Kristovskis par Latvijas pievienošanos NATO: Situācija, iespējams, bija daudz dramatiskāka, nekā tā mums ir palikusi atmiņā 57
“Situācija, iespējams, bija daudz dramatiskāka, nekā tā mums ir palikusi atmiņā,” tā par Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
Viņš skaidro, ka tolaik bija ļoti lieli iebildumi ne tikai no Krievijas puses, bet arī no mūsu puses: “Bija jācenšas pārliecināt, ka starptautiskās tiesības garantē mūsu izvēli.”
Kristovskis atklāj, ka NATO militārie eksperti toreiz vērtēja Baltijas valstu aizsargājamību pret potenciālu iebrukumu.
Tolaik mūsu sagatavotība un spējas bija tādas, ka ar pašu spēkiem mēs nevarējām rēķināties. Tajā pašā laikā nevarēja arī rēķināties, ka NATO ir gatavs veikt tik militāri intensīvus pasākumus, kas nodrošinātu Baltijas valstu aizsardzību, viņš skaidro.
“Te var teikt, ka Krievijas vājums mums ir ļāvis divdesmit gadu laikā visu laiku celt šīs spējas. Ir bijuši periodi, kad ir bijis nepietiekams finansējums, bet līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā mūsu valsts politiskās aprindas ir sapratušas, cik ārkārtīgi svarīga ir dalība NATO un militāro spēju celšana,” Kristovskis pauda.
29. martā apritēs 20 gadi, kopš Latvija ir pasaulē spēcīgākās politiskās un militārās alianses – NATO – dalībvalsts. Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO šobrīd ir 32 dalībvalstis, un Latvija blokam pievienojās 2004. gada 29. martā kopā ār tādām valstīm kā Igaunija, Lietuva, Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Nesen par NATO dalībvalstīm kļuva Zviedrija un Somija. Abas valstis šādu lēmumu pieņēma pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā.
