Krievija cenšas pārbaudīt NATO? Baltijas līderi brīdina par iespējamām provokācijām 0
Latvijas un Lietuvas prezidenti brīdinājuši par iespējamu Krievijas gatavošanos uzbrukumiem kritiskās infrastruktūras objektiem Baltijas valstīs un Polijā, atsaucoties uz izlūkdienestu sniegto informāciju, vēsta “Euronews”.
Jau iepriekš ziņojām, ka Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs brīdinājis – Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO reakciju un kolektīvās aizsardzības mehānismus, turpinoties karam Ukrainā. Līdzīgus satraukumus paudis arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, norādot uz iespējamiem draudiem enerģētikas un transporta infrastruktūrai.
Šie brīdinājumi ir jaunākie signāli, ko izteikuši NATO austrumu flanga valstu līderi, kuri uzskata, ka Krievija varētu mēģināt pārbaudīt alianses gatavību laikā, kad karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā četrus gadus.
“Mēs runājam par enerģētikas un transporta infrastruktūru – objektiem, kuru bojāšana varētu radīt traucējumus visas enerģētikas sistēmas darbībā,” Viļņā kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Pēc viņa teiktā, šādu iespējamo darbību plānošana notiekot “visaugstākajā līmenī” – faktiski Maskavā.
Savukārt Rinkēvičs uzsvēra, ka Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai, kas visas ir gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalstis, jābūt gatavām Krievijas provokatīvām darbībām.
Latvijas prezidents norādīja, ka Krievija cenšas pārbaudīt NATO kolektīvās aizsardzības mehānismus un Eiropas Savienības reakciju laikā, kad turpinās karš Ukrainā.
“Pat bez pilnīgas Ukrainas uzvaras Krievija var netieši pārbaudīt NATO 5. pantu un reakcijas mehānismus gan alianses, gan Eiropas Savienības līmenī,” sacīja Rinkēvičs.
Jūnija beigās Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdināja, ka tuvākajās nedēļās un mēnešos iespējami dažādi eskalācijas scenāriji, situāciju raksturojot kā “ļoti nestabilu”.
Baltijas un Polijas amatpersonas iepriekš Krieviju saistījušas ar vairākiem incidentiem, tostarp ļaunprātīgām dedzināšanām, kiberuzbrukumiem un traucējumiem dzelzceļa infrastruktūrā.
Reaģējot uz iespējamiem draudiem, Lietuva pastiprinājusi transporta un enerģētikas infrastruktūras aizsardzību, norādīja Nausēda.
Tikmēr Kremlis šos apgalvojumus noraidījis. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka šādi brīdinājumi esot “kārtējie biedēšanas stāsti”, kuru mērķis esot turpināt sabiedrības “smadzeņu skalošanu” un sagatavot iedzīvotājus turpmākai militarizācijai.
Lietuva, kas robežojas ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir kļuvusi par vienu no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām.
Valsts aizsardzībai tērē ievērojamu daļu no sava budžeta – Lietuva NATO ietvaros aizsardzībai novirza 5,33% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem aliansē.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
