Labs piemērs 0
Allažu pagasta pārvaldes vadītāja Vija Vāvere teic, ka KKS “Allažu saime” darbojas jau piecpadsmito gadu un pirms Līgo svētkiem tajā bija iestājušies 877 biedri. “Kredītus atšķirībā no garām un sarežģītām procedūrām bankās krājaizdevu sabiedrībā var noformēt un saņemt ātri, ko arī izmanto zemnieki, lai operatīvi iegūtu nepieciešamo finansējumu (īpaši saspringtos lauksaimniecības darbu periodos – sēklas, degvielas iegādei, tehnikas remontam). KKS atvieglo uzņēmējiem iespēju piesaistīt darbaspēku, jo daudzi iedzīvotāji aizņemas līdzekļus transporta līdzekļa iegādei vai tā remontam. KKS palīdz arī sociālu problēmu risināšanā. Pirms vairākiem gadiem viesuļvirpulis vienai pagasta daudzdzīvokļu mājai norāva jumtu, bet sadarbībā ar pašvaldību tika atrasta iespēja par samērā zemiem procentiem mājas iedzīvotājiem aizņemties naudu un novērst avārijas situāciju,” stāsta V. Vāvere.
Viņa piebilst – KKS lietderību īpaši varēja izjust ekonomiskās krīzes laikā, kad daudzi uzņēmēji, kas atradās uz bankrota robežas, pateicoties KKS atbalstam, varēja saglabāt ražošanu, nodrošinot gan sev, gan darbiniekiem darbu un iztikas līdzekļus. Pretējā gadījumā daudzi iedzīvotāji būtu spiesti kļūt par sociālās palīdzības lūdzējiem pašvaldībā.
V. Vāvere vērš uzmanību, ka KKS “Allažu saime” ir izveidojusi labu sadarbību ar Rīgas rajona Lauku atbalsta biedrību. Vietējā rīcības grupa un KKS ne tikai apsaimnieko vienas telpas, kas būtiski samazina organizāciju uzturēšanas izdevumus, bet arī sadarbojas līdzfinansējuma nodrošināšanā “LEADER” projektiem. Nereti projektu īstenotājiem pietiek vien ar izziņu, ka KKS ir gatava izsniegt kredītu, uz ko lielās bankas “neparakstās”.
2012. gadā ar 35 000 latu ieguldījumu KKS paju kapitālā “Allažu saimes” darbībā iesaistījās Siguldas novada dome. KKS “Allažu saime” patlaban naudu aizdod par 7 – 17% gadā, par noguldījumiem maksā 0,1 – 7% gadā.
Uz ko tieksies
Lietuvā patlaban darbojas 74 kredītsabiedrības (KKS) un 123 to norēķinu grupas. Latvijā KKS aktīvi marta beigās bija 23,8 milj. eiro, Lietuvā pagājušā gada beigās tie bija aptuveni 36 reizes lielāki.
Sešdesmit trīs Lietuvas KKS apvienojušās Lietuvas Centrālajā kredītsabiedrību savienībā ar komersanta statusu un bankas licenci. Latvijas Krājaizdevu apvienība patlaban lobē nepieciešamību labot KKS likumu un arī Latvijā veidot otrā līmeņa KKS – kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību centrāli. “Latvijas Avīzē” esam vēstījuši par ieceri veidot KKS un pastarpināti iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām piederošu kooperatīvo banku, kas ļautu vairāk naudai palikt Latvijā, racionālāk to apsaimniekot, īstenot apmācības programmas un gūt citas priekšrocības.
Patlaban 3700 Eiropas kooperatīvās bankas pārstāv 56 miljonus cilvēku un to tirgus daļa ir aptuveni 20%. Šīs bankas apkalpo 215 miljonus klientu. Itālijā, Francijā, Vācijā un Nīderlandē kooperatīvo banku tirgus daļa kreditēšanā veido 25 – 45% lielu īpatsvaru. Piemēram, Vācijā Kredītsabiedrību centrālās bankas aktīvi ir 407,2 miljardi eiro, tā apvieno 900 kooperatīvās bankas ar 12 000 filiālēm (KKS). Svarīgi, ka neviena kooperatīvā banka ES vēl nav bankrotējusi. Iemesls – tās ir piesaistītas vienai teritorijai, tās koncentrējas uz biedru interesēm un rosina sadarbību.
POZĪCIJA
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola: “Mūsu ministrijas veiktais pētījums rāda, ka no ES strukturālajiem fondiem mikroaizdevumiem varētu piešķirt 24 miljonus eiro, tomēr tirgus pieprasījums ir 170 miljoni eiro. Es KKS redzu kā vienu no kreditēšanas instrumentiem, tas noteikti nebūs liels, tomēr mūsu tautsaimniecībai gana svarīgs. Īpaši, ņemot vērā, ka bankas aizvien mazāk kreditē tautsaimniecību. Patlaban KKS pietrūkst iespējas apvienoties un aizdot naudu juridiskajām personām. Ekonomikas ministrija līdz septembrim sagatavos pētījumu par to, kā labāk atbalstīt KKS. Jāņem vērā – ja KKS vēlas kļūt stiprākas, tad prasības nodrošinājumam būs daudz stingrākas nekā patlaban. Mēs mācāmies no Lietuvas piemēra, kur ir izveidota KKS jumta organizācija. Redzam, ka Latvijā to varētu veidot attīstības finanšu instrumenta “ALTUM” paspārnē.”
