Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas dezinfekcija.
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas dezinfekcija.
Publicitātes (Montas Tīģeres) foto

“Nevajadzētu būt tā, ka es dzīvoju pastāvīgās bailēs, ka man tūlīt kaut ko atņems.” Kādus draudus sevī slēpj autoratlīdzību režīma likvidēšana? 0

Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Laikā, kad, piemēram, Zviedrija tikko izziņojusi vēsturiski lielāko atbalstu kultūrai, kas pandēmijā nonākusi krīzē (3,4 miljardi eiro), Latvijā tiek diskutēts par plānu, kā, tēlaini sakot, izvairīties no pakritušo sišanas, reaģējot uz Finanšu ministrijas (FM) negaidītajiem priekšlikumiem uzlikt lielāku nodokļu slogu nozarei krīzē un atteikties no autoratlīdzību speciālā režīma, kas notiek, aizbildinoties ar rūpēm par radošo cilvēku sociālo nodrošinājumu.

LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
15 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Tiesa, pēc kultūras jomas ļaužu sašutuma pilnās reakcijas un protestiem medijos, kā arī Kultūras ministrijas (KM) un Nacionālās kultūras padomes aktīviem iebildumiem šobrīd jautājums par autoratlīdzību nodokļu maksāšanas režīma maiņu ir izņemts no valdības darba kārtības un atlikts uz vēlāku laiku.

Šobrīd Kultūras ministrija ir sagatavojusi citus priekšlikumus, kas saskaņā ar KM pārstāves Litas Kokales teikto ir ar “nozari izdiskutēti” un Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai (LM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pirmajās sarunās jau izklāstīti.

Par kādiem priekšlikumiem konkrēti ir runa, KM vēl neatklāj.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Šobrīd tiek gaidīta atgriezeniskā saite no FM, LM un VID – nākamā saruna starp institūcijām notiks trešdien, kad kļūs skaidrāks KM priekšlikumu saturs,” skaidro KM.

Radīs no zila gaisa – bez izdevumiem?

Īsajā notikumu vēsturē atskatoties – Finanšu ministrija rosināja atteikties no autoratlīdzību speciālā režīma, jo līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos (MUN nodoklis, patentmaksa) autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas ir pārāk zemas.

To uzrādīja Covid-19 laiks, kad minētā iemesla dēļ dīkstāves pabalstus nesaņēma liela daļa radošo cilvēku.

FM priekšlikumi paredzēja, ka radošu darbu autoriem tā vietā būtu jāreģistrējas kā saimnieciskas darbības veicējiem un jāmaksā minimāla sociālā iemaksa teju 180 eiro apmērā ik mēnesi, vai jāstrādā ar darba līgumu un jāmaksā nodokli kā parastā algotā darbā, lai nepaliktu bez sociālā nodrošinājuma.

Šķiet labi un taisnīgi, ja vien nebūtu piemirsts, ka autoriem darba radīšanai nereti ir izdevumi, kas līdz šim bija ierēķināti autoratlīdzības nodokļu aprēķinā.

Mākslinieki taču pērk krāsas un audeklus, īrē darbnīcas, rakstniekiem jāuztur sevi un ģimenes, kamēr raksta, komponisti iegādājas instrumentus. Vēl būtiskāk – nav ņemts vērā tas, ka radoši cilvēki nesaņem regulārus ienākumus – grāmata var tapt uzrakstīta reizi gadā vai vēl retāk.

No kā maksāt nodokli mēnešos, kad nav ienākumu, vai kā segt izdevumus, priekšlikumu sagatavotāji galvu nelauzīja.

“Autoratlīdzību režīmā būtiska ir ar nodokli neapliekamo izdevumu daļa, kas reizēm ir pat lielāka, nekā valstī noteiktā likme, un būtu muļķīgi to neņemt vērā,” sarunā ar “KZ” norāda tēlnieks Aigars Bikše.

“Cilvēki nereti nesaprot šo radoša darba izdevumu niansi – to spilgti parādīja ažiotāža, ko sacēla ap medmāsas skulptūru pie Nacionālā mākslas muzeja. Cilvēki bija satraukti – kā var atļauties uztaisīt tādu milzīgu skulptūru, bet reizē valstī ir cilvēki, kas nesaņem algu!

Taču šī skulptūra nebija pasūtījums, bet manis paša iniciatīva. Autoratlīdzību par to neesmu saņēmis, kaut izdevumi, protams, bija – tos sedza domubiedri, vēloties pateikt paldies mediķiem.”

Aizvērt autoratlīdzību nodokļu caurumu

Kā būtisku iemeslu alternatīvo režīmu likvidēšanai Finanšu ministrijā min faktu, ka ir blēži, kas autoratlīdzību atviegloto nodokļu nomaksas režīmu izmanto, lai izvairītos no pienācīgas nodokļu samaksas.

Diemžēl, kā sarunās ar „KZ” uzsver radošo profesiju pārstāvji, sodot negodprātīgos, visspēcīgāko cirtienu saņemtu tieši radošo darbu autori, nevis krāpnieki.

VID dati liecina, ka no kopumā 39 006 VID reģistrēto autoratlīdzību saņēmēju 2019. gadā tikai astotā (!) daļa jeb 4755 personas ir tie, kuri tās saņēmušas par “radošu, māk-sliniecisku vai izklaides darbību” (VID dati).

“Šajā situācijā nevajadzētu izliet no vanniņas ūdeni ar visu bērnu,” pauž A. Bikše, norādot: “Ja autoratlīdzības līgumi tikuši piemēroti citām darbībām, kas nav autordarbi, piemēram, tirdzniecībai vai maizes cepšanai, kas, protams, ir aplami, tad tomēr nevajadzētu atteikties no šī režīma vispār.”

“Ja nav autortiesību objekta, autoratlīdzības līgums nav īsti likumīgs,” uz niansi, kam daudzu autoratlīdzību gadījumā nav īsti pievērsta uzmanība, norāda mūziķis un Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zemītis.

Proti, autoratlīdzības vajadzētu saņemt vien tiem, kuri rada ar autortiesībām aizsargājamu darbu, kā tas noteikts likumā.

“Protams, var diskutēt par to, vai ģitāras partijas spēlēšana ir pakalpojums vai jauns darbs. Varbūt gadījums, kad es spēlēju orķestrī notis, varētu būt pakalpojums, bet tad, kad improvizēju, tā tomēr varētu būt radīšana?

Tomēr ir negodīgi runāt, ka mūziķi un mākslinieki viegli kā tauriņi lidinās pa dzīvi, bet pārējie, nabadziņi, par viņiem maksā. Daudzi – no grāmatvežiem līdz flīžu licējiem – mēģina izmantot šo autoratlīdzību režīmu, un mēs gaidītu, ka tas tiek sakārtots.

Mēs negribam būt vienīgie privileģētie, bet saprast, kā šī sistēma strādā. Un pēc tam – vai nu likvidēt šo sistēmu, vai kaut kādā veidā uzlabot,” turpina K. Zemītis.

Blaknes – dārgāka kultūra vai pelēkā zona

“Nevajadzētu mocīt radošos cilvēkus – šo salīdzinoši nelielo grupu –, strauji mainot autoratlīdzību režīma kārtību. Visgrūtāk būtu jaunajiem māksliniekiem, kuri vēl nav nostiprinājušies, jo šīs straujās izmaiņas nevajadzīgi palielinātu viņu sociālo spriedzi. Neesmu pārliecināts, ka tas atmaksāsies, jo, iespējams, šie cilvēki atkal dosies pie valsts un prasīs sociālos pabalstus,” brīdina A. Bikše.

Kā neizbēgama un nepatīkama blakne kultūras cilvēku nodokļu paaugstināšanai, ko ikdienā jutīs arī patērētāji, būs arī kultūras produktu – izrāžu un koncertu biļešu, grāmatu, mākslas darbu – cenu pieaugums.

Ja šādu nodokļu režīmu ieviestu jau no 2021. gada, tas, saprotams, raisītu haosu vai, ļaunākajā gadījumā, sadārdzinājuma dēļ liktu atteikties no projektiem, kuros izdevumi apstiprināti šobrīd. Tas, saprotams, raisītu haosu.

“Ja visi nodokļi būs lielāki, cenas pieaugs visiem tāda veida darbiem. Piemēram, iepriekš manis kā tēlnieka vai dizainera pakalpojums būtu maksājis 100 eiro, bet tagad tas maksātu 130.

Taču jāņem vērā pašreizējā kultūras nozares specifika, kad daudzos gadījumos naudas nav daudz, un, apliekot ar lielākiem nodokļiem līdzšinējā apmēra autoratlīdzības, radošais cilvēks vienkārši saņems jūtami mazāk, un tas, iespējams, veicinās šmaukšanos.

Protams, varam rīkot “smadzeņu skalošanas” kampaņas autoratlīdzību maksātājiem par to, cik derīgi un labi ir maksāt nodokļus, bet maz ticams, ka tas būs efektīvi.

Daļai radošo cilvēku izvēle nemaksāt sociālās iemaksas nav tāpēc, ka viņiem nerūpētu nodrošinājums nākotnē, bet tāpēc, ka saņemtā atlīdzība vienkārši ir ļoti maza.

Piecpadsmit gadu laikā, kopš darbojos, autoratlīdzības ir manu ienākumu mugurkauls un kā to saņēmējam šādas izmaiņas manu ģimenes situāciju ietekmētu fundamentāli.”

Arī godīgie izkrīt no sociālo pakalpojumu groza

Mēģinājumi reformēt neskaidro radošo cilvēku nodokļu sistēmu bija jau samērā nesen – 2018. gadā līdz ar nodokļu reformu rūpēs par sociālo nodrošinājumu tika ieviesta obligātā nodokļu maksa ikvienam autoratlīdzību saņēmējam, kurš saņem vairāk par minimālo algu (430 eiro).

Šis nodokļu maksāšanas režīms ir spēkā arvien – proti, šiem cilvēkiem pēc likuma obligāti jāreģistrējas kā pašnodarbinātajiem un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI), piemērojot pilno jeb vispārējo likmi 32,15% vismaz no 430 eiro jeb valstī noteiktās minimālās algas par katru mēnesi, kurā ir šādi ienākumi.

Tomēr pašnodarbinātā sociālā apdrošināšana šajā režīmā atšķiras no darba ņēmēja apdrošināšanas “pakalpojumiem” – lai arī šī likme ietver pensiju, maternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšanu, taču, atšķirībā no darba ņēmēja vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, pašnodarbinātais nav apdrošināts bezdarbam, darba negadījumiem un saslimšanai ar arodslimību, lai gan, iespējams, maksājis tādus pašus nodokļus.

Šobrīd konkrēti priekšlikumi par to, kāds varētu būt sociālo pakalpojumu grozs gaidāmajā nodokļu režīmā, nav izskanējuši.

Ivars Drulle
Foto: Ieva Leiniša/LETA

“Nav godīgi, ja tu kā pašnodarbinātais autoratlīdzību saņēmējs nomaksā sociālo nodokli, bet reizē neesi aizsargāts pret bezdarbu,” norāda tēlnieks Ivars Drulle, piebilstot: “Ik pa brīdim valdība piespēlē mazus, nepatīkamus ignorēšanas precedentus, piemēram, slaveno “Marsa” parka epopeju, slepeni organizējot koku izciršanu, vai pēkšņi rosinot palielināt nodokļus radošiem cilvēkiem, neiedziļinoties situācijā.

Nevajadzētu būt tā, ka es dzīvoju pastāvīgās bailēs, ka man tūlīt kaut ko atņems.

Labais paraugs būtu, ja mēs domātu, ka valdības lēmumi ir pārdomāti, ka priekšlikumi sākumā tiek izdiskutēti profesionālās aprindās.”

Saimnieciskās darbības konts – ar neskaidrām likmēm

Kaspars Zemītis
Foto: Edijs Pālens/LETA

Kā alternatīvu autoratlīdzību režīmam mūziķi iesaka tā dēvēto saimnieciskās darbības kontu – no jebkuras iemaksas tajā automātiski tiek atvilkti attiecīgie nodokļi. Arī komercbankas šobrīd, atšķirībā no pagājušā gada, jau izrāda vēlīgāku attieksmi pret šā pakalpojuma ieviešanu.

“Ceram, ka tiksim uzklausīti,” pauž K. Zemītis, apgalvojot, ka labs piemērs esot tepat kaimiņos: “Šobrīd Finanšu ministrijā jau tiek pētīta informācija par to, kā tas strādā Igaunijā, kur no katra ieskaitījuma vienkārši nodokļos tiek atskaitīti 20 procenti. Ceram, ka tas varētu tikt ieviests, jo šāds konts atvieglotu saimniecisko darbību ne tikai mūziķiem.

Ja FM teiks, ka viņiem patīk šī ideja, mums tomēr vēl būs jācīnās par procentu likmi. Ļoti iespējams, ka, uzliekot 30% nodokļa likmi, daudzi vienkārši atteiksies no šā darījuma un pāries pelēkajā zonā.

Es jau tagad sastopu cilvēkus, kas labprāt vēlas norēķināties skaidrā naudā. Mums ir jānoskaidro, cik cilvēku būtu gatavi šim jaunajam režīmam, lai pēc tam nebūtu jākož pirkstos un jāžēlojas, ka kontu neizmanto, jo nav padomāts, kā nepalielināt nodokļu slogu darba ņēmējam.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Kā 11. septembra LTV raidījumā “Kultūršoks” atzina KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, KM ir apņēmusies panākt, lai, “skatoties uz nākamo gadu”, nodokļu pārmaiņas kultūrā būtu mērenākas.

Pēc Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieka Inta Dāldera šajā raidījumā paustā, autoratlīdzību režīma likvidēšana jau no 2021. gada janvāra nav iespējama, “jo līgumi jau ir saslēgti un budžeti gatavi. Tas var būt tikai pēc gada, labākajā gadījumā.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
15 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas ir izdarīts ar Rīgas ielām ir noziegums!”: kur braukt avārijas dienestiem un medicīniskajai palīdzībai? 129
12 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 80
1 diena
Lasīt citas ziņas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Rīgas dzelzceļa stacijā atrasta vēl viena potenciāli bīstama šahta
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Satversmē teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, taču Gobzems bijis tikai īslaicīgi aizturēts 12
2 stundas
IR
Ilmārs Randers
Stāsti
“Satiksmes nozare ir visas ekonomikas asinsrites pamats.” Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu 29
4 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Latvijā tapušie dizaina risinājumi palīdz noformēt attālinātu darba vietu
22:49
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
22:12
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 1
21:41
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Vai Baidena un Putina sarunas novērsīs Krievijas iebrukumu Ukrainā? 37
2 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Latvieši zina, ka “aizstājošā migrācija” pastāv – tā ir realitāte, kuras sekas izjūtam joprojām 8
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Novērojama pakāpeniska Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņa pret imigrantiem un imigrāciju 28
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Latvijā lieto zāles pret Covid-19? Ārste izceļ, kā atšķiras kovida ārstēšana pandēmijas sākumā un tagad 29
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāj, kur Terehovas muitas kontroles punkta amatpersonas slēpušas saņemtos kukuļus 16
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brīdina par bīstamu laika parādību: piektdien un sestdien varētu veidoties atkala 7
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pie cietumniekiem neviens netiek klāt! Kāda jēga vispār sēdēt?” Advokāts atklāj, cik kritiskā situācijā ieslodzītie 22
7 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik administratīvo pārkāpumu procesi sākti pret Gobzemu? 53
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 7,5%. Kuras preces kļuvušas dārgākas? 22
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Negaidīts ciemiņš! Briedis pieklājīgi ar ragu piezvana pie durvīm 3
8 stundas
GR
Guna Roze
Ziņas
Guna Roze: Nav iemesla iedomāties, ka mūsu pēcteči nesaķers galvu par 21. gadsimta ļaužu tumsonību 41
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ruks: Policija ir politiski neitrāla 50
5 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss, kas vajadzīgs izciliem svētkiem: Ziemassvētku siera kūka 2
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Atgūtais “Gilgamešs”: Irāka parāda atgūtos nacionālos dārgumus, kas bija nolaupīti un nelikumīgi izvesti no valsts
9 stundas
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai cilvēks, kurš vakcinējies ar “Sputnik”, var iegūt Covid-19 sertifikātu, kas derīgs Eiropā?
10 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 56
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Atklājies, ka princis Harijs ar savu tēvu princi Čārlzu nav sarunājies jau mēnešiem ilgi 9
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 nevakcinētām personām varētu būt grūti uzturēt bezdarbnieka statusu. NVA direktore skaidro, kāpēc 94
15 stundas
LS
LSM.lv
Ziņas
“Veļu mazgājam naktī, pīķa stundā ejam pastaigāties,” Daudzbērnu ģimenes tētis par elektrības taupīšanu, kad tā dubultdārga 37
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
5 veselīgi augļi un ogas, kas patiesībā bojā zobus 7
11 stundas