Mainīsies Latvijas ainava? Mežos strauji iedzīvojas platlapju sugas 0
Trešo gadu sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, profesors Māris Laiviņš vada pētījumu “Platlapju mežu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā”.
Pētījuma rezultāti liecina – kļūstot siltākam, platlapji virzās uz ziemeļiem, tāpēc koku sugas, kuras esam pieraduši redzēt tikai parkos, pamazām iedzīvojas arī mežos. Tas nozīmē, ka Latvijas ainava pamazām mainās.
Māris Laiviņš: Notiek vides izmaiņas, klimata pasiltināšanās, augsnes bagātināšanās. Tas viss patīk platlapjiem, tāpēc notiek šo sugu virzība uz ziemeļiem. Tās sugas, kuras pirms gadiem piecdesmit bija tikai parkos, tagad ir izgājušas savvaļā. Tās vēl neveido fundamentālas audzes, bet divi trīs indivīdi ir sastopami daudzviet. Pirmām kārtām tā ir platlapju liepa un kalnu kļava. Arī ošlapu kļava apgūst jaunas teritorijas. Arī mūsu parastā kļava tagad ļoti intensīvi nāk iekšā visur – gan pļavās, gan mežos, tā aug pat zem priedēm. Ainavā tas izskatās labi. Taču ir cita problēma – mūsu kokapstrādātāji šobrīd lietaskoksni zāģē tikai no priedes vai egles. Taču nākotnē sortimentu izvēle būs lielāka.
Tā kā mežos arvien vairāk ienāk platlapji, to dabiskā attīstība ir aizvien vairāk neprognozējama. Ir liela varbūtība, ka platlapju mežos zem valdošās sugas iesēsies citu koku sugas – liepas vai gobas. Taču kopējais virziens ir uz ēncietīgām sugām. Ozols nekad zem ozoliem neaugs, tur nāks liepa, goba, kļava, dižskābardis. Lielākai daļai lapu koku, izņemot liepu, kam ir daudz atvašu, audzēs, kurās tās ir vadošās, tās apakšā neatjaunojas, bet ienāk kāda cita platlapju suga. Zem gobām, vīksnām parasti nāk osis.
Platlapju audzes pašlaik aizņem tikai vienu procentu no meža. Taču krāja, kas nereti ir pieaugušās un pāraugušās audzēs, ir ļoti iespaidīga. Ozolu audzēs tā var būt pat 500 – 600 m3/ha, Moricsalā ir audzes pat ar 700 m3/ha. Krāja ir ļoti liela, bet dinamika, pieaugumi vislielākie ir dižskābaržiem. Četrdesmit – sešdesmit gadu vecumā tie pieaug par par 6 m3/ha gadā. Tas ir daudz, un es par to esmu pārsteigts.
Ja vides attīstība tā turpināsies, tad tur, kur tagad platlapji aug mazās platībās, pēc piecdesmit un vairāk gadiem būs jau nopietnas audzes.
Mēs ļoti uzmanīgi vērojam arī pilsētu mežus. Jo tas, kas notiek pilsētās, ir ļoti dinamisks. Tur vides izmaiņas ir redzamas visstiprāk, un tas, kas notiek pilsētās, pēc kāda laika būs redzams daudz kur citur. Un pilsētās klasiski parādās, ka priedes nomainās ar platlapjiem.
