Darījums. Zaglim nozagtais nav jāatgriež 3
“Kāpēc mums par gāzi jāmaksā vairāk nekā vāciešiem?” bijām sašutuši pirms gadiem septiņiem. 2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka formālu procedūru pret “Gazprom” par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Austrumeiropas un Baltijas valstu tirgū. 2015. gadā Eiropas Komisija secināja, ka uzņēmums pārkāpis ES konkurences noteikumus, nosakot augstākas gāzes cenas piecās dalībvalstīs – Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.
Ceturtdien mūs sasniedza ziņa par iznākumu! Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju “Gazprom”. Taču vainīgais nevis sodīts, bet ar viņu noslēgta vienošanās. “Gazprom” piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu. “Gazprom” jānodrošina gāzes netraucēta plūsma starp ES dalībvalstīm, tostarp Baltijas valstīm. Taču šī vienošanās “Gazprom” ļauj izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš konsekventi iestājies par gāzes tirgus liberalizāciju un pret “Gazprom” piekopto “skaldi un valdi” monopola politiku, ir sapīcis: “Kopumā vērtēju negatīvi. Pirms vairākiem gadiem Eiropas Parlamentā ar likumu devām EK tiesības ieskatīties “Gazprom” līgumos ar trešām valstīm. Tagad, kad EK secinājusi, ka “Gazprom” rupjā veidā izmantojis dominējošo stāvokli, liekot mums pārmaksāt par gāzi, gaidītā soda nav. “Google” sodīts ar 2,4 miljardiem eiro, “Microsoft” – ar diviem, bet no “Gazprom” saņemts tikai solījums laboties. Tas ir slikts precedents.” Latvijas patērētājiem nav gandarījuma, piezīmē Kariņš.
Šī vienošanās neparedz lētākas cenas. Visticamāk, tās visiem būs vienādi dārgas. Tiesa, gadījumā, ja “Gazprom” šos noteikumus pārkāps, tam naudassods 10% apmērā no uzņēmuma gada apgrozījuma tomēr būs jāmaksā.
