Latvijā
Sabiedrība

Levits pārceļas uz rezidenci Jūrmalā. Prezidenta rezidences atjaunošanā iztērēts teju pusmiljons eiro3


Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents Egils Levits.
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Valsts prezidents (VP) Egils Levits pamazām ievācas VP rezidencē Jūrmalā, jo beidzot tur ir pabeigts vēl pirms prezidenta stāšanās amatā ieplānotais remonts.

Svarīgākais bija energoefektivitātes projekts, kas ļāvis samazināt ēkas siltumenerģijas patēriņu līdz pat piecdesmit procentiem.

Būvdarbos tika ieguldīti 482 tūkstoši eiro, kas sastāv no Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) kapitālieguldījumiem, informēja “VNĪ” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Prezidenta rezidence Jūrmalā tiek uzturēta ciešā sadarbībā ar VP kanceleju: “VNĪ” rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši VP reprezentācijas vajadzībām gādā VP kanceleja.

Atjaunota arī rezidences fasāde.
Foto: Karīna Miezāja

“Lai uzlabotu energoefektivitāti, tika remontētas arī ēkas ārsienas, jumts, un, atjaunojot ārpusi, bija skaidrs, ka neizbēgami būs jātaisa remonts arī rezidences iekšpusē.

Beidzot bija iespējams šo ēku savest kaut kādā vienotā stilistiskā harmonijā ar to vietu, kur rezidence atrodas, proti, jūru un kāpām. Kā zināms, šī padomju laika ēka nav celta kā prezidenta rezidence, tāpēc tās plānojums pēc būtības nav piemērots šim nolūkam.

Bija skaidrs, ka ir jāizveido normāls dizaina projekts gan stilā, gan krāsās, gan mēbeļu izvietojumā.

Tas ir izdevies – ieejot ēkā, ir jūtami ziemeļnieciski pelēcīgi zilgani akcenti,” pastāstīja VP kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.

Jūrmalas rezidences 1. stāva telpā augsto viesu pieņemšanai ir mainīts iepriekšējais dizains – tā ieguvusi pelēcīgi zilganu nokrāsu.
Foto: Karīna Miezāja

Pēc Valsts prezidenta kancelejas lūguma ir veikta kosmētiskā apdare iekštelpās, atjaunojot gadu gaitā dabiski nolietoto grīdas segumu, sienu un griestu krāsojumu, kā arī apdarot iekštelpu logu ailes pēc energoefektivitātes projekta īstenošanas.

R. Griškevičs pastāstīja, ka interjera dizaina projektu ēkas 1. stāvā, kas kalpo reprezentatīvajai funkcijai – sēdēm un oficiālajām sarunām –, veidojusi dizainere Elita Pole (SIA “Henrihs un Pole”).

Iegādātas mēbeles formālām un neformālām sarunām, iebūvējamie plaukti un krēsli koncertiem – kopumā aptuveni 100 vienību par 58 tūkstošiem eiro, kā arī veikta aizkaru un paklāju piegāde par 5,65 tūkstošiem eiro.

Visi 50 krēsli, kurus var izmantot gan nelielām konferencēm, gan arī koncertiem, ir ražoti Latvijā, izņemot vienu dizainisku krēslu, kas piegādāts no Dānijas.

“Prezidenta personīgajās dzīvojamajās telpās nekas nav mainīts. Tika atjaunotas tikai tās mēbeles, kas atrodas rezidences otrajā stāvā, kur izvietots prezidenta darba kabinets.

Prezidenta rezidence nav plašs dzīvoklis, kur viņam ērti dzīvot. Tā ir vieta, kur viņš turpina pildīt savas funkcijas. Bet nevajadzētu aizmirst, ka vienlaikus tā liecina par valsts tēlu, kultūru un laikmetu kopumā,” sacīja Teikmanis un piebilda, ka vēl neesot līdz galam izdomāts, kādiem mākslas darbiem tiks atvēlēta vieta uz rezidences sienām.

Jaunu izskatu pilnībā ieguvusi arī rezidences kamīna telpa.
Foto: Karīna Miezāja

Egils Levits intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” ir atzinis, ka pēc stāšanās amatā, apmeklējot Jūrmalas rezidenci, secinājis, ka tā ir “tukša un samērā nemājīga būve”.

Taču viņam ne brīdi nav bijusi doma, ka viņš tur nedzīvos, jo “Valsts prezidenta statuss, rezidence un apsardze ir jautājumi, par kuriem lemj valsts, un tas nav amatpersonu iegribu jautājums”.

Rezidencei pēc remontdarbiem nav paredzēta īpaša atklāšana, bet 27. jūlijā tur notiks pirmais pasākums – diskusija par Latvijas gatavošanos iestājai ANO Drošības padomē, kam jānotiek pēc pieciem gadiem.

Prezidenta rezidence Jūrmalā

Fakti no vēstures

No “Kosigina dāčas” līdz valsts īpašumam

Nams Dubultos, Ļeņina (tagad Zigfrīda Annas Meierovica) prospektā 31, padomju laikā bija PSRS Ministru padomes pieņemšanu nams, ko tautā sauca par “Kosigina dāču”, lai gan administratīvi savrupmāja piederēja sanatorijai “Rīgas jūras līcis” jeb “Rižskij zaļiv”.

To projektēja arhitekts Valerijs Kadirkovs, kurš ir projektējis arī Kongresa namu, viesnīcu “Rīdzene” un citas ēkas.

Arhitekts Jānis Lejnieks ir pierakstījis pensionētā būvinženiera Arnola Rieres atmiņas par to, kā ēka tika nodota ekspluatācijā īsi pirms PSRS valdības vadītāja Alekseja Kosogina ierašanās.

Ēka bijusi jānodod lietošanā nekavējoties, jo tuvākajās dienās bija sagaidāma Kosigina vizīte, un saprotams, ka pirms tās pats Augusts Eduardovičs Voss (Latvijas PSR LKP CK pirmais sekretārs) ieradīsies inspicēt viesu nama stāvokli.

Tekošajam jumtam nekavējoties sekotu atbildīgo biedru pazeminājumi amatos.

Toreiz jaunais būvinženieris Riere piedāvājis savdabīgu risinājumu ļoti nepatīkamajai situācijai – noņemt dažas piekaramo griestu akmigrāna plāksnes un vietās, kur sūcas ūdens, novietot skārda vanniņas ar zāģu skaidām, lai nebūtu dzirdams nepatīkamais ūdens pilēšanas troksnis.

Atliekot plāksnes vietās, defekts bijis novērsts uz īso vizītes laiku, kuram tad sekoja terases remonta darbi.

Galvenās mājas būvniecība jau tuvojās noslēgumam, kad kāds attapās, ka lielajā gruntsgabalā nav neviena dārza paviljona – gadījumam, kad saimnieks izgājis dārzā, bet pūš vējš, tomēr negribas atgriezties mājās.

Pēc Kadirkova skices tapa koka karkasa namiņš blakus žogam, kas robežo gruntsgabalu ar jūru. Stiklotajā paviljonā varēja aizvējā vērot saulrietu.

Arhitekts Lejnieks noskaidrojis, ka projektā šī mazā ēka nebija fiksēta un tikai 21. gadsimta sākumā esot izstrādāta dokumentācija tās legalizācijai.

Divus gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas – 1992. gada 4. maijā – Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis izdeva rīkojumu Labklājības ministrijai nodot Latvijas Augstākās Padomes Lietu pārvaldes valdījumā un lietojumā sanatorijas “Rižskij zaļiv” kompleksa sastāvdaļu – namīpašumu Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 31, kopā ar inventāru.

Būvnieki, ierodoties objektā, neko vērtīgāku par vecajiem valdības telefona aparātiem un Ļeņina kopotajiem rakstiem neesot atraduši. Tā ēka nonāca valsts īpašumā.

AP Lietu pārvalde 1992. gada 7. jūlijā apstiprināja uzdevumu šo ēku piemērot valdības rezidences prasībām. Šo uzdevumu veica arhitekti Māris Spandegs un Andris Purviņš.

1993. gadā veica izmaiņas projektēšanas uzdevumā, lai sanatorijas ēku piemērotu Latvijas Valsts prezidenta rezidences vajadzībām. Tika noteikts, ka ēkā ne tikai vasarā, bet arī ziemā dzīvos valsts pirmās personas un viņu ģimenes locekļi.

Kā dzīvi Jūrmalas rezidencē atceras Valsts prezidenti

Guntis Ulmanis (1993.–1999.):

“Ar laiku rezidence kļuva par labi sakārtotu vietu prezidenta darbam. Es ne mirkli tur nejutos tā, ka man kaut kas traucē. Vienīgais, kas man nepatika, bija trešajā stāvā izbūvētais baseins. Nevarēju tikt vaļā no sajūtas, ka tas ūdens var uzgāzties uz galvas, tāpēc lūdzu to baseinu likvidēt.” Prezidents uzdeva telpu pārbūvēt par medību trofeju istabu, kurā kopā ar draugiem pasēdēt pie bāra.

Vaira Vīķe- Freiberga (1999.–2007.):

“Man pateica, ka nav iespējams veikt kādus lielus remontus rezidencē, tikpat kā neko nedrīkstot aiztikt, jo neesot naudas. Es teicu: paklausieties, kāda izskatās tā grīda salonā, tā ir briesmīga! Kanādā, kad nopirku vasarnīcu, koka grīda tika noslīpēta, nolakota un izskatījās kā jauna. Nu, lūdzu, tas taču neprasa miljonus! Piedāvāju samaksāt par slīpmašīnas īri, lai nav pašai jāslīpē un jālako. Salona grīdu ar lielām mokām un manu raudāšanu tomēr noslīpēja.

Pirmajā stāvā, kur tika uzņemtas ārvalstu delegācijas – prezidenti, ministri, ASV senatori, kongresmeņi –, bija pelēka grīdsega: netīra, vienos pleķos. Lūdzu izmazgāt to tepiķi. Par laimi, izmazgāja.

Salona galds, pie kura sēdēja ārvalstu delegācijas, bija saplaisājis.

Nāk ārvalstu viesi un skatās uz šo padomju vraku, bet mēs mēģinām iestāstīt, ka dzīvojam plaukstošā valstī, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā un NATO.”

Valdis Zatlers (2007.–2011.):

“No Igaunijas Valsts prezidenta Ilvesa nošpikoju, kā iekārtot virtuvi. To izveidojām divās daļās – profesionālu pavāru nolūkam un pašu ikdienas vajadzībām.

Rezidencē daudz ko pārkārtojām, lai tiktu vaļā no tumšā, drūmā interjera. Piemēram, VIP telpa bija nosegta ar finierētiem tumšiem paneļiem. To visu nomainījām ar gaišiem paneļiem. Sakārtojām kamīnu, lai to var iekurt.

Saistītie raksti

Dabūt stilu, kas neēdas, ir ļoti grūti. Nomainījām mēbeles gan lielajā reprezentācijas telpā, gan arī VIP telpā, kur parasti tika uzņemtas ne vairāk par astoņām personām. Tās ir slavenās mēbeles, par kurām daudz rakstīja un mani kritizēja, ka pārāk dārgas. Bet svinīgākās telpās nevar likt neko lētu.

Pats sekoju līdzi remontdarbiem, jo tajā laikā dzīvoju uz vietas Jūrmalas rezidencē.”

Raimonds Vējonis (2015.–2019.):

“Kad sākām dzīvot Jūrmalas rezidencē, mājā praktiski nebija nekādu interjera priekšmetu, piemēram, gleznu pie sienām, līdz ar to telpas bija visai nemīlīgas. Tad nu tās iekārtojām, galvenokārt izmantojot dāvanas, ko Latvijas Valsts prezidentiem ir dāvājušas ārvalstu amatpersonas – gleznas, paklājus, traukus un citus dekoratīvos priekšmetus.”

Andris Bērziņš (2011.–2015.) atteicās izmantot Jūrmalas rezidenci.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā varētu būt lielāks par oficiāli reģistrēto 1
4 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
8 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīgā vairs nebūs bezmaksas sabiedriskā transporta nevienos svētkos šogad 1
5 stundas
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Nav jēgas kliegt nedz “es no tā kovida nebaidos!”, ­nedz “tas ir mūsdienu mēris!”
2 stundas