Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura lika ar traktoru novākt ziedus!” Golubeva meklē citus vainīgos
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
Lasīt citas ziņas

 

Pēc straujas izaugsmes posma XX gadsimta pēdējā ceturksnī pasaule šobrīd iekļuvusi ilgstošā nenoteiktības posmā, kuru raksturos piegāžu iespēju ierobežojumi, kas bremzēs visas pasaules ekonomiku, vietnē “Project Syndicate” raksta Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Maikls Spenss.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savā analīzē viņš izmanto cita Nobela prēmijas laureāta ekonomikā – Artūra Lūisa – izstrādāto izaugsmes modeli. Tieši par šo modeli Lūiss saņēma Nobela prēmiju 1979. gadā. Ko tad tas saka?

Lūisa modelis apgalvo, ka attīstības valstis sākotnēji attīstās, paplašinot eksporta sektorus, kas piesaista to darbaspēku, kuru nespēj nodarbināt lauksaimniecība. Tā kā ražošana un ar to saistītie ienākumi nodrošina trīs līdz četras reizes lielākus darbaspēka ienākumus, nekā to spēj lauksaimniecība, tas nodrošina pastāvīgu lēta darbaspēka plūsmu uz pilsētām. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka algu pieaugums eksporta sektorā tiek bremzēts, jo visu laiku pieejams lēts darbaspēks.

Šāds ekonomikas modelis rada pat pārsteidzoši strauju izaugsmi – kamēr vien pie­ejams lētais darbaspēks. Taču neizbēgami tas kaut kad beidzas un ekonomika sasniedz t. s. Lūisa pagrieziena punktu. Parasti tas notiek pirms tam, kad valsts ir izkļuvusi no zemo un vidējo algu līmeņa. Piemēram, Ķīna šo pa­grieziena punktu sasniedza pirms 10 līdz 15 gadiem, un tas radījis fundamentālas izmaiņas šīs valsts attīstības tempā.

Kad Lūisa pagrieziena punkts ir sasniegts, darbaspēka piesaiste no tradicionālajiem ekonomikas sektoriem kļūst dārga un sākas algu pieaugums visā ekonomikā. Šajā brīdī ekonomikas izaugsme nav vairs atkarīga no lētā darbaspēka piesaistes, bet gan no produktivitātes pieauguma visos ekonomikas sektoros. Un tieši tāpēc, ka šī pāreja bieži vien neizdodas, daudzas valstis tā arī paliek t. s. vidējo ienākumu slazdā.

Spenss argumentē, ka šobrīd Lūisa modeļa rezultātus mēs varam novērot nevis vienas vai dažu valstu piemēros, bet gan globālā mērogā. Pagājuši vairāki gadu desmiti, kad ražošana no attīstītajām valstīm tika pārcelta uz attīstības valstīm, radot milzīgu ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu tajās.

Taču šis periods ir beidzies – lētā darbaspēka rezerves attīstības valstīs pamatā ir izsmeltas, tās kļuvušas par vidēja ienākumu līmeņa valstīm. Izņēmums ir Āfrika, taču pastāv šaubas, ka šajā kontinentā esošās darbaspēka rezerves varētu ātri iesaistīt produktīvā pasaules ekonomikas apritē.

Spenss raksta, ka Lūisa pa­grieziena punktam pasaules mērogā būs milzīgas sekas. Tie spēki, kas kavējuši algu celšanu un bremzējuši inflāciju attīstītajās valstīs pēdējos 40 gadus, ir zaudējuši savu varu.

Daudzas attīstītās un arī attīstības valstis kļūst vecākas, un svaiga darbaspēka pieplūdums ekonomikā kļūst arvien mazāks. Tādēļ praktiski neizbēgama kļūst algu celšana visā pasaulē un inflācijas lēciens, un vienīgais faktors, kas vēl spēj to bremzēt, ir ekonomikas automatizācija un robotizācija. Taču pastāv šaubas, vai šis process būs tik ātrs un visaptverošs, lai spētu būtiski aizkavēt algu pieaugumu.

Valstu centrālās bankas centīsies bremzēt inflāciju, tādēļ sāks aizvākt naudu no kapitāla tirgus. Tā kā valstu ekonomikas šobrīd ir lielos parādos, tad šis process radīs lielu spiedienu uz kredītu tirgu – īsi sakot, pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām un vienīgais, par ko var diskutēt, – cik ātri tas beigsies.

SAISTĪTIE RAKSTI

Runa ir nevis par dažiem gadiem nenoteiktības, inflācijas un algu celšanās, bet gan par dažiem gadu desmitiem. Valstīm, kurām ir liels parādu slogs, – tai pašai Ķīnai, arī ASV, Itālijai, Spānijai – tas radīs lielas ekonomiskas problēmas parādu apkalpošanā un pārfinansēšanā. Arī Latvijai nevajadzētu aizmirst par Covid-19 laikā krasi pieaugušo parādu slogu.

Šis process neizbēgami ietekmēs arī pasaules ekonomikas struktūru, piegāžu ķēdes un izvēles, kur izvietot ražošanu. Un, protams, cenas – tās pieaugs praktiski visam, gan rūpniecības produkcijai, gan arī pakalpojumiem. Īsi sakot – pasaule ieiet ilgā neskaidrību un pārmaiņu periodā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura lika ar traktoru novākt ziedus!” Golubeva meklē citus vainīgos
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
“Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Politiķi dara to, ko neviens neuzdrošinātos savā biznesā un mazdārziņā,” uzskata Lapsa
Lasīt citas ziņas
Apkure dārga, pārtikas cenas aug, iedzīvotāji ir pamatīgas bedres priekšā, bet valdībai nav izdzīvošanas plāna
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
Aija Šmidre: Man ir kauns, ka Latvijā joprojām eksistē nepilsoņu pases
Skatītāja neizpratnē: “No latviešu valodas ne smakas! Daugavpils viesnīcas TV tikai krievu kanāli!”
Dzintars: Iekšlietu ministres amata zaudēšana būs mācība politiķiem nekļūdīties tautas svētuma sargāšanā
12:44
Latvijas prezidents: Saeima ļoti ātri ratificēs Somijas un Zviedrijas iestāšanās protokolu NATO
12:43
Kariņš: Rīkojums par Vitenberga demisijas pieprasījumu tiks parakstīts, tur nav jautājumu
12:42
VIDEO. “Plēsēji te ir bijuši?”: Baibu Sipenieci-Gavari no rīta mājās sagaida nepatīkams pārsteigums
“Pret Krieviju, lai kā to negribētos atzīt, ir visa pasaule!”: propagandas TV kanālā militārais eksperts ieskicē bēdīgas nākotnes perspektīvas
VIDEO. Iereibis kungs Āgenskalnā, plivinot rokās Krievijas karogu, nokaitina pretimnācēju
Vai VM ir izstrādājusi scenārijus potenciālu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā?
VIDEO. Kijiva mostas ar patriotiskām zvanu skaņām
“Es uzskatu, ka Krievija izmantos vairākas sviras!” Rajevs komentē, cik ticami ir Krievijas draudi Somijai
VIDEO. “Kā tad tā?”: stāstot par Eirovīziju, populārā amerikāņu TV šovā vadītājs sajūsminās par grupu “Citi zēni”
“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura lika ar traktoru novākt ziedus!” Golubeva meklē citus vainīgos
“Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Politiķi dara to, ko neviens neuzdrošinātos savā biznesā un mazdārziņā,” uzskata Lapsa
Dzintars: Iekšlietu ministres amata zaudēšana būs mācība politiķiem nekļūdīties tautas svētuma sargāšanā
Vitenbergs atklāj, kam varētu nodot savu amatu
Vairāki uzņēmumi pieteikušies Rīgas domei bez maksas palīdzēt organizēt padomju armijas pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Pabeigt skolu būs četrreiz grūtāk! Valdība apstiprina augstākas prasības absolventiem
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
“Ruka kungs šobrīd ir vairāk nobažījies par savu vietu,” Kreituse komentē šī brīža “politisko vētru” pēc 9. maija
VIDEO. “Viņiem jāsaprot, ka šausmīgā Krievija ir blakus!”: TV kanālā “Pervij kanal” izteikti draudi Latvijas politiķiem
Kļuvis zināms, kāda slimība aprāva leģendāra latviešu aktiera Pētera Liepiņa dzīvi