektiem jākonkurē”
Andris Ambainis, Latvijas Universitātes profesors, veic Eiropas Savienības finansētus pētījumus kvantu fizikas jomā:
“Pārskatot iecerētās prioritātes, izskatās, ka šoreiz pabērna lomā atstātas dabaszinātnes. Taču vai tā tiešām būs, to parādīs reālais naudas sadalījums. Atbalstu nodomu turpmāk par daļu naudas ļaut zinātniekiem sacensties projektu konkursā katru gadu. Citādi ir tā: ja šoreiz atbalstu neguvi, tev nav ko darīt četrus gadus.
Kā mainīsies prioritārie fundamentālo pētījumu virzieni
Prioritārie virzieni 2014. – 2017.
Vide, klimats un enerģija
Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas
Sabiedrības veselība
Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana
Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība
Letonika
Prioritārie virzieni 2018. – 2021.
Dabaszinātnes, lietišķā matemātika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas zināšanu ekonomikas attīstībai
Energoneatkarība, energoefektivitāte un klimata pārmaiņas
Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana
Sabiedrības veselība, sports, labklājība un demogrāfija
Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai
Atvērta, iekļaujoša sabiedrība un sociālā drošumspēja
Sabiedrības drošības un aizsardzības izaicinājumi
Latvijas valstiskums, valoda un vērtības (Letonika)
