“Komandieri savus karavīrus atstāj sapūt laukos!” Bijušais “Vagner” karavīrs atklāj drausmīgas lietas par kara aizkulisēm 3
17. jūnijā Somijas varasiestādes aizturēja kādu vīrieti, kurš nelikumīgi šķērsoja Krievijas – Somijas robežu, iekļūstot Somijā.
Vīrietis, kurš pazīstams pēc vārda Jevgeņijs ir Krievijas pilsonis, kurš Somijā pieprasīja patvērumu.
Saskaņā ar medija “Yle” datiem, Jevgeņijs sociālajos tīklos publiski identificējis sevi kā “Vagner” kaujinieku un nesen publicējis video, kur asi kritizējis Krievijas militāro vadību par karavīru pamešanu un ģimeņu maldināšanu.
Viņš apsūdzēja Krievijas komandierus par savu karavīru atstāšanu “sapūt laukos” un aprakstīja brutālu attieksmi armijas rindās.
Militārā pieredze un aktivitātes kaujas laukā
Tiek ziņots, ka Jevgeņijs dienējis kā rotas komandieris Krievijas 433. motorizēto strēlnieku pulkā — vienībā, kas iesaistīta ātrās un agresīvās triecienoperācijās. Militārais eksperts majors Marko Eklunds norādīja, ka šādām vienībām ir īpaši augsti zaudējumi.
“Pulks ir paredzēts ātriem triecieniem ar vieglāku bruņojumu. Šāda veida spēki parasti cieš smagus zaudējumus,” sacīja Eklunds.
Viņš atzina, ka Jevgeņija apgalvojumi par Krievijas armijas attieksmi pret karavīriem saskan ar zināmiem paraugiem.
“Krievijas armija nekad nav bijusi pazīstama kā humāna militāra organizācija. Tā vienmēr ir pieļāvusi šausminošus zaudējumus un bez nožēlas upurējusi savus karavīrus,” viņš teica.
Jevgeņijs sacīja, ka brīvprātīgi pievienojies Krievijas spēkiem 2022. gadā un saņēmis apmācību no “Vagner”. Viņš apgalvo, ka cīnījies Bahmutā, kur “Vagner” spēlēja galveno lomu un tika saistīts ar kara noziegumiem, tostarp gūstekņu nošaušanu.
“”Vagner” kaujiniekus motivēja nauda. Daudzi bija bijušie ieslodzītie bez spēcīgas ideoloģiskas pārliecības,” sacīja Eklunds. “Vardarbība, tostarp gūstekņu nogalināšana un savu karavīru sodīšana par dezertēšanu vai nepaklausību, bija tipiska.”
Aktivitātes sociālajos medijos un apsūdzības par vardarbību
Neskatoties uz publisku kritiku Krievijas militārajai vadībai, Jevgeņijs joprojām ir aktīvs sociālajos tīklos. Viņš publicējis video, kuros apsūdz Krievijas komandierus melošanā karavīru ģimenēm, lai izvairītos no nāves pabalstu izmaksas.
“Ja armija mirušos pasludina par dezertieriem, nav jāmaksā kompensācijas viņu tuviniekiem,” skaidroja Eklunds.
2025. gada februārī Jevgeņijs publicēja video, kurā kritizēja Krievijas vadību, neilgi pēc tam, kad, kā ziņots, pazuda no frontes pēc kaujām pie Seliģovas Austrumukrainā.
Lai gan Jevgeņijs ir atteicis somu medija intervijas pieprasījumus, medijs ir pārbaudījusi fotogrāfijas un video, kas viņu fiksē kaujas zonās Austrumukrainā. Somijā Jevgeņijs netiek turēts aizdomās par šādiem noziegumiem.
Ukrainas varasiestādes pārskata pierādījumus
Ukrainas vēstniecība Somijā apstiprināja, ka ir informēta par bijušā “Vagner” kaujinieka aizturēšanu. Vēstnieks Mihailo Vidoņiks “Yle” sacīja, ka Ukrainas iestādes pārskata video materiālus, lai izvērtētu Jevgeņija iespējamo iesaisti kara noziegumos.
“Par iespējamu izdošanu ir pāragri runāt,” teica Vidoņiks. “Šie jautājumi tiek skatīti tikai pēc tiesas procesa sākuma. Ja viņa dalība kara noziegumos tiks apstiprināta, nesodāmības nebūs.”
Viņš piebilda, ka Ukraina turpina cieši sadarboties ar Eiropas partneriem Krievijas kaujinieku izsekošanā un saukšanā pie atbildības. Vidoņiks atzīmēja, ka nesen Moldovā aizturēti septiņi “Vagner” kaujinieki. “Krievija tiks saukta pie atbildības par saviem noziegumiem,” sacīja Vidoņiks.
Joprojām pastāv tiesisks ceļš
Krimināltiesību un procesuālo tiesību profesors Dans Heleniuss sacīja, ka Somija varētu veikt kriminālvajāšanu pat tad, ja noziegumi izdarīti ārvalstīs.
“Kara noziegumu gadījumos komandieris var tikt saukts pie atbildības ne tikai par savām darbībām, bet arī par padoto izdarītajiem noziegumiem,”
atzīmēja Heleniuss.
Viņš salīdzināja šo lietu ar Voislava Tordena gadījumu, kurš šā gada martā tika notiesāts uz mūžu par kara noziegumiem, kas izdarīti 2014. gadā Austrumukrainā.
Jaunākā informācija liecina, ka bijušais “Vagner” grupējuma kaujinieks netiks saukts pie atbildības par nelikumīgu ieceļošanu Somijā.
“Es vienkārši atnācu meklēt palīdzību tur, kur varu saņemt patvērumu. Es vienkārši gribu dzīvot un nevēlos karu,” sacīja Jevgeņijs.
Lai nokļūtu Somijā, Jevgeņijs ar kājām mērojis 12 – 13 kilometrus. Viņš teica, ka kopumā pārgājiens ilga apmēram 24 stundas, tostarp četras stundas bija atvēlētas miegam. Maršrutu viņš raksturoja kā “briesmīgu – tur bija lāči un grūts reljefs”.
Devās uz Parīzi
Tomēr Somija nebija viņa sākotnējais galamērķis, jo viņš bija plānojis turpināt ceļu, lai satiktu draugu Parīzē.
“Sākotnēji negribēju palikt Somijā, gribēju doties uz Franciju pie drauga, kurš arī bija aizbēdzis no kara. Es neplānoju palikt Somijā, jo šeit nevienu nepazīstu. Tomēr tagad plānoju pieteikties patvērumam Somijā un šeit palikt,” viņš sacīja.
Izmeklētāji, pārbaudot viņa viedtālruni, varēja apstiprināt maršrutu no Krievijas uz Somiju. Tāpat tika apstiprināta viņa identitāte un atrasti pierādījumi par pseidonīmu, ko viņš bija izmantojis.
Pratināšanas laikā Jevgeņijs sacīja, ka viņam izdevies šķērsot robežas žogu, zem tā palienot, taču kartē parādīt konkrēto vietu viņš nevarēja.
Viņš norādīja, ka šķērsojums iepriekš nebija labi izplānots.“Es vienkārši devos ceļā,” viņš sacīja izmeklētājiem.
Pēc viņa teiktā, kā karavīram Krievija viņam nebūtu izsniegusi pasi, lai viņš varētu ceļot uz ārzemēm.
“Ja mani būtu sagūstījuši Krievijā, es būtu nonācis cietumā un aizvests uz fronti,” viņš piebilda, paskaidrojot, kāpēc bēga. “Es vienkārši atnācu meklēt palīdzību tur, kur varu saņemt patvērumu. Es vienkārši gribu dzīvot un nevēlos karu,” viņš teica.
Jevgeņijs joprojām tiek turēts apcietinājumā Somijā, kamēr iestādes izvērtē viņa patvēruma pieteikuma pamatojumu.
Par šo notikumu ziņo somu medijs.
