Latvijā
Politika

“KPV LV” sanāks uz frakcijas nākotnei izšķirīgu sēdi1


Saeimas deputāts Aldis Blumbergs (no kreisās) uzskata, ka deputātiem, kuri neatbalstīja valdību, ir jādod iespēja pašiem izvēlēties, vai viņi vēlas palikt frakcijā. Aldis Gobzems no tās neplāno izstāties, bet, ja viņu izslēgšot, tad veidošot jaunu partiju, jo vēlas palikt politikā vēl vismaz desmit gadus.
Saeimas deputāts Aldis Blumbergs (no kreisās) uzskata, ka deputātiem, kuri neatbalstīja valdību, ir jādod iespēja pašiem izvēlēties, vai viņi vēlas palikt frakcijā. Aldis Gobzems no tās neplāno izstāties, bet, ja viņu izslēgšot, tad veidošot jaunu partiju, jo vēlas palikt politikā vēl vismaz desmit gadus.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Pirms “KPV LV” frakcijas nākotnei izšķirīgās šodien paredzētās sēdes viens no partijas līdera Artusa Kaimiņa domubiedriem Aldis Blumbergs uzskata, ka tiem deputātiem, kuri neatbalstīja valdību un arī turpmāk gribēs balsot pēc sirdsapziņas pretēji frakcijas vairākuma lemtajam, ir jāļauj aiziet no frakcijas pašiem.

A. Blumbergs domā, ka vajadzētu izvairīties no balsojuma par kāda kolēģa izslēgšanu, “jo tā būtu tieša konfrontācija”.

A. Kaimiņš pagājušajā nedēļā pieļāva, ka varētu rosināt Alda Gobzema un vēl četru deputātu izslēgšanu pēc viņu balsojuma pret Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdību. Atsaucoties uz saviem novērojumiem, A. Blumbergs “Latvijas Avīzei” pieļāva: “Man ir pamats domāt, ka tie pieci deputāti vairāk ir vērsti uz sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un “Saskaņu” un grib valdību ar šīm partijām. Viņiem ir tādas tiesības, bet es esmu par sadarbību ar Jauno konservatīvo partiju.”

Ar A. Kaimiņu “LA” šonedēļ sazināties neizdevās. A. Blumbergs, tāpat kā A. Kaimiņš un arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, partijā ir kopš tās dibināšanas 2016. gada maijā. Savukārt A. Gobzems tai pievienojās tikai pērn pavasarī un kļuva arī par premjera kandidātu. Didzis Šmits iesaistījās “KPV LV” jūlija beigās, kad jau bija sākusies kandidātu sarakstu iesniegšana. Valdību vēl neatbalstīja Karina Sprūde, kura iepriekš ir bijusi “Saskaņā”, Iveta Benhena-Bēkena, kā arī “KPV LV” līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa. Ir neoficiāla informācija, ka kāds no šā “piecnieka” tomēr varētu pievienoties valdības piekritējiem.

 

Gatavojas kopsapulcei

“KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs “LA” atturējās atklāt, kāds varētu būt viņa piedāvājums frakcijas iziešanai no grūtās situācijas, jo bez A. Blumberga piedāvājuma esot arī citi redzējumi, kas tikšot vērtēti. Viņš apstiprināja, ka starp A. Kaimiņu un A. Gobzemu ir konflikts, “kurš nav nācis partijai par labu”. Valde ir lēmusi 16. februārī sasaukt “KPV LV” kopsapulci, kurā vērtēs situāciju partijā un tās tālāko darbību. A. Zakatistovs atgādināja, ka tieši A. Kaimiņš pērn ir bijis kvēlākais A. Gobzema atbalstītājs un centies pārliecināt par viņa iesaistīšanu partijā.

“KPV LV” sēdē A. Gob­zems neplānojot paziņot par izstāšanos no frakcijas, bet, ja vairākums nobalsošot par viņa un vēl vairāku “vadošo politiķu un domas veidotāju izslēgšanu”, tad “KPV LV” jau otro reizi būšot zaudētāja. Ar pirmo reizi viņš domā iesaistīšanos K. Kariņa valdībā.

Ja A. Gobzemu izslēgšot, viņš dibināšot jaunu partiju.

Politiķis atgādināja, ka “piecniekā” ir arī līdzpriekšsēdētāja L. Liepiņa un tas varētu negatīvi atsaukties uz “KPV LV” reitingu. “No situācijas, kad mums bija zelta balss, kļuvām par trešā plāna spēlētājiem. Ja frakcija nepiekristu iet valdībā, tad Kariņš nebūtu premjers,” pabeidza A. Gobzems. Ar teikto netieši apstiprinot, ka viņam pieņemamāka būtu valdība ar ZZS un “Saskaņu” vai ārkārtas vēlēšanas.

 

Režisors sāka runāt pats

A. Kaimiņa un A. Gobzema pretrunas atklājās laikā, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uzticēja “KPV LV” kandidātam A. Gobzemam, kurš sarunās iesaistīja ZZS, pret ko iebilda A. Kaimiņš. Viņam nebija pieņemama arī A. Gobzema ideja veidot profesionāļu valdību. Abu “KPV LV” līderu attiecības kulmināciju sasniedza 23. janvārī Saeimas ārkārtas sēdes debatēs ar A. Kaimiņa un A. Gobzema runām, kurās viens par otru viņi atklāja arī jaunas lietas. A. Kaimiņš pastāstīja, ka A. Gobzems ir zvanījis “Attīstībai/Par!” un ieteicis premjera amatam nominēt Mārtiņu Bondaru. Pamatojot atbalstu valdībai, viņš norādīja uz iespējamo alternatīvu – ārkārtas vēlēšanām, kurās “Saskaņa” un ZZS varētu gūt lielāku atbalstu.

Savukārt A. Gobzems sēdē paziņoja, ka vasarā notikusi kāda saruna, kurā A. Kaimiņš ir teicis, “ka “Rūdolfs ir gatavs dot 100 ­000 eiro, bet mēs visi pateicām “nē””. Ar teikto domāts Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. A. Gobzems uzskata, ka tajā brīdī ir sācies abu konflikts. Taču tikai tagad viņš nācis klajā ar šo informāciju, jo A. Kaimiņa atbalstu valdībai uztvēris kā apstiprinājumu tam, ka tā varētu būt patiesība. Jāatgādina, ka vēl pērnvasar A. Gobzems aizstāvēja A. Kaimiņu pēc aizturēšanas kriminālprocesā, kurā par nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu aizdomās tiek turēts A. Kaimiņš un A. Zakatistovs.

Reakcija sociālajos tīklos pēc abu runām bija labvēlīgāka A. Kaimiņam, kuru daudzi slavēja, saskatot viņā nobriedušu politiķi.
Saistītie raksti

Turpat citi norādīja, ka A. Gobzems A. Kaimiņu ir izveidojis par politiķi, “bet tad režisors Gobzems iznāca no aizkulisēm un sāka runāt pats”. Tagad par A. Kaimiņa domubiedri tiek uzskatīta arī JKP frakcijas vadītāja Juta Strīķe. Tāds iespaids bija arī A. Gobzemam, kurš “LA” sacīja: “Režisors ir mainījies, bet šis režisors darbojas nevis Artusa, bet savas partijas interesēs.” J. Strīķe “LA” teica: “Artuss Kaimiņš ir patstāvīgs cilvēks. Viņš bija sapratis, cik svarīgi ir izveidot valdību, bet Gobzems darbojas destruktīvi un ar cilvēkiem manipulē.”

Savukārt ZZS līderis Armands Krauze uzskata, ka “KPV LV” problēmas ir meklējamas “Kaimiņa iespējamā sadarbībā ar Meroni, par ko jau iepriekš medijos varēja lasīt, un viens no Meroni mērķiem bija, lai valdībā nebūtu ZZS”. Vairāki pieredzējuši politiķi neoficiāli pieļāva, ka A. Gobzems, ienākot partijā, “ir paģērējis, ka viņam tagad būs noteicošais vārds, ko Kaimiņam kā šīs partijas dibinātājam būtu grūti pieņemt”. Neviens no viņiem neesot gribējis spēlēt otro vijoli. Tiesa, kāds uzrunātais arī atzina, ka A. Kaimiņa patieso seju esot grūti saprast, jo, iespējams, arī viņa runa Saeimas sēdē ir bijusi “jauna loma kādā izrādē”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.