Kas ir kultūra? 1
Darba grupas vadītāja, KM Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu programmas vadītāja Aija Tūna uzsver: “Kultūras skolas somā” varētu iekļaut arī dažādas skolēnu ekskursijas. Tāpēc darba grupai priekšā smagas diskusijas par to, kas tad ir atzīstams par kulturālu pasākumu. Piemēram, vai brauciens uz cirku un ēdināšanas kompleksu “Lido” ir uzskatāms par kultūras baudīšanu vai ne? Vai bērniem noteikti jāpiedāvā profesionāla simfoniskā orķestra koncerts vai pietiek paklausīties mūzikas skolas audzēkņu uzstāšanos?
“Diskutēsim, kad runāsim par to, kuri ir tie kultūras pasākumi, par kuru apmeklēšanu maksās valsts,” atbild A. Tūna. “Pieredzēt bērniem noteikti vajag visu no jūsu minētā, tomēr uzsvars ir uz profesionālās mākslas pieejamību. Vienlaikus kultūras piedāvājumam skolēnam būtu jābūt arī tādam, lai bērns saprastu, kā top skaņa, kā top filma vai teātris, lai skolēni apjaustu, cik daudz zināšanu un prasmju vajag, lai radītu kultūras pasākumus, lai skolēni nedomātu, ka teātros strādā tikai aktieri.”
Atgriežoties pie ekskursiju tēmas, A. Tūna teic, ka iecerēts noteikt tādas kā atslēgas Latvijas vietas, kas skolēniem noteikti būtu jāiepazīst.
Jāļauj iesaistīties pašvaldībām
Darba grupā strādā ne tikai KM, bet arī citu institūciju pārstāvji: speciālisti no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts izglītības satura centra (VISC), Pašvaldību savienības u. c., kā arī pārstāvji no skolām dažādās Latvijas malās, radošajām un jauniešu organizācijām. Viens no darba grupas uzdevumiem ir arī saprast, cik pieejama kultūra bērniem un jauniešiem ir jau tagad.
Secināts, ka dažādās pašvaldībās situācija ir atšķirīga. Ir pašvaldības, kuras atbalsta dažādas iedzīvotāju grupas, palīdzot tām apmeklēt kultūras pasākumus. Daļā gadījumu vietējās varas pērk vai palīdz nopirkt biļetes kultūras pasākumu apmeklēšanai, bet citkārt – sedz transporta izmaksas, kas bieži vien ir pat lielākas par kultūras pasākuma biļetes cenu. Citur pašvaldības gādā, lai turpat uz vietas – pagastā, novadā vai pilsētā – būtu iespējams visiem interesentiem apmeklēt kultūras pasākumus, bet citviet ved cilvēkus uz lielākiem kultūras pasākumiem tālāk no pašu mājām. Darba grupā secināts: iespējams, nepieciešamas arī kādas izmaiņas likumos, lai tie pašvaldībām skaidri ļautu finansēt skolēnu vai citu iedzīvotāju kultūras pasākumus. Tagad esot gadījumi, kad Valsts kontrole pajautā: “Bet uz kādu normatīvo aktu pamata jūs to apmaksājat?”
Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova atzīst: tā ir ierasta prakse, kad pašvaldība apmaksā skolēnu braucienus uz kultūras pasākumiem. “Tā kā skolā ir daudz kultūrizglītības nodarbību, mums ir svarīgi, lai bērni redzētu arī, kā to dara mākslinieki augstā profesionālā līmenī,” teic direktore. Mazie druvienieši uz Rīgu, Cēsīm vai Valmieru baudīt kultūras pasākumus dodas divas vai trīs reizes mācību gadā. Dažkārt par to maksā vecāki, dažreiz vecāki maksā tikai par biļeti, bet ceļa izdevumus sedz pašvaldība, citkārt visas finansiālās rūpes uzņemas pašvaldība.
