Krievijai ir 3 Ahileja papēži. Eksperts skaidro, kuri mērķi Kremlim rada lielākās bažas 0
Ukrainas spēki turpina uzbrukt militāri svarīgiem objektiem Krievijā un okupētajās Ukrainas teritorijās. Piemēram, 11. jūlijā tika uzbrukts 28 kuģiem, kas saistīti ar Krievijas tā dēvēto ēnu floti kanālā, kas savieno Donas upi ar Azovas jūru. Savukārt 12. jūlijā triecieni tika veikti trim prāmjiem okupētajā Krimā. Militārais eksperts Romāns Svitans uzskata, ka Ukrainai jākoncentrē spēki uz trim īpaši svarīgiem Krievijas vājajiem punktiem.
Viņš 24tv.ua norādīja, ka mērķtiecīgi uzbrukumi Krievijas svarīgiem objektiem var radīt nopietnas sekas agresorvalsts spējām. Pēc viņa teiktā,
triecieni Krievijas loģistikas sistēmai jau padarījuši okupēto Krimu par lielu problēmu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Svitans skaidroja, ka uzbrukumus objektiem Krimā, visticamāk, veikuši Ukrainas bezpilota sistēmu spēki. Pēc viņa teiktā, šī militārā operācija turpinās jau vismaz pusgadu. Sākotnēji kopš 2025. gada augusta Ukrainas spēki uzbruka Krievijas naftas nozares objektiem, bet vēlāk uzmanība tika pievērsta arī Krimas virzienam.
“Krievijai ir trīs Ahileja papēži, kurus tā nespēj pilnībā aizsargāt – naftas pārstrādes nozares objekti, Krima un Maskava.
Spiediens uz šiem mērķiem galu galā var radīt ļoti nopietnas sekas Krievijai,” sacīja Svitans.
Pēc militārā eksperta domām, uzbrukumus naftas infrastruktūrai Ukraina var turpināt ar tāla darbības rādiusa ieročiem. Savukārt Krimas pussalā pēc Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu vājināšanas un gaisa telpas kontroles iegūšanas varētu tikt izmantota aviācija. Svitans uzskata, ka tas varētu kļūt par vienu no būtiskiem kara pagrieziena punktiem.
Pēc viņa teiktā, uzbrukumiem Maskavai būtu nepieciešami galvenokārt ballistiskie ieroči.
Turpināts spiediens uz Krievijas galvaspilsētu varētu ietekmēt arī Krievijas kontrolētās teritorijas un reģionus, jo parādītu, ka Maskava nav neaizskarama. “Ja kļūs skaidrs, ka Maskava nav neievainojama, tas varētu kļūt par svarīgu signālu teritorijām, kuras Krievija gadsimtu laikā ir pakļāvusi, ka tās var izvēlēties citu ceļu,” sacīja Svitans.
Militārais eksperts arī pauda viedokli par iespējamo Krievijas sabrukuma scenāriju un jautājumu, kas notiktu ar valsts kodolieročiem.
Viņš skaidroja, ka par Krievijas kodolieroču drošību atbild Krievijas Aizsardzības ministrijas 12. galvenā pārvalde. Tajā dien galvenokārt ļoti atbildīgi militārie speciālisti.
Pēc Svita teiktā, ja Krievijā notiktu būtiskas politiskas pārmaiņas, šiem cilvēkiem varētu nākties pakļauties citai vadības struktūrai, piemēram, starptautiskai uzraudzībai.
Viņš pieļāva, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome varētu izveidot īpašu komisiju Krievijas kodolieroču kontrolei. Šādā gadījumā atbildīgās Krievijas struktūras teorētiski varētu tikt pakļautas šai komisijai.
Svitans pieļāva, ka Krievijas kodolieroču pārvaldība nākotnē varētu kļūt par starptautiskas kontroles jautājumu, un par tālāko rīcību lemtu starptautiskā sabiedrība.
