Ekonomika
Bizness

Par divu ātrumu Eiropu, atkarību no Krievijas enerģijas avotiem un investīcijām Latvijā. Atbild Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers1


Pēters Altmaiers: “Esam apņēmušies modernizēt uz nākotni vērstu finanšu shēmu, piemēram, attiecībā uz inovācijām, digitalizāciju un konkurētspēju, nesējot šaubas par kohēzijas politikas uzticamību.”
Pēters Altmaiers: “Esam apņēmušies modernizēt uz nākotni vērstu finanšu shēmu, piemēram, attiecībā uz inovācijām, digitalizāciju un konkurētspēju, nesējot šaubas par kohēzijas politikas uzticamību.”
Publicitātes foto

Rīt vizītē Latvijā ierodas Vācijas federālais ekonomikas un enerģētikas ministrs Pēters Altmaiers. Otrdien Vācijas Tirdzniecības kameras rīkotajā konferencē Berlīnē paziņojis, ka Vācijas valdība ir “apņēmības pilna un vēlas” paplašināt darījuma saites ar Krieviju un ka “Nord Stream 2” ir liels potenciāls Eiropai, viņš uzreiz devies darījuma braucienā uz visām trim Baltijas valstīm. Vakar Tallinā, šodien Viļņā, rīt Rīgā. Pirms vizītes viņš sniedza rakstiskas atbildes uz “LA” uzdotajiem jautājumiem.

Kāda ir jūsu nostāja sakarā ar paradigmas maiņu ES virzībā uz klimatneitrālu ekonomiku? Vai tā neveicina divu ātrumu Eiropu, jo kohēzijas politikai paredzētie līdzekļi tiek samazināti uz digitalizācijas un zaļās ekonomikas rēķina? Piemēram, breksita dēļ ES budžets sarūk par 6%, bet padomes piedāvājums Latvijai samazināts pat par 26%. Tajā pašā laikā Beļģija un Nīderlande kohēzijas mērķiem saņem vairāk līdzekļu.

P. Altmaiers: ES kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu būt vienam no galvenajiem ES budžeta pīlāriem. Un, protams, lielākā daļa ES līdzekļu arī nākotnē tiks novirzīti mazāk attīstītajiem reģioniem. ES struktūrfondi var dot nozīmīgu ieguldījumu ES klimata aizsardzības mērķu sasniegšanā.

Mums nepieciešama moderna un uz inovācijām vērsta ES struktūrpolitika, kas atbalsta investīcijas nākotnes tehnoloģijās. Tagad ir svarīgi panākt strauju progresu sarunās par turpmāko ES budžetu un par individuālajām finansēšanas programmām. Pretējā gadījumā mēs riskējam ar novēlotu programmas sākumu un līdz ar to arī ar nozīmīgu ieguldījumu trūkumu.

Kāpēc Vācija vairs nav tik aktīva pašreizējās sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam kā agrāk?

Kopš 2018.gada vidus Vācijas valdība ar lielu apņēmību ved sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Eiropas Savienība saskaras ar lieliem izaicinājumiem, tāpēc tai vajadzīga uz nākotni vērsta finanšu shēma laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam.

Tāpēc mēs atbalstām Eiropadomes priekšsēdētāja mērķi šonedēļ panākt vienošanos par finanšu shēmu. Tāpat ir skaidri saprotams, ka paketes kvalitātei kopumā ir jābūt atbilstošai. Jo īpaši mēs esam apņēmušies modernizēt uz nākotni vērstu finanšu shēmu, piemēram, attiecībā uz inovācijām, digitalizāciju un konkurētspēju, nesējot šaubas par kohēzijas politikas uzticamību.

Ne mazāk svarīgs mums ir atbildīgs kopējais apjoms, kā arī taisnīga iemaksu sloga sadalīšana. Federālā valdība regulāri konsultējas un ved sarunas ar visiem Eiropas partneriem. Galarezultātā mums jāpanāk visu pušu gatavība kompromisam.

Kāpēc Vācija neuzklausa Eiropas partneru un ASV iebildumus pret “Nord Stream 2” būvniecību Baltijas jūrā, kaut arī tas palielina Vācijas Federatīvās Republikas un visas ES atkarību no Krievijas enerģijas avotiem un ir pretrunā ar mērķi samazināt fosilās enerģijas patēriņu?

Līdz ar izmaiņām ES gāzes direktīvā saistošs ir “Nord Stream 2” darbības Eiropas tiesiskais regulējums, kuru apstiprinājušas visas ES dalībvalstis, ES Komisija un Eiropas Parlaments. “Nord Stream 2” netiks nodots ekspluatācijā, kamēr nebūs izpildītas gāzes direktīvas prasības.

Cauruļvada “Nord Stream 2” būvniecība galvenokārt ir uzņēmējdarbības projekts. Gāzes piegāde pa “Nord Stream 2” paredzēta gāzes apjoma krituma kompensācijai Eiropas Savienībā kā Nīderlandes dabasgāzes, kas joprojām veido ievērojamu daļu no Vācijas patēriņa, aizstāšanai. Cauruļvads uzlabos arī gāzes piegādi Centrālajai un Austrumeiropai.

Mēs apzināmies, ka cauruļvada projekta vērtējums ir atšķirīgs. Šī iemesla dēļ jau kopš sarunu sākuma Vācijas valdība ir pieprasījusi Krievijas gāzes tranzīta cauri Ukrainai turpināšanu un aktīvi atbalstījusi ES Komisijas centienus. Veiksmīgi noslēdzot jaunu līgumu par turpmāku Krievijas gāzes tranzītu, tiks nodrošināts nepārtraukts gāzes tranzīts cauri Ukrainai, un tas kopš šā gada 1. janvāra vairs nerada problēmas.

Paplašinoties dabasgāzes infrastruktūrai Eiropas Savienībā, piemēram, ar jauno Igaunijas–Somijas starpvalstu dabasgāzes savienojumu “Balticconnector”, SDG termināļiem Svinoujscē un Klaipēdā, “Baltic Pipe” Baltijas jūrā un plānoto SDG termināļu celtniecību Vācijā, atkarība no Krievijas dabasgāzes samazinās un tās piegāde tiek dažādota.

Vācija tuvāko gadu laikā plāno pakāpeniski pārtraukt elektroenerģijas ieguvi no kodolenerģijas un akmeņoglēm, tāpēc vidējā vai ilgā termiņā dabasgāzei arī turpmāk būs nozīmīga loma.

Kā Vācija vērtē ekonomisko attiecību veidošanos ar Ķīnu? Ķīnā ražo ne tikai vācu zīmolu preces, ķīniešu investori arvien vairāk pārpērk vācu uzņēmumus un tehnoloģijas. Vai ierobežojumiem nevajadzētu būt lielākiem, un, ja tā, tad tieši kādiem? Kā jūs vērtējat ķīniešu 5G tehnoloģiju izmantošanu Vācijā?

Eiropas Savienība savas intereses un vērtības ekonomiskajā jomā attiecībās ar Ķīnu var veiksmīgi aizsargāt un īstenot tikai tad, ja mēs rīkosimies vienoti un saskaņoti. 2020. gada septembrī Leipcigā paredzētā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju tikšanās ar Ķīnas prezidentu Vācijas ES Padomes prezidentūras laikā paver lielisku iespēju nodemonstrēt ES vienotību, virzot mūsu kopējās ES intereses un turpinot attīstīt divpusējo sadarbību ar Ķīnu.

Būtībā mēs tiecamies pēc sadarbības un konkurences ar Ķīnu, pamatojoties uz vienlīdzīgiem un godīgiem konkurences noteikumiem. Šajā ziņā vēl daudz darāmā, un tas atklājas patlaban notiekošajās sarunās par ES un Ķīnas investīciju līgumu.

Kas attiecas uz 5G tīkla paplašināšanu, federālā valdība ir vienojusies par atvērto tehnoloģiju ieviešanu, paredzot obligātu augstāko drošības standartu piemērošanu un iepriekš neizslēdzot no procesa atsevišķus ražotājus.

Vai Vācijas investīcijām Latvijā redzat papildu iespējas? Vai tās varētu būt lielu vācu korporāciju ražotnes vai drīzāk mazu un vidēju ģimenes uzņēmumu bizness? Vai Latvija ir piemērota vieta uzņēmējdarbībai?

Latvija ir pievilcīga Vācijas uzņēmumu investīciju vieta. 2019. gada aptaujā par biznesa vidi, kuru veica Vācijas Ārējās tirdzniecības kameras Centrālās un Austrumeiropas valstīs un kurā piedalījās gandrīz 1700 uzņēmumu no divdesmit vienas Centrālās un Austrum­eiropas valsts, komentējot savas biznesa cerības un pastāvošos investīciju nosacījumus, Latvija ieņēma sesto vietu.

Līdztekus labajam izglītības līmenim vācu uzņēmumi īpaši pozitīvi novērtēja arī lieliskos apstākļus jaunuzņēmumiem. Latvijas ieguldījums valsts kā biznesa vietas pievilcībā, izmantojot atraktīvu finansēšanas palīdzību un algu subsīdijas, ir nozīmīgs. Tajā pašā laikā augstā dzīves kvalitāte un zemās dzīves izmaksas salīdzinājumā ar Eiropu piesaista daudzus jaunus novatoriskus uzņēmumus. Visi šie faktori liecina, ka gan mazie, gan vidējie uzņēmumi, gan lielie vācu koncerni labprāt investē Latvijā.

Skaidri un uzticami pamatnosacījumi ikvienam ārvalstu investoram ir svarīgi. Mūsu abu valstu valdībām aktīvi jādarbojas, veicinot mūsu valstu un visas Eiropas Savienības izaugsmi un konkurētspēju.

Pēters Altmaiers

Vācijas jurists un politiķis, kuru žurnāls “Economist” ierindojis starpt uzticamākajiem kancleres Angelas Merkeles padomdevējiem.

Ekonomikas un enerģētikas ministrs kopš 2018. gada marta.

Saistītie raksti

Pirms tam bijis vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrs, speciālo lietu ministrs, Vācijas kancleres kancelejas vadītājs.

61 gadu vecs, neprecējies.

Tiek uzskatīts par spožu intelektuāli un darbaholiķi, kurš pārvalda angļu, franču un flāmu valodu.

Latvijā bijis 2006. gadā kā Vācijas Iekšlietu ministrijas parlamentārais valsts sekretārs vizītē pie iekšlietu ministra Ivara Godmaņa.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Negribam ceļot uz Sāmsalu? Nepietiekamās intereses dēļ “Tallink” atceļ reisu Rīga-Sāmsala-Rīga
23 stundas
KT
Kārlis Teivāns
Ekonomika
Naftas vada tiesvedība iegūst skandalozu nokrāsu. Atsevišķā kriminālprocesā pārbaudīs, vai tiesā iesniegtie dokumenti ir viltoti
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Turpinām mēslot ceļmalās. Atkritumu savākšana pēdējos piecos gados izmaksājusi 2,8 miljonus eiro
1 diena

Lasītākie

JR
Jānis Riekstiņš
Latvijā
Viņš ne tikai piedalījās, bet arī teorētiski pamatoja visnežēlīgākās represijas. Kādu cilvēku uz Latviju atsūtīja Staļins? 2
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Esmu priecīgs, ka esmu dzīvs!” Pasaules apceļotājs Kārlis pabeidzis divus gadus ilgo ceļojumu pāri Klusajam okeānam
Intervija 2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Latvietis Ivo Puriņš iekļūst “Ekstrasensu cīņās” un atklāj patiesību par šovu
2 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
VIDEO. Silakrogā mītošie kaķi vairojas, dzemdē, ir izkropļoti un iet bojā: pašvaldība teic, ka nav saņēmuši iedzīvotāju sūdzības
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Iekšlietu ministrija steidzami lūdz atrast 10 miljonus eiro glābēju vajadzībām, citādi nāksies aizvērt vairākus depo
2 stundas