Džo Baidens
Džo Baidens
Foto: IMAGO IMAGES/SCANPIX

Pa kādiem aplinku ceļiem Krievijas preces joprojām pienāk ASV? 37

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Tas ir beigu sākums! Melni mākoņi dosies tur, kur lec saule!” Nostradama prognoze 2025. gadam 20
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
“Jūs aizbraucāt, bet kaut ko šeit uz ēdamgalda aizmirsāt!” – kempingā paviesojušies “sivēni”? 78
Lasīt citas ziņas

Lai gan Krievijas karš pret Ukrainu ilgst jau pusgadu un Rietumi ieviesuši plašas sankcijas pret prezidenta Vladimira Putina režīmu, ASV firmas, tostarp arī valsts uzņēmumi, turpina pirkt Krievijas ražojumus no bērza saplākšņa līdz īpašas kvalitātes titānam, tēraudam un alumīnijam.

ASV prezidents Džo Baidens pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai bija solījis “sāpināt un dot graujošu triecienu” prezidentam Putinam ar tirdzniecības ierobežojumiem virknei preču, tajā skaitā vodkai, dimantiem un benzīnam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču kravas kuģi ar simtiem citu Krievijas preču miljardiem dolāru vērtībā turpina pienākt ASV ostās, atzīmē aģentūra “The Associated Press”. Kopš kara sākuma februārī ASV pienākušas 3600 kravas no Krievijas ar kokmateriāliem, metāliem, gumijas izstrādājumiem un citām precēm.

Tas ir ievērojami mazāk nekā tajā pašā laikposmā 2021. gadā, kad pienāca aptuveni 6000 kravas, taču veido tirdzniecības apjomu virs viena miljarda dolāru mēnesī.

Kā atzīmē eksperti, atsevišķu preču importa aizliegums varētu nodarīt dažās jomās lielāku kaitējumu ASV nekā Krievijai.

Analītiķu ieskatā, globālā ekonomika ir savstarpēji tik saistīta, ka sankciju apjomam jābūt ierobežotam, lai izvairītos no strauja cenu kāpuma jau tā nestabilajā tirgū.

Kopš februāra ASV no Krievijas piegādāti 264 miljoni tonnu metāla, galvenokārt alumīnijs, kas izmantots autorūpniecībā un lidmašīnu būvē.

Firma “Boeing” 2021. gadā parakstīja federālo kontraktu par Krievijas alumīnija pirkumu 23,8 miljardu dolāru vērtībā.

Šā gada martā ASV aizliedza tehnoloģiju eksportu uz Urālu-Kamenskas metalurģijas rūpnīcu, kur ražo alumīniju un citus metālus, bet nenoteica importa ierobežojumus. “Boeing” pārstāvis paziņojis, ka martā firma lēma izbeigt tirdzniecību ar Krieviju.

Jūnijā ASV pienākusī 20 tonnu alumīnija krava esot apmaksāta vēl pirms četriem mēnešiem.

Amatpersonas atzīmē, ka ASV sankcijas nepastāv vakuumā. Tās papildina ES, Britānijas un citu valstu liegumi, veidojot samezglotus tirdzniecības noteikumus, kas var samulsināt pircējus, pārdevējus un politikas veidotājus.

Piemēram, ASV prezidenta Baidena administrācija un ES ir publiskojušas atsevišķus sarakstus ar Krievijas firmām, kam liegts eksports. Daži ASV ražotāji apgalvo, ka nevarot atrast aizvietojumu importam no Krievijas.

Reklāma
Reklāma

ASV legāli turpinās Krievijas minerālmēslu imports.

ASV aizliegts ievest Krievijas naftu, bet benzīns, kas naftas pārstrādes rūpnīcās ražots ar Kazahstānas naftas piejaukumu, atrod ceļu uz rietumvalstu degvielas uzpildes stacijām.

Vēsturiski ASV un Krievija nav bijuši lieli tirdzniecības partneri, tāpēc ASV sankcijām Krievijas eksportam nav izšķiroša nozīme.

Eksperti atzīmē, ka Krievijas ekonomiku daudz nopietnāk ietekmē imports no ASV, īpaši augsto tehnoloģiju jomā.

Stindzinošs iespaids uz Krievijas finanšu sistēmu bija Krievijas Centrālās bankas 600 miljardu dolāru valūtas rezervju iesaldēšanai ASV un Eiropā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.