Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc straujas izaugsmes posma XX gadsimta pēdējā ceturksnī pasaule šobrīd iekļuvusi ilgstošā nenoteiktības posmā, kuru raksturos piegāžu iespēju ierobežojumi, kas bremzēs visas pasaules ekonomiku, vietnē “Project Syndicate” raksta Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Maikls Spenss.
Savā analīzē viņš izmanto cita Nobela prēmijas laureāta ekonomikā – Artūra Lūisa – izstrādāto izaugsmes modeli. Tieši par šo modeli Lūiss saņēma Nobela prēmiju 1979. gadā. Ko tad tas saka?
Lūisa modelis apgalvo, ka attīstības valstis sākotnēji attīstās, paplašinot eksporta sektorus, kas piesaista to darbaspēku, kuru nespēj nodarbināt lauksaimniecība. Tā kā ražošana un ar to saistītie ienākumi nodrošina trīs līdz četras reizes lielākus darbaspēka ienākumus, nekā to spēj lauksaimniecība, tas nodrošina pastāvīgu lēta darbaspēka plūsmu uz pilsētām. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka algu pieaugums eksporta sektorā tiek bremzēts, jo visu laiku pieejams lēts darbaspēks.
Šāds ekonomikas modelis rada pat pārsteidzoši strauju izaugsmi – kamēr vien pieejams lētais darbaspēks. Taču neizbēgami tas kaut kad beidzas un ekonomika sasniedz t. s. Lūisa pagrieziena punktu. Parasti tas notiek pirms tam, kad valsts ir izkļuvusi no zemo un vidējo algu līmeņa. Piemēram, Ķīna šo pagrieziena punktu sasniedza pirms 10 līdz 15 gadiem, un tas radījis fundamentālas izmaiņas šīs valsts attīstības tempā.
Kad Lūisa pagrieziena punkts ir sasniegts, darbaspēka piesaiste no tradicionālajiem ekonomikas sektoriem kļūst dārga un sākas algu pieaugums visā ekonomikā. Šajā brīdī ekonomikas izaugsme nav vairs atkarīga no lētā darbaspēka piesaistes, bet gan no produktivitātes pieauguma visos ekonomikas sektoros. Un tieši tāpēc, ka šī pāreja bieži vien neizdodas, daudzas valstis tā arī paliek t. s. vidējo ienākumu slazdā.
Spenss argumentē, ka šobrīd Lūisa modeļa rezultātus mēs varam novērot nevis vienas vai dažu valstu piemēros, bet gan globālā mērogā. Pagājuši vairāki gadu desmiti, kad ražošana no attīstītajām valstīm tika pārcelta uz attīstības valstīm, radot milzīgu ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu tajās.
Taču šis periods ir beidzies – lētā darbaspēka rezerves attīstības valstīs pamatā ir izsmeltas, tās kļuvušas par vidēja ienākumu līmeņa valstīm. Izņēmums ir Āfrika, taču pastāv šaubas, ka šajā kontinentā esošās darbaspēka rezerves varētu ātri iesaistīt produktīvā pasaules ekonomikas apritē.
Spenss raksta, ka Lūisa pagrieziena punktam pasaules mērogā būs milzīgas sekas. Tie spēki, kas kavējuši algu celšanu un bremzējuši inflāciju attīstītajās valstīs pēdējos 40 gadus, ir zaudējuši savu varu.
Daudzas attīstītās un arī attīstības valstis kļūst vecākas, un svaiga darbaspēka pieplūdums ekonomikā kļūst arvien mazāks. Tādēļ praktiski neizbēgama kļūst algu celšana visā pasaulē un inflācijas lēciens, un vienīgais faktors, kas vēl spēj to bremzēt, ir ekonomikas automatizācija un robotizācija. Taču pastāv šaubas, vai šis process būs tik ātrs un visaptverošs, lai spētu būtiski aizkavēt algu pieaugumu.
Valstu centrālās bankas centīsies bremzēt inflāciju, tādēļ sāks aizvākt naudu no kapitāla tirgus. Tā kā valstu ekonomikas šobrīd ir lielos parādos, tad šis process radīs lielu spiedienu uz kredītu tirgu – īsi sakot, pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām un vienīgais, par ko var diskutēt, – cik ātri tas beigsies.
Runa ir nevis par dažiem gadiem nenoteiktības, inflācijas un algu celšanās, bet gan par dažiem gadu desmitiem. Valstīm, kurām ir liels parādu slogs, – tai pašai Ķīnai, arī ASV, Itālijai, Spānijai – tas radīs lielas ekonomiskas problēmas parādu apkalpošanā un pārfinansēšanā. Arī Latvijai nevajadzētu aizmirst par Covid-19 laikā krasi pieaugušo parādu slogu.
Šis process neizbēgami ietekmēs arī pasaules ekonomikas struktūru, piegāžu ķēdes un izvēles, kur izvietot ražošanu. Un, protams, cenas – tās pieaugs praktiski visam, gan rūpniecības produkcijai, gan arī pakalpojumiem. Īsi sakot – pasaule ieiet ilgā neskaidrību un pārmaiņu periodā.
