“Kā tas ir iespējams valstī, kur runā par demogrāfijas krīzi?” Gaidot trešo bērnu, mātei par pabalstu jācīnās tiesā 0
Gaidot trešo bērniņu un plānojot ģimenes budžetu, Madara piedzīvojusi nepatīkamu pārsteigumu. Lai gan starp bērnu kopšanas periodiem viņa bija atgriezusies darbā un veikusi sociālās iemaksas, maternitātes pabalsts viņai aprēķināts nevis pilnībā ņemot vērā faktiskos ienākumus, bet piemērojot valstī noteikto aprēķina bāzi.
Par savu situāciju Madara publiski pastāstīja sociālajā medijā “Facebook”, norādot, ka šis jautājums nav tikai par viņas ģimeni, bet arī par citām ģimenēm, kurās bērni dzimst ar nelielu vecuma starpību.
“Mūsu ģimene audzina bērnus ar nelielu vecuma starpību, un starp bērnu kopšanas atvaļinājumiem esmu atgriezusies darbā, strādājusi un maksājusi nodokļus.”
Madara raksta, ka viņas gadījumā pabalsta aprēķinā daļa perioda tika vērtēta pēc valstī noteiktās aprēķina bāzes – aptuveni 1041 eiro mēnesī –, nevis ņemot vērā viņas iepriekšējos faktiskos ienākumus, no kuriem tika veiktas sociālās iemaksas.
Saņemtais aprēķins viņai bijis negaidīts, jo viņa paļāvusies, ka veiktās sociālās iemaksas būs noteicošais faktors pabalsta apmēra noteikšanā.
“Tāpēc šoks bija vēl lielāks, kad uzzināju, kā tiks aprēķināts nākamais maternitātes pabalsts.”
Madara norāda, ka piemērotā aprēķina kārtība būtiski samazinājusi viņas pabalsta apmēru. Viņa uzskata, ka, ja aprēķinā tiktu ņemti vērā viņas faktiskie darba ienākumi un veiktās sociālās iemaksas, pabalsts būtu ievērojami lielāks.
Problēma radusies darba līguma dēļ
Madara skaidro, ka problēma radusies tādēļ, ka viņas iepriekšējā darba vietā bija noslēgts līgums uz noteiktu laiku. Viņa norāda – lai gan pirms tam bija strādājusi un veikusi sociālās iemaksas, pabalsta aprēķinā viņas faktiskie ienākumi netiek ņemti vērā, jo darba attiecības konkrētajā periodā vairs nav bijušas spēkā.
Tieši šī situācija, viņasprāt, rada netaisnīgu rezultātu, jo ģimene, kas turpina audzināt bērnus ar nelielu vecuma starpību, nonāk sliktākā situācijā tikai darba līguma veida dēļ.
“Es patiesi nesaprotu, kā tas ir iespējams valstī, kur gadiem runājam par demogrāfijas krīzi, dzimstības veicināšanu un atbalstu ģimenēm.”
Mēģinot situāciju risināt, Madara vērsusies VSAA, Labklājības ministrijā un Tiesībsarga birojā. Viņa uzskata, ka problēma ir plašāka:
“Liekas, ne katrs par to ir gatavs runāt, bet šis ir likuma robs.”
Kādēļ mainās pabalsta aprēķins?
VSAA skaidro, ka izšķirošais Madaras situācijā bijis nevis tas, vai viņa audzināja bērnu, bet gan tas, vai konkrētajā periodā viņai vēl bija spēkā darba attiecības.
Aģentūra norāda, ka, aprēķinot maternitātes pabalstu, tiek vērtēti personas ienākumi 12 mēnešu periodā pirms grūtniecības atvaļinājuma. Ja sieviete šajā laikā bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā un darba attiecības joprojām turpinājušās, šie mēneši pabalsta aprēķinā netiek iekļauti.
Savukārt, ja darba attiecības ir beigušās, situācija ir citāda – par periodu, kurā persona vairs nav bijusi darba ņēmēja, tiek piemērota valstī noteiktā aprēķina bāze. 2026. gadā tie ir 1041,44 eiro mēnesī.
VSAA norāda, ka tieši šī iemesla dēļ Madaras gadījumā pabalsts tiek aprēķināts citādi.
“Ja darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, persona vairs nevar atrasties bērna kopšanas atvaļinājumā.”
Aģentūra arī skaidro, ka bērna kopšanas pabalsta saņemšana pati par sevi nenozīmē, ka persona atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā darba tiesisko attiecību ietvaros.
“Bērna kopšanas pabalsts ir valsts sociālais pabalsts, ko var saņemt arī personas, kuras nav darba tiesiskajās attiecībās. Savukārt bērna kopšanas atvaļinājums ir darba tiesību institūts, kas iespējams tikai pastāvot darba tiesiskajām attiecībām.”
VSAA uzsver, ka aģentūra piemēro spēkā esošos normatīvos aktus un tai nav tiesību atkāpties no likumā noteiktās pabalstu aprēķināšanas kārtības.
Labklājības ministrija: regulējums ir pamatots
Labklājības ministrija norāda, ka ir vērtējusi arī tādas situācijas kā Madaras gadījumu – ģimenes, kurās bērni dzimst ar nelielu vecuma starpību, un personas, kuras strādā uz noteikta termiņa līgumiem. Tomēr ministrija uzskata, ka pašreizējais regulējums ir pamatots un izmaiņas tajā šobrīd nav nepieciešamas.
Ministrija skaidro:
“Atšķirīgā pieeja nav balstīta uz faktu, ka persona kopj bērnu, bet gan uz to, kāds ir personas tiesiskais statuss pabalsta aprēķina periodā.”
Vienlaikus ministrija uzsver, ka likumā atšķirīgi tiek regulēti dažādi ģimenes atbalsta veidi.
Šis regulējums ir izvēlēts tādēļ, ka dažādiem pabalstiem ir atšķirīgi mērķi.
Vecāku pabalstam ir paredzēts īpašs aizsardzības mehānisms gadījumos, kad nākamais bērns piedzimst neilgi pēc iepriekšējā, taču maternitātes pabalstam šāds mehānisms nav paredzēts.
“Maternitātes pabalsta mērķis ir kompensēt darba ienākumu zaudējumu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, savukārt vecāku pabalsta mērķis ir daļēji aizvietot ienākumus bērna kopšanas laikā.”
Ministrija uzsver, ka esošā kārtība ir veidota, lai nodrošinātu vienotu pieeju dažādās situācijās, un tā sasaista pabalsta aprēķinu ar personas sociālās apdrošināšanas statusu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Labklājības ministrija uzskata, ka pašreizējais regulējums nodrošina taisnīgu pabalstu aprēķināšanas kārtību un šobrīd grozījumi normatīvajos aktos netiek plānoti.
Būs jādodas uz tiesu
Madara sarunā ar LA.LV norāda, ka ar šo situāciju samierināties negrasās. Lai gan viņai nav juridiskās izglītības un šobrīd ģimenē jādomā arī par ikdienas rūpēm, viņa pati gatavo pieteikumu tiesai.
Viņa uzskata, ka jautājums nav tikai par viņas individuālo gadījumu, bet par sistēmu kopumā – par cilvēkiem, kuri strādā noteikta termiņa darbos un pēc bērna kopšanas perioda cenšas atgriezties darba tirgū.
“Tiesāšanās prasa laiku, bet man ģimene ir jāpabaro tagad. Man nav saprotams, kāpēc valstī, kur visi runā par dzimstības krīzi, mātei ir jāiet uz tiesu, lai izcīnītu godīgi nopelnīto naudu par saviem nodokļiem. Tas nav stāsts tikai par mani – tas ir stāsts par daudzām citām sievietēm, kuras strādā uz terminētiem līgumiem, aizvieto kolēģus vai strādā projektos,” saka Madara.
Viņa uzskata, ka pašreizējā kārtība sievietēm līdzīgās situācijās rada nelabvēlīgākus nosacījumus.
Tikmēr valsts institūcijas norāda, ka VSAA piemēro spēkā esošos normatīvos aktus un ka pabalsta aprēķināšanas kārtība ir balstīta personas juridiskajā statusā, nevis tajā, vai cilvēks faktiski audzina bērnu.
Madaras gadījums aktualizē plašāku jautājumu – vai pašreizējais regulējums pietiekami elastīgi reaģē uz situācijām, kad vecāki pēc bērna kopšanas perioda atgriežas darba tirgū, bet darba līguma nosacījumi var ietekmēt viņu sociālās garantijas.
