Veidojot koncepciju, izstādes kuratori izvēlējušies nekoncentrēties tikai uz galvenajiem varoņiem un svarīgākajām figūrām, bet pēc būtības parādīt Latvijas sabiedrības kopainu.
Veidojot koncepciju, izstādes kuratori izvēlējušies nekoncentrēties tikai uz galvenajiem varoņiem un svarīgākajām figūrām, bet pēc būtības parādīt Latvijas sabiedrības kopainu.
Foto: Timurs Subhankulovs

Latvijas māksla sejās un vārdos 0

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja trijās izstāžu telpās līdz 24. februārim apskatāma izstāde “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”

LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
16 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Pagājušajā piektdienā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs uzreiz trijās vietās atklāja izstādi “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”. Šī trīsdaļīgā ekspozīcija ne tikai iecerēta kā krāšņa dāvana valsts simtgadei, bet neapšaubāmi kļuvusi par lielāko un ambiciozāko (ap 1000 darbu) portretu izstādi Latvijas mākslas vēsturē.

Konceptuāli šī izstāde pārņem stafeti no Rundāles pils, kas kopš 1986. gada reizi dekādē piedāvāja publikai iepazīties gan ar maz zināmām personībām, gan ar mākslas sociāli politiskiem kontekstiem, gan arī ar stilistiskām pārmaiņām paša portreta žanrā. Pēc pirmās izstādes “17. gadsimta portrets Latvijā” sekoja 18. gadsimta retrospekcija “F. H. Barizjens un viņa laiks”, bet 2008. gadā izpēte vainagojās ar ekspozīciju un fundamentālu katalogu “19. gs. portrets Latvijā”. Katra nākamā izstāde ne tikai strauji pieņēmās “svarā”, bet arī tuvojās tam hronoloģiskajam brīdim, kad jaundzimusī latviešu māksla aprāva pēdējās portreta žanra saiknes ar pilīm un muižām, lai pārceltos uz pilsētām – galvenokārt uz Rīgu. Tomēr, ja Rundāles pils izstāžu mērķis bija reabilitēt un atgriezt Latvijas mākslas vēsturei iepriekš piemirsto gadsimtu mākslu, kurai vairāku paaudžu pētnieki nevēlējās pievērst uzmanību, tad šai jaunajai izstādei nav nepieciešams neko reabilitēt, jo katram ir skaidrs, ka 20. gadsimts ir tas, ar ko var lepoties latviešu māksla.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai parādītu šo labi zināmo gadsimtu, izstādes kuratori izvēlējušies nekoncentrēties tikai uz galvenajiem varoņiem un svarīgākajām figūrām, bet pēc būtības parādīt Latvijas sabiedrības kopainu, kurā līdzās politiskiem līderiem, zinātniekiem, karavadoņiem, tirgotājiem, pašiem māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem utt. ir atspoguļots plašs mākslinieku draugu, paziņu un nejaušu laikabiedru loks. Teorētiski šo attēloto personu likteņi un stāsti izteiksmīgi raksturo visas Latvijas attīstību 20. gadsimtā. Tomēr izstāde vairāk kalpo kā albums ar ilustrācijām par 20. gs., informāciju par cilvēku likteņiem atstājot katra apmeklētāja ziņā. Veidojot ekspozīciju, autori mēģinājuši izstāstīt vienlaikus divus dažādus stāstus – latviešu portreta vēsturi 20. gs. un 20. gs. vēsturi caur portretu. Panākt abus zaķus diemžēl nav izdevies, jo hronoloģiskais princips un turēšanās pie vēsturiskās periodizācijas aizmiglojusi stāstu par pašu portretu kā mākslas žanru. Kā zināms, izmaiņas mākslā neiet precīzi roku rokā ar politiku.

Pēc izstādes subjektīvās hronoloģijas 20. gs. portreta vēsture simboliski sākas ar Jaņa Rozentāla pašportretu, kas gleznots tieši ap gadsimtu miju. Ieejot vai, pareizāk sakot, nokāpjot pa speciāli izveidoto trepju konstrukciju ekspozīcijas sākumā, rodas asociācijas ar arheoloģiju, kur atsegtie kultūras slāņi gaida to, kurš norāpsies no sava laika augstumiem, lai pieskartos pagātnes liecībām. Tomēr tad, kad no atraktajiem artefaktiem mēģinām rekonstruēt laikmetu, šķiet, būtu svarīgi atlasīt visvairāk reprezentatīvos darbus, kas arī ļautu uzburt veselu un nepretrunīgu pagātnes ainu. Protams, tas ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums, ar kuru nekad nevar tikt galā, bet, šķiet, ka gadsimta vēsture būtu bijusi pārliecinošāka, ja izstāde nebūtu tik pārsātināta ar darbiem. No vienas puses, tā ir brīnišķīga un utopiska ideja – dot maksimāli pilnu, ideālā gadījumā vispār nerediģētu vēstures nospiedumu, bet, no otras puses, tā var pārvērsties telefonu grāmatā, kuru neviens neizlasīs no pirmās lapas līdz pēdējai un kur indivīds pārvēršas ciparu kombinācijā.

Tomēr milzīgais eksponēto portretu skaits vienlaikus izstādi arī glābj, jo grūti iedomāties, kad vēl būs iespēja ieraudzīt tik daudz nehrestomātisku grafikas, glezniecības un īpaši latviešu meistaru tēlniecības un sīkplastikas darbu. Nedaudz skumji, ka fotomāksla tikusi atdalīta no ekspozīcijas un eksponēta uz atsevišķām sienām, bet varbūt tas ļaus fotogrāfijai nepazust starp lielām, krāsainām gleznām.

Kopumā jāsecina, ka viena no izstādes galvenajām veiksmēm ir ekspozīcijas neitrālā intonācija. Darbi nekonkurē savā starpā, nav ne patosa, ne mēģinājuma paust attieksmi pret konkrētām vēstures vai mākslas parādībām – izcelt kādu un noklusēt citu. Neskatoties uz scenogrāfijas teatrālismu, pašai ekspozīcijai dramatiskums nepiemīt nemaz, un tas ļauj vēsi un uzmanīgi paskatīties uz visu 20. gadsimtu. Blakus strēlniekiem un brīvības cīņām ieraudzīsim modernistus, kas piedalījās Krievijas monumentālās propagandas konkursos, līdzās Jāņa Tilberga salona portretiem – krievu emigranta Bogdanova-Beļska darbus. 20. gs. 30. gadu sejām būs ne tikai patriarhālais spēks, bet arī maigums un trauslums, apkārt Staļina figūrai var atrast gan sociālistiskā darba varoņu ģīmetnes, gan arī Jāņa Pauļuka vai Kurta Fridrihsona darbus kā brīva gara apliecinājumu. Arī pēc 20. gs. 60. gadu robežas izstāde turpina cīnīties par objektīvu un pilnīgu laikmeta atspoguļošanu – tikai pēc vēstures optikas likuma – jo tuvāk atrodamies notikumam, jo grūtāk par to spriest. Varbūt tāpēc “Arsenāla” ekspozīcijas pēdējā daļā aizvien vairāk jūtama plaisa starp subjektīvu kuratoru skatījumu uz portreta likteni jaunajā gadsimtā. Tāpēc, neskatoties uz to, ka izstāde simboliski noslēdzas ar Imanta Lancmaņa filozofisko pašportretu ar ābolu vainagu (2011), gribētos ticēt, ka 20. gadsimta portreta noslēgtais cikls kādreiz tiks pabīdīts ēnā un priekšā stāsies 21. gs. ar visu savu krāšņo seju izteiksmju paleti. Tikai šo brīnišķīgo izstādi mēs ar tevi, dārgais lasītāj, vairs neredzēsim.

 

 

Izstāde “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”

Apskatāma trijās LNMM izstāžu telpās – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, izstāžu zālē “Arsenāls” un R. Sutas un A. Beļcovas muzejā; kuratore: Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja.

Otrdienās, trešdienās un ceturtdienās līdz 24. februārim LNMM un tā filiālēs norisināsies pasākumi “Viena portreta stāsts”, kur varēs klausīties 15 minūšu ilgus ekspertu stāstījumus par izstādē eksponētajiem mākslas darbiem.

Tuvākie notikumi: “Jēkabs Kazaks. Strēlnieks (Kārļa Baltgaiļa portrets)” LNMM galvenajā ēkā (7. novembrī plkst. 14); “Miervaldis Polis. Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas portrets” (8. novembrī plkst. 14 izstāžu zālē “Arsenāls”); “Lea Davidova-Medene. Lilijas Ērikas portrets” (13. novembrī plkst. 14, “Arsenāls”).

LNMM galvenajā ēkā četru mēnešu laikā notiks septiņas radošās darbnīcas – 14. novembrī, 12. decembrī, 16. janvārī un 13. februārī darbosies sietspiedes apdrukas darbnīca, bet sešu piektdienu darbnīcās no 16. novembra līdz 22. februārim muzejpedagoģes Diānas Dimzas-Dimmes vadībā būs iespēja uzzināt vairāk par portreta žanra daudzveidību.

LNMM notiks nodarbību cikls “Mazie mākslas pētnieki”, ļaujot bērniem uzzināt par izstādē eksponēto portretu autoriem un tajos attēlotajiem personāžiem.

Izstāžu zālē “Arsenāls” no 15. novembra līdz 21. februārim – meistarklases mākslinieku Helēnas Heinrihsones, Bruno Strautiņa, Jāņa Deinata, Jura Utāna, Sandras Skrastiņas un Kaspara Zariņa vadībā; 22. novembrī, 17. janvārī un 31. janvārī – darbnīca bērniem “Pašportrets”.

Izdevniecībā “Neputns” tapis apjomīgs katalogs, kurā iekļauti pētījumi par fotogrāfijas žanru 20. gs. sākumā un beigās, kā arī pētījums par karikatūras žanru Latvijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
16 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas ir izdarīts ar Rīgas ielām ir noziegums!”: kur braukt avārijas dienestiem un medicīniskajai palīdzībai? 129
13 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 80
1 diena
Lasīt citas ziņas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 1
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas dzelzceļa stacijā atrasta vēl viena potenciāli bīstama šahta
2 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Satversmē teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, taču Gobzems bijis tikai īslaicīgi aizturēts 12
2 stundas
IR
Ilmārs Randers
Stāsti
“Satiksmes nozare ir visas ekonomikas asinsrites pamats.” Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu 29
5 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Latvijā tapušie dizaina risinājumi palīdz noformēt attālinātu darba vietu
22:49
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
22:12
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 1
21:41
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Vai Baidena un Putina sarunas novērsīs Krievijas iebrukumu Ukrainā? 37
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Latvieši zina, ka “aizstājošā migrācija” pastāv – tā ir realitāte, kuras sekas izjūtam joprojām 8
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Novērojama pakāpeniska Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņa pret imigrantiem un imigrāciju 28
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Latvijā lieto zāles pret Covid-19? Ārste izceļ, kā atšķiras kovida ārstēšana pandēmijas sākumā un tagad 29
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāj, kur Terehovas muitas kontroles punkta amatpersonas slēpušas saņemtos kukuļus 16
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brīdina par bīstamu laika parādību: piektdien un sestdien varētu veidoties atkala 7
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pie cietumniekiem neviens netiek klāt! Kāda jēga vispār sēdēt?” Advokāts atklāj, cik kritiskā situācijā ieslodzītie 22
7 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik administratīvo pārkāpumu procesi sākti pret Gobzemu? 53
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 7,5%. Kuras preces kļuvušas dārgākas? 22
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Negaidīts ciemiņš! Briedis pieklājīgi ar ragu piezvana pie durvīm 3
8 stundas
GR
Guna Roze
Ziņas
Guna Roze: Nav iemesla iedomāties, ka mūsu pēcteči nesaķers galvu par 21. gadsimta ļaužu tumsonību 41
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ruks: Policija ir politiski neitrāla 50
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss, kas vajadzīgs izciliem svētkiem: Ziemassvētku siera kūka 2
11 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Atgūtais “Gilgamešs”: Irāka parāda atgūtos nacionālos dārgumus, kas bija nolaupīti un nelikumīgi izvesti no valsts
9 stundas
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai cilvēks, kurš vakcinējies ar “Sputnik”, var iegūt Covid-19 sertifikātu, kas derīgs Eiropā?
11 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 56
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Atklājies, ka princis Harijs ar savu tēvu princi Čārlzu nav sarunājies jau mēnešiem ilgi 9
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 nevakcinētām personām varētu būt grūti uzturēt bezdarbnieka statusu. NVA direktore skaidro, kāpēc 94
16 stundas
LS
LSM.lv
Ziņas
“Veļu mazgājam naktī, pīķa stundā ejam pastaigāties,” Daudzbērnu ģimenes tētis par elektrības taupīšanu, kad tā dubultdārga 37
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
5 veselīgi augļi un ogas, kas patiesībā bojā zobus 7
12 stundas