Foto. pexels.com/Evgeniy Alekseyev
Kā dzīvsudrabs nonāk zivju ādā? 0
Kotons skaidro, ka briesmas slēpjas neorganiskajā dzīvsudrabā, kas uzkrājas zivju audos, īpaši ādā. Šis process sākas, kad dzīvsudrabs ūdenī reaģē ar citām vielām, pārvēršoties metildzīvsudrabā – visbīstamākajā tā formā.
“Metildzīvsudrabs uzkrājas fitoplanktonā, ko apēd mazās zivis. Mazās zivis apēd lielākas zivis, un tā turpinās, līdz virsotnes plēsēji, piemēram, haizivis vai zobenzivis, kļūst par īstām dzīvsudraba bumbām,” stāsta Kotons.
Šeit slēpjas paradokss – jo lielāka un vecāka zivs, jo garšīgāka tā var šķist, bet vienlaikus tā ir bīstamāka. Ādā, kas darbojas kā zivs aizsargkārta, šī toksiskā viela koncentrējas īpaši spēcīgi.
Reklāma
Reklāma
