2
Ar skatu nākotnē
Tomēr samierināšanās ar likteni nenozīmē padošanos un roku nolaišanu. Skolai jau izstrādāts tālākās darbības plāns: kļūt par izglītības un amatniecības centru. Tajā varēs darboties gan bērni, gan pieaugušie, gan arī ģimenes, gan vietējie, gan no tālienes atbraukušie. Piemēram, būs Valdorfpedagoģijas un keramikas kursi, kurus skola rīkojusi arī līdz šim. Turklāt centrs varētu uzņemt tūristus, tostarp skolēnus – ekskursantus. Vienā no skolas telpām plānots ierīkot to, ko sauc par “Escape room” – izlaušanās istabu, no kuras var tikt ārā, pildot dažādus uzdevumus. Druvienā gan šī telpa varētu tikt saukta par “Tradīciju cietoksni”, un no tās veiksmīgāk tiks ārā tas, kurš pārzina latviešu tradīcijas. Latvijā jau šur tur apskatāmas senas klašu telpas, bet Druvienā plāno ierīkot vēsturisku pagājušā gadsimta 50. – 60. gadu klasi, kur arī notiks nodarbības ekskursantiem. Projektu konkursā jau saņemts finansējums neliela zinātnes centra izveidošanai. Tajā varētu notikt izglītojošas un praktiskas darbnīcas. Rīkošot izstādes, tradicionālo svētku svinēšanu.
Skola atrodas senā muižas ēkā. Nesen savests kārtībā tās vēsturiskais tornis, arī tur būs aicināti tūristi. Jau tagad skolas ēkā ir viena guļamtelpa, būšot vēl, lai tūristus var arī izguldīt. Druvienā iecerēts arī turpmāk rīkot folkloras, garīgās izaugsmes un kokļu izgatavošanas nometnes.
Ja izdosies ieceres, skolotāja Baiba un direktore Velga darbu skolas ēkā tomēr saglabās. “Mums gan darbs tika piedāvāts arī citās skolās,” pasmaida Velga. “Bet dēļ iecerētā centra atteicāmies. Skolotāju trūkst arī laukos. Kad no skolām aizies mana paaudze, skolās vispār būs krīze, jo nebūs kas strādā.”
Izskatās, ka pavisam bez darba pēc skolas slēgšanas arī citi pedagogi nepaliks – vēl divas skolotājas strādās pirmsskolas grupā, bet citiem Druvienas sākumskola nav vienīgā darbavieta.
Slēgto skolu vietā – pansionāti
Ja tomēr neizdosies īstenot ieceri par izglītības un amatniecības centru, skolas direktore ir pārliecināta: skolas ēka tukša nepaliks, tikai bērnus nomainīs vecie un slimie. “Visās slēgtajās skolās mūsu apkaimē atver pansionātus un sociālās aprūpes centrus. Pēc tiem ir pieprasījums, pēc skolām ne,” teic V. Černoglazova. Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls apstiprina: tā tiešām ir, ka skolēnus bijušajās skolas ēkās nomaina vecie ļaudis.
Gulbenes novadā līdz ar Druvienas sākumskolu tiks likvidēta arī Litenes sākumskola ar 18 skolēniem. A. Šķēls, jautāts, vai, lemjot par skolu tīkla optimizāciju, ņem vērā skolu kvalitāti, atzīst: izšķirošais ir skolēnu skaits. “Nākamgad pašvaldības vairs nevarēs dotēt mazās skolas, pārdalot finansējumu, kas piešķirts lielākām skolām. Tāpēc ir jāpieņem vairāk lēmumu par skolu slēgšanu un reorganizāciju nekā līdz šim,” teic pašvaldības pārstāvis. Viņš saka: Druvienas un Litenes skolās pedagogi paši sapratuši, ka tā vairs nevar turpināt, jo skolās vairs nav bijis neviena skolotāja “uz pilnu slodzi”.
Vārdi un darbi
Diemžēl situācija Gulbenes novadā raksturo to, kas notiek visā Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzstādījums par to, ka sākumskolām būtu jāpaliek pēc iespējas tuvāk skolēna dzīvesvietai un reorganizāciju “cirvis” pirmkārt jāvērš pret pustukšām vidusskolām, nerealizējas. Jo pustukšā lauku vidusskolā skolēnu tomēr ir vairāk nekā tukšā sākumskolā. Lielākā daļa šogad slēdzamo skolu gan ir internātskolas, kam valsts vairs neapmaksās uzturēšanas izdevumus, tomēr slēdzamo sarakstā ir arī sešas sākumskolas.
Turklāt tieši uz sākumskolām tēmē arī lielajās pilsētās. Tā Jūrmalā nesen bija iedzīvotāju satraukums par pašvaldības plāniem slēgt sākumskolu “Taurenītis”, lai ierīkotu tur bērnudārzu, jo ēka sākotnēji tieši tam bijusi paredzēta. Pēc iedzīvotāju protestiem lēmums par skolas slēgšanu gan atlikts, būs darba grupa, kas lems gan par šīs skolas, gan vēl viena bērnudārzā iekārtotas sākumskolas – “Ābelīte” – likteni.
Tāpat nerealizējas arī Izglītības likumā ietvertais, ka skolām, lai pastāvētu, jāizpilda vai nu kvantitātes vai kvalitātes kritērijs. Ja skolēnu trūkst, kvalitāte nevienu neinteresē. Tīri formāli, saskaņojot skolu slēgšanu, ministrija vērtē gan izglītības iestādes darba kvalitāti, gan atbilstošas izglītības turpmāko pieejamību, īpaši sākumskolā, gan transporta nodrošinājumu, gan izglītības iestādes tīkla attīstības koncepciju novadā un iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētību un viedokli. Taču praktiski skolu slēgšanas saskaņojums netiek atteikts, kaut ir pašvaldības, kur nekādas koncepcijas par skolu tīklu attīstību nemaz nav. Piemēram, Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs Imants Vasmanis uzskata, ka ir grūti pieņemt lēmumu par skolu tīkla sakārtošanu, jo IZM pašai nav skaidru nostādņu par to, kas pašvaldībām būtu jādara.
Līdzīgi atzīst Saulkrastu novadā, kas ir vienīgais novads ar divām vidusskolām Rīgas tuvumā. Tajā darbojas gan Saulkrastu, gan arī Zvejniekciema vidusskola. Kaut novadā apspriestas dažādas iespējas par skolu tīklu optimizāciju, vismaz pagaidām tomēr nolemts saglabāt abas, un Saulkrastu vidusskolas ēkā pat sākušies būvdarbi. Kā uzsver novada domes pārstāve Marika Grasmane, skola kā tāda gan netiek paplašināta: nolemts uzbūvēt ēdnīcas korpusu. Par pārmaiņām skolu tīklā pašvaldība varētu lemt tad, kad būs skaidrs, kā turpmāk tiks klasificēta Zvejniekciema vidusskola: kā Pierīgas skola vai kā lauku skola. Tām būtiski atšķirsies prasības par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.
Skolēna viedoklis: apvienošana atrisinātu problēmas
Kārlis Taube, Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas 11. klases skolēns, autors pētījumam “Skolu tīkla attīstība un plānošana Latvijas lauku novados ģeogrāfisko apstākļu un demogrāfiskās situācijas ietekmē: Saulkrastu, Carnikavas un Sējas novada piemērs”, kurš uzvarējis šā gada skolēnu zinātnisko darbu konferencē Zemes zinātņu un ekonomiskās ģeogrāfijas sekcijā: “Pētot situāciju šajos kaimiņu novados, interesanti šķita – katrā ir pilnīgi atšķirīga situācija. Sējas novadā ir tikai viena pamatskola ar 65 skolēniem un skolēnu skaitam tur nevajadzētu samazināties. Carnikavas novadā iedzīvotāju skaits aug, un tur savā ziņā ir unikāla situācija: pamatskolu cer pārveidot par vidusskolu, jo tas ir vienīgais novads tik tuvu Rīgai bez savas vidusskolas. Savukārt Saulkrastu novads ir vienīgais visā Rīgas reģionā ar divām vidusskolām. Vienā no tām – Zvejniekciema vidusskolā es pats esmu mācījies. Mans secinājums bija – kaut arī skolēnu šobrīd abām vidusskolām it kā ir pietiekami, optimālāk būtu uz Saulkrastu vidusskolas un Zvejniekciema vidusskolas bāzes veidot vienu lielu skolu. Tādējādi atrisinātos telpu problēma: Saulkrastu vidusskolā telpu ir par maz, bet Zvejniekciema vidusskola nav piepildīta. Varētu vienu klašu grupu izvietot vienā skolas ēkā, bet citu – otrā. Tad nebūtu jātērē līdzekļi Saulkrastu vidusskolas paplašināšanai. Turklāt skolās trūkst skolotāju, daudzi ir pensijas vecumā. Ar apvienošanu arī šī problēma tiktu atrisināta. Iespējams, abu skolu spēku apvienošana ļautu celt arī izglītības kvalitāti, tad tik daudz skolēnu nedotos uz Rīgas ģimnāzijām. Starp abām skolām ir septiņu kilometru attālums. Domāju, ka nebūtu problemātiski nodrošināt skolēnu izvadāšanu.
Taču pašvaldība, kā noprotu, nav gatava šādiem lēmumiem. Es saprotu, ka emocionāli nav viegli īstenot reformas, tomēr uzskatu, ka priekšplānā jābūt racionāliem apsvērumiem.”
